Trūces, iekšējās un ārējās- dg., iesprūšana, taktika

. 

Vispārēji: ārējās trūces - iekš. org. izspiešanās zem ādas. Iekšējās – vēdera dob. iekšienē, tā orgāniem ieslīdot vēderplēves kabatās. Jebkurai ārējai izšķir: trūces vārtus (vājās vietās vēdera sienā, p., dabiskie kanāli, spraugas), trūces maiss = parietālās vēderplēves izspīlējums caur vārtiem, trūces saturs = maisā ieslīdējušie orgāni, p., lielā taukplēve - perkutējot trūci, būs pieslāpējums, tievā zarna – perk.- timpaniska skaņa, ārējie apvalki. V.b. iedzimtas, iegūtas. Etio: anatomiskās uzbūves īpatnības (cirkšņa kanāls, baltā līnija). Veicinošie fakt.: iedzimtība, vecums, dzimums (siev. iegurņa īpatn., dzemdības), adipozitāte, operācijas rētas, smags fizisks darbs, aizcietējumi, ilgs klepus.

Cirkšņa tr.  80% no visām, 95% vīr. V.b. iedzimtas, iegūtas.

Iedzimtā cirkšņa trūce – zēniem ar testis noslīdēšanu scrotum embrionālās att. pēdējos 2 mēn., ja cirkšņa kanāls neslēdzas s. daļēji. Vienmēr slīpā. Bērniem, pusaudžiem, ļ.reti pieaug. Nereti kombinējas ar testis nepilnīgu noslīdēšanu; meitenēm – saistīta ar olnīcu att. Trūces maisā = olnīca, piedēkļi, atrodas kaunuma lūpā. Iegūtā = slīpā (caur kanālu, fossa inguinalis lateralis): izspiežas gar funiculus spermaticus līdz scrotum, siev. – gar lig. teres uteri līdz lielajai kaunuma lūpai. Trūces maiss vienmēr laterāli! no funiculus spermaticus s. priekšā.

Klīnika: parasti dg uzstāda pats pacients. Anamnēzē tipiski dati par parādīšanos pēc fiziskas piepūles, pakāpenisku attīstību. Sāpes trūces apvidū, vēderā, neērtības staigājot, v.b. dispeptiskas sūdzības, pie slīdošās – dizūriskas parādības. Apskate: stāvus, guļus! Stāvot cirkšņa raj. asimetrija. Jāliek izspīlēt vēderu & paklepot. Trūces perkusija. Palpācija – nosaka trūces satura konsistenci (zarnu cilpai elastīga konsist., taukplēvei - nevienmērīgi mīksta). Guļus nosaka reponējamību, ja var, tad pēc tam izmeklē ārējo atveri, ievadot pirkstu & liekot paklepot – nosaka atveres formu, izmērus, jūt vēderplēves, iekš. org. grūdienu – rakst. ārējām trūcēm. Siev. izmeklē tikai apskatot & palpējot, jādif. No dzemdes apaļas saites cistas. Vīr. difdg no hidrocēle, varikocēle.

Th: radikāla met. = ķirurģiska.

Femorālā trūce

80% sastop sievietēm.

Klīnika: apaļš veidojums zem lig.inguinale, palpējot mīksts, uzspiežot samazinās s. pazūd. Ja nav iesprūdusi, sūdzību var nebūt. Reizēm velkošas sāpes cirksnī. Ja liela, v.b. caureja, aizciet;ejumi, tirpšana sajūta, retāk kājas tūska. Var atrasties laterāli s. aiz a.femoralis. Var to nospiest, tad vājš s. nevar sataustīt pēdā pulsu, tipšanas sajūta visā kājā. Tuklām siev. var nesataustīt tr. vārtus, tad orientējas pēc tuberculum pubicum (ciskas tr. uz leju, cirkšņa uz augšu). Difdg: limfadenīts (anamnēzē trūce pirms sāpēm), limfmezglu palielin., limfosarkoma, lipoma (nesāpēgs, nereponējams veidojums), aukstais abscess (mainot stāvokli izspīlējums pazūd, parādās), v.safena magna paplašinājums (grūti, vēnu paplašinājumi, troksnis).

Th: tikai ķirurģiska, galv.- tr. vārtu, ciskas kanāla slēgšana.

DIAFRAGMAS TRŪCES

Iedala:

ü      traumatiskajās (pēc šautiem, durtiem ievain., slēgtām traumām, biežāk kreisajā pusē),

ü      netraumatiskas - iedzimtas neīstās = embrion.att. laikā radušies defekti, ir visas diafragmas aplāzija;

ü      netraumatiskas - vājo vietu, atipiskas lokaliz., diafragmas dabisko atveru trūces. Īstām vienmēr ir tr.maiss, ko veido vēderplēves parietālā lapiņa & pārklāj parietālā pleira; trūces vārti; saturs.

