Botulisms

Botulisms ir uztura toksikoinfekcija, kas rodas, ja pārtikas produkti ir inf..ēti ar BOTULISMS nūjiņu Clostridium bofulinum un tās toksīniem.

Ieros. veģetatīvā forma (nūjiņa) veido sporas un vairojas vidē ar stipri samazinātu skābekļa daudzumu (produktu iekšienē). BOTULISMS nūjiņai izšķir 7 seroloģiskos tipus — A, B, C, D, E, F, G (biežāk sastopams A, B, C un E tips). BOTULISMS ieros. veģetatīvo formu izturība nav liela, bet sporas ir sevišķi izturīgas ārējā vidē (iet bojā tikai pēc 1—6 st. ilgas vārīšanas vai pēc 30 min. 120° temperatūrā autoklāvā; saglabā dzīvotspēju arī zemā t° un saules gaismā), kā arī pret dezinfekcijas līdzekļiem (5% lizola vai 20% formalīna šķīdumā saglabājas 24 st., etilspirtā — līdz 2 mēn.).

BOTULISMS nūjiņas toksīni ir izturīgi pret skābēm, gremošanas fermentiem un karsēšanu; tie pieder pie visspēcīgākajām organiskajām indēm (cilv. letālā deva — 0,00006mg) - BOTULISMS ieros. parazitē cūku, zirgu, govju, žurku, kā arī vēžveidīgo un gliemju zarnās. Sporas spēj ilgstoši saglabāties augsnē, ūdenī, dūņās.

Cilv. ar BOTULISMS inf.-ējas, izmantojot uzturā inf.-ētus produktus — desas, šķiņķi, zivis, sviestu, konservus (gk. mājās gatavotus). BOTULISMS ieros. un tā toksīns produktos uzkrājas noteiktos apstākļos (ja tos vairākas dienas uzglabā 30—37° temperatūrā bezgaisa vidē ar nepietiekamu cukura vai sāls koncentrāciju). Pazeminoties t°, pavājinās mikrobu spēja producēt toksīnus; 10—12° temperatūrā toksīnu veidošanās pilnīgi apstājas. Ar svaigiem produktiem parasti BOTULISMS neizplatās, lai gan svaigi dārzeņi un augļi bieži ir inf..ēti ar BOTULISMS ieros. sporām.

Slimais cilv. nav citiem bīstams. Slimības izcelsmē un attīstībā nozīmīga ir gan ieros., gan arī tā toksīna iedarbība uz organismu. Toksīns gremošanas traktā samazina audu pretošanās spēju un ļauj ieros-am iekļūt audos. Šeit tas vairojas un izdala toksīnu, kas uzsūcas asinīs, tiek iznēsāts pa visu organismu, rada nervu sistēmas (gk. CNS) un asinsvadu bojājumus.

Inkubācijas periods parasti ir 2— 5 st., bet var ieilgt līdz 10 dienām.

Klīnika:  Sākumā rodas nespēks, slikta dūša, vemšana, aizcietējums un vēdera uzpūšanās, ko izraisa zarnu atonija; t° normāla vai nedaudz paaugstināta (līdz 38°). Visraksturīgākie ir CNS bojājumu simptomi: neskaidra redze, dubultošanās, platas un nevienādas acu zīlītes, acu ābolu kustību traucējumi, šķielēšana, augšējā plakstiņa noslīdējums. Sakarā ar gļotādas sausumu apgrūtināta runāšana un barības uzņemšana. Smagākos slimības gadījumos ir elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, kā arī mīksto aukslēju parēze. Parasti slimība ilgst 1—2 mēn. Letalitāte ir 20—70% .

Ārstēšana. Ja ir aizdomas par saslimšanu ar BOTULISMS, jāiedzer 20—30 g aktivētās ogles apm. ar pusglāzi ūdens. Tālākā ārstēšana (kuņģa skalošana, speciāli serumi, antibiotikas u.c.) izdarāma tikai slimnīcā.

9.4. Indikācijas pacientu hospitalizācijai (pārvietošanai) uz krēsla.

Pirmsslimnīcas etapā kupētiem vai pastāvošiem vitālo funkciju traucējumiem (pēc reanimācijas, akūtas kardiovaskulāras un elpošanas mazspējas kupēšanas, pēc akūtu sirds ritma traucējumu kupēšanas pēc arteriālās hipertoniskās krīzes, anafilaktiskā šoka u.c. kupēšanas utml.);

Jebkura veida (ķirurģisko, ginekoloģisko u.c.) akūta vēdera dobuma orgānu pataloģija;

Akūts koronārs sindroms;

Visa sirds un plaušu u.c. saslimšanām, kuras norit ar arteriālo hipotenziju, tahikardiju, tahiaritmiju, tahipnoju, bet krupoza pneimonija- neatkarīgi no klīniskās gaitas;

Smadzeņu asinsrites traucējumi, kurus pavada apziņas, jušanas vai līdzsvara traucējumi, krampji vai vemšana, kā arī parēzes vai paralīzes;

Galvas smadzeņu un mugurkaulāja traumatiski bojājumi;

Visu veidu iekšējas vai ārējas asiņošanas, neatkarīgi n o arteriālā asinsspiediena līmeņa;

Apakšējo ekstremitāšu, iegurņa kaula, ribu sērijveida u.c. šokogēni tyraumatiski bojājumi, kā arī ķermeņa plašu traumu un politraumu gadījumi;

Grūtnieču vēlīnā toksikoze, kas norit ar arteriālu hipertenziju, preeklampsija, eklampsija;

Infekciju slimības, kas norit ar izteiktu infekciozi- toksisku vai hemorāģisko sindromu, kardiovaskulāras vai pulmonālas mazspējas simptomiem;

Meningīts, encifalīts;

Asinsvadu embolijas un trombozes;

Vispārēja ķermeņa atdzišana un ķermeņa plaši termiski apdegumi;

Grūtniecības priekšlaicīgas pārtraukšanās simptomi, dzemdētājas ar priekšlaicīgi nogājušiem vai ejošiem augļūdeņiem, augļa sīko daļu izkrišana, pēc mājās notikušām dzemdībām, draudošas dzemdes ruptūras klīnikās ainas;

Bronhiālā astma, pneimotoraks, pēc plaušu tūskas un kardiālās astmas lēkmes kupēšanas u.c. gadījumi ar akūtu elpošanas mazspēju- transportēt sēdus stāvoklī;

Visos gadījumos, kad pacienta stāvoklis vērtējams kā vidēji smags vai smags, atkarībā no noteiktās dg. Visā transportēšanas laikā nodrošināt pacientam: O2 pievadi; Kardiomonitorēšanu; Venozo pieeju sistēmas veidā; Nepieciešamos speciālos NM un intensīvās terapijas veidus, īpaši vēršot uzmanību uz savlaicīgu elpceļu caurlaidības nodrošināšanu