Palīdzības sniegšanas secība un apjoms cietušajiem ar traumām

Trauma ir ārēju fizikālu vai ķīmisku faktoru enerģijas izraisīts bojājums, kas cietušā organismā rada patoloģiskas strukturālas un funkcionālas izmaiņas.

NMP kvalitāti nosaka- NMP sniegšanas ātrums (sakari un komunikācija), brigādes nodrošinājums (personāls un aprīkojums), personāla kvalifikācija(regulāra pārapmācība, ikgadējās ieskaites).

Svarīgi uzzināt traumas mehānismu, lai spriestu par bojājumu plašumu. Pirmā stunda- Zelta stunda.

Galvenie uzdevumi notikuma vietā: ātra un adekvāta primārā novērtēšana, vitālo funkciju stabilizācija un pretšoka terapija, papildus bojājumu rašanās novēršana, sekundārās novērtēšanas uzsākšana, ātra un pareiza cietušā transportēšana, ziņojums dispečeram par traumas pacienta transportēšanu uz stacionāru, cietušo šķirošana, ja cietuši vairāki cietušie.

Algoritms traumu guvušam pacientam:

Primārā vērtēšana – A(elpceļi), B(elpošana), C(cirkulācija), D(apziņa, īss neiroloģisks novērtējums), E(pac.apskata izģērbtu).

Elpceļu kontrole, nodrošina kakla daļas nekustīgumu. Safāra paņēmiens. Atver muti, iztīri! Ja nepieciešams- elpvads, intubācija, krikotireotomija. Pacientu pārvietojot, galva, kakls, ķermenis atrodas uz vienas līnijas.

Elpošana- 100% O2, klausās elpošanu. Apskata kaklu/krūšu kurvi (trahejas nobīde, paradoksāla elpošana, brūce, kura ieelpā ar troksni iesūc gaisu, krepitācija).

Endotraheāla intubācija- absolūtā indikācija- elpceļu nosprostojums, kas saglabājas pēc pamatmanipulāciju veikšanas, apnoja vai bradipnoja, elpošanas mazspējas pazīmes (elpošana >40x/min, vai ,8x/min, elpošanā piedalās palīgmuskulatūra, nevar nodrošināt adekvātu oksigenizāciju ar O2 masku), izteikta neiroloģiska simptomātika – GKS <8 balles galvas traumas dēļ, CNS depresija citu iemeslu pēc. Vitālās indikācijas (penetrējoši kakla bojājumi, hipotensija, īpaši uz asiņošanas fona. Krūšukurvja trauma ar elpošanas traucējumiem. Apziņas traucējumi pacientiem ar galvas traumu.

Cirkulācija- šoks: hipovolēmisks (akūts asiņu/plazmas zudums), kardiogēns (miokarda sasitums, perikarda tamponāde, spriedzes pneimotoraks), neirogēns (muguras smadz.trauma).

Šoka ārstēšanas pasākumu secība: Asiņošanas apturēšana( jāaptur notikuma vietā- nekavējoties. Brūci aizspiests, cietušo noguldīt. Uzlikt spiedošu pārsēju. Ja brūce plaša- imobilizēt ekstremitāti. Dzīvībai bīstamu asiņošanu gadījumā uzlikt žņaugu. Ja iekšēja asiņošana- ārstē šoku, nogādā slimnīcā); elpošanas nodrošināšana(intubācija, ja nevar nodrošināt caurlaidīgus elpceļus, MPV, ja izteikta šoka klīnika, bezsamaņa, O2 inhalācija 10- 12l/min, I/v pieeja (ar 14-16G katetru 2 perifērās vēnas), infūzijas uzsākšana– asins zuduma aizstāšana (Kristaloīdu ievade I/V 30ml/kg apmēram 2l; AS ne augstāk par 90 mm Hg, ja ir iekšēja asiņošana, TA paaugstināšanai nelietot vazopresoros līdzekļus un kortikosteroīdus; intraosāla pieejas nodrošināšana), Atsāpināšana( nenarkotiskie pretsāpju līdz.-tramadola hidrohlorīds 100- 200 mg. Narkotiskie analgētiķi- Morfīna hidr.5-10mg, Fentanila citrāts 100-200µ; citi medikamenti- Krampju lēkmes kupēšanai-Diazepeks 0,2mg/kg. Pie aizdomām par muguras smadzeņu bojājumu- Metilprednizalons 30mg/kg i/v 30 min.laikā., intrakraneālās hipertenzijas novēršanai- Mannitols i/v 0,5-1g/kg 30 min.laikā, pacelt galvgali. Furosemīts 1% 0,5- 1.0 ml/kg),  vitālo parametru kontrole, Imobilizācija.

Šoka klīniskie kritēriji: CNS f-jas uzlabošanās, sistoliskais AS 80-90mmHg, atjaunojas divrēze.

Īsa  neiroloģiskā izmeklēšana (apziņas līmenis, zīlīšu lielums/reakcija, motorā funkcija, GKS.

Sekundārā izmeklēšana (detalizēta slimn.izmeklēšana no galvas līdz kājām, laborat.izmeklēj.,Rtg.,US,CT,specifiskās manipulācijas.