ü      Neīstām nav trūces maisa.

Vājajās vietās tr. veidojas paaugstin. vēd.dobuma iekšējā spiediena, mm tonusa pazemin. dēļ.. Biežāk veidojas barības vada atveres vietā.

 Klīnika: atkarīga no trūcē iesūktā orgāna, tā pildījuma, saspieduma, pārliekuma tr.vārtos, plaušu, videnes saspieduma. Sāpes epigastrijā, kr.kurvja pusē, paribē, smaguma sajūta, elpas trūkums, sirdsklauves pēc ēšanas. Bieži pēc ēsanas vemšana, ar tikko apēstu barību, as. piejaukumu, tas atvieglo. Vēdera burķšķēšana tr. rajonā, horizontāli pastiprinās aizdusa.

 Apskatē, ja trauma, meklēt brūces.

 Pie iedzimtas- izcilnis sirds apvidū. Perkutori bojāj. pusē trula timpaniska skaņa.  Auskultējot novājināta elpoš., vietā peristaltikas s. “skalošanās” trokšņi. (Pie iesprūšanas- asas sāpes trūces lokalizācijas vietā, var atdot uz muguru, lāpstiņu.)

Dg: anamnēze, perkutori pieslāpējums s. timpanīts, auskultatīvi- peristaltika krūtīs, novājināta elpošana. Rtg- redz gaisa pūšļus krūtīs pārskata Rtg, ar kontrastu noskaidro orgānu, lokalizē vārtus. Papildus palīdz pneimoperitoneum.

 Th: OP, jo var iesprūst.

Barības vada atveres trūces:

 Iedalās - iedzimtas/iegūtas, slīdošas (aksiālas)/paraezofagālas. Aksiālas - kardija ņem dalību trūces maisa veidošanā. V.b. fiksētas & nefiksētas.

 Aksiālās iedalās - barības vada kardijas, kardiofundālas, gigantiskās (subtotālās & totālās kuņģa). Vēl pieskaita iedzimtu & iegūtu īso barības vadu. Pēc etio - trakcijas, pulsijas & jauktas. Klīnika: refluksezofagīta aina (dedzināšana, atraugas, peptiskas barības vada striktūras, neliela asiņošana.

Paraezofagālās - iedala fundālās (biežāk), antrālās, zarnu, zarnu-kuņģa, omenta. Šajos gadījumos kardija paliek uz vietas & orgāns iet paralēli barības vadam. Klīnika: atkarīga no trūces orgāna. Nav refluksezofagīta, sy kāpie citām trūcēm. Ja iesprūst- asas sāpes & vemšana ar asiņu piejaukumu.

Th: slīdošās- sāk konservatīvi. Pret refluksu diēta, režīms. Ja attīstās asiņošana, peptiska striktūra, nesekmīga ilgstoša th, izteikts reflukss- OP. Paraezofagālās visas jāOP!!!

IESPRŪDUŠAS TRŪCES:

Inkarcerācija ciskas 70-80%, cirkšņa 45%, vīr.- cirkšņa, siev.- ciskas, nabas, biežāk pieaugušajiem. Iemesli: brūču hematomas, ķir, tehnikas defekts, klepus, aizcietējumi pēcOP periodā, nepareiza sl-ka rehabilitācija.

Klīnika: pēkšņs sākums - trūces izspīlējumā stipras sāpes, pietūkums, trūce nereponējas, iekš.org. traucējumi (ileuss – sāpes pa visu vēderu, lēkmjveidīgas, nenoiet gāzes, uzpūšas vēders, vemšana), v.b. vājšs pulss, samaz. TA. Var būt peritonīta aina, ja zarnas nekroze, perforācija.

Dif dg: appendicīts tr.maisā, Mekeļa divertikula iekaisums, epididimīts, orhīts, cirkšņa limfadenīts, Mts, varikozi mezgli u.c. Maziem bērniem īpatnības: sastrēguma parādības att. ļ.lēni.

Th: tikai ķirurģiska. Nedrīkst reponēt, var būt komplikācijas – iesprūdušās zarnas plīsums, gangrenozas cilpas reponēšanās, šķietama reponēšana – nonāk retroperitoneāli. Tā ir neatliekama stacionēšana & OP.

PĒCOP TRŪCES.

Rodas pēcOP rētas raj. Iemesli: biežāk, ja atstāti tamponi, drenas, sastrutojusi, pavājināta audu reģenerācija, pēc OP liela fiziska slodze, klepus, aizcietējumi pēcOP periodā, u.c. Bieži nereponējama. Dg: klīnika – daudzveidīga, kosmēt.defekts, v.b.dispeptiski trauc., sasprindzinot vēderu, klepojot, neliela fiziska slodze rada izspīlējumu pēcOP rētas raj. Rtg, lai noteiktu kādi org. ir tr.maisā.

Th: ķirurģiska.