Anafilaktiskais šoks

. 

Anafilakse ir pārāk izteikta imunoloģiska reakcija, kas rodas, ja organismā atkārtoti ievada svešu vielu- alergēnu, pret kuru organisms ir īpaši jūtīgs.

Klīniskie simptomi:

Sistēmas vai orgāns	Izpausmes
Elpošanas	Laringospazms; Bronhospazma; Bronhoreja; Plaušu tūska
Sirds- asinsvadu	Tahikardija, bradikardija; Ritma traucējumi; Šoks, hipotensija; Tūskas
Kuņģa- zarnu trakta	Slikta dūša, vemšana; Sāpes vēderā; Caureja
Neiroloģiskā	Galvas reibonis, nespēks; Nāves bailes, miegainība; Metāliska garša mutē; Ģībonis, bezsamaņa; Krampji
Acis	Konjunktīvas tūska; Asarošana; Nieze
Deguns	Gļotādas tūska; Rinoreja; Šķaudīšana

Ja antigēns nokļuvis organismā perorālā ceļā, var prevalēt sūdzības par sliktu dūšu, vemšanu, caureju, sāpēm vēderā. Var būt sāpes kaklā, stridors, elpas trūkums.

Biežāk sastopamās anafilaktiskās reakcijas ir kardiovaskulāra krīze, bronhospazmas vao laringospazmas, kas sākas antigēna ievades laikā vai tūlīt pēc tās.

Ārstēšana: Jāseko ABC principam. Smagos gadījumos- intubācija un mākslīgā plaušu ventilācija. Pie balsenes tūskas- krikitireotomija. Skābekļa inhalācijas.

Ja iespējams, proksimāli no i/m vai s/c injekcijas vietas uzliek venozo žņaugu. To uzmanīgi atlaiž pēc 15 min., kad ievadīts adrenalīns, steroīdi un antihistamīni. Injekcijas vai koduma vietu infiltrē ar adrenalīnu (0,1- 0,3 mg). Perifērā katetra uzstādīšana un infūzija. Šoka gadījumā- koloīdus, šoka poza. Slimnieka monitorēšana.