Difterija, t.sk. toksiskā difterija- dg., taktika

Difterija ir akūta inf. slimība, kam raksturīgs iekaisums un plēvjaini aplikumi uz gļotādas vai ādas, organisma smaga intoksikācija; bieži rodas sarežģījumi sirdī, nervu sistēmā, nierēs.

Inficēšanās notiek pilieninfekcijas ceļā, cilvēkam runājot, klepojot, šķaudot, kā arī ar pilienu aptraipītiem priekšmetiem, retāk ar pārtikas produktiem.

Difterijas inkubācijas periods ilgst 2—11 dienas, visbiežāk 4—6 dienas. Pēc inf. lokalizācijas, slimības gaitas, intoksikācijas pakāpes izšķir dažādas difterijas klīn. formas:

ü      rīkles difterija;

ü      balsenes difterija;

ü      deguna,

ü      ādas,

ü      acu,

ü       ausu,

ü      ārējo dzimumorgānu difterija; u.c.

Toksiskajai DIFTERIJA formai raksturīgs smags vispārējais stāvoklis, augsta t° (39—39,5°), ādas bālums, traucējumi sirdsdarbībā. Uz mandelēm ir plēvjaini, netīri pelēki, blīvi aplikumi. Jau pašā slimības sākumā izveidojas tūska rīklē un arī ap palielinātajiem kakla limfmezgliem. Ļoti smagos gadījumos tūska sniedzas pat zemāk par atslēgkaulu. Toksiskās DIFTERIJA gadījumā var būt asiņošana no deguna, rīkles, asinsizplūdumi ādā; bieži pievienojas komplikācijas — miokardīts, nervu paralīzes, nieru iekaisums. Var iestāties sirds un elpošanas muskulatūras paralīze.

Ārstēšanā galv. nozīme ir antitoksiskajam pretdifterijas serumam, ko iegūst no imunizētu dzīvn. asinīm. Serums spēj neitralizēt slimnieka asinīs cirkulējošo DIFTERIJA toksīnu, bet neiedarbojas uz toksīnu, kas jau saistījies ar audu šūnām. Tāpēc antitoksiskais serums jāievada (parasti muskulī) iespējami drīz pēc slimības sākšanās.

 Lai samazinātos intoksikācija, injicē arī glikozi un dod lielās devās vit.-us (sevišķi C vit.), virsnieru hormonus, pārlej plazmu u.c. simptomātiskā yerapija.

Katrs DIFTERIJA slimnieks obligāti jāievieto slimnīcā