Meningītu un encifalītu dg., taktika pirmsslimnīcas etapā

Meningīts: gss, sl. dūša, reiboņi. Foto/fono fobija, hiperestēzija. Objektīvi: sprandas stīvums, pozitīvi Kērniga (guļot uz muguras, saliec kāju gūžas locītavā un celī 900 leņķī, mēģina iztaisnot kāju ceļa locītavā – nevar), Brudzinska augšējais (liec galvu klāt pie krūtīm, kājas līdzi liecas ceļa locītavā), apakšējais sym (pārbaudot Kērniga sym – mēģinot iztaisnot saliektā ceļa locītavu, otra kāja arī saliecas ceļa locītavā), nistagms (bīdot pildspalvu uz sāniem, skatās vai zīlītes dreb vai nē), konverģence, diverģence. Komplikācijas: infekciozi tox šoks, mikroabscesi, reaktīvie artrīti, miokardīti, smadzeņu tūska. Th: *Penicilīns/ hloramfenikols/ ceftriaksons – sāk ar nelielām devām. *dezintoksikācija, diurētiķi.

ENCEFALĪTS var ierosināt vīrusi, baktērijas u.c. mikroorganismi. Izšķir primāro ENCEFALĪTS, kad ieros. vispirms rada iekaisumu galvas smadzenēs, un sekundāro ENCEFALĪTS, kad galvas smadzeņu iekaisums ir cita orgāna vai ķermeņa daļas iekaisuma sarežģījums (piem., gripas, malārijas, masalu gadījumā). Ērču ENCEFALĪTS biežāk sākas strauji — ar paaugstinātu t°, galvassāpēm, vemšanu. T° var paaugstināties vienreiz vai vairākkārt un tāda palikt dažas dienas vai vairākas ned. Var būt apziņas un samaņas traucējumi. Visbiežāk sastopamas t.s. neizteiktās ērču ENCEFALĪTS formas, kam ir vāji izteiktas saslimšanas pazīmes. Smadzeņu šķidrumā rodas iekaisumam raksturīgas pārmaiņas. Atsevišķos gadījumos attīstās kustību nervu šūnu bojājums muguras smadzenēs un sakarā ar to šļauganā parēze, biežāk kakla un roku muskuļos. Tad slimnieks nespēj noturēt galvu taisni, pleci nošļūk, rokas šļaugani nokarājas gar sāniem. Dažreiz pievienojas bulbārā paralīze, elpošanas traucējumi, sejas muskuļu paralīze, vietēji vai vispārēji krampji.