Trauksme un bailes var būt normāla ikdienas parādība, reaģējot uz bīstamu vai saspringtu situāciju. Taču trauksme un bailes, kas nav adekvātas situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai somatisku saslimšanu.
Klasifikācija
Klasifikācija
- paroksizmāla trauksme (agorafobija, sociālās fobijas, izolētās fobijas, panika);
- hroniska trauksme (ģeneralizēta (vispārēja) trauksme, trauksme ar depresiju);
- trauksme kā adaptācijas traucējumu, obsesīvi kompulsīvu traucējumu, pēctraumas stresa sindroma, somatoformu traucējumu izpausme;
- trauksme kā citu psihisku saslimšanu izpausme (psihotiski traucējumi);
- sekundāra trauksme kā viena no somatisku saslimšanu izpausmēm (hipertireoīdisms, hiperparatireoīdisms, feohromocitoma, aritmijas, supraventrikulāri sirdsdarbības traucējumiu.c.);
- psihoaktīvu vielu izraisīta trauksme (amfetamīns, kokaīns, kofeīns, atcelšanas)
- Fobiska trauksmainība . Traucējumu grupa, kad trauksmi ierosina skaidri noteiktas situācijas, kas parasti nerada nozīmīgu apdraudējumu. Pacients no šīm situācijām izvairās vai pārdzīvo tās ar spēcīgām, iracionālām bailēm - fobiju. Fobija izraisa spēcīgu fizioloģisku un psiholoģisku reakciju - sirdsklauves, tuvojošos ģīboņa sajūtu, bailes nomirt vai zaudēt prātu.
- Sociālā fobija - bailes nokļūt uzmanības centrā vai tikt pazemotam. Trauksmi pavada sarkšana, trīce, slikta dūša, bailes no vemšanas, vēlme urinēt vai izkārnīties. Simptomi var progresēt līdz panikas intensitātes trauksmes lēkmei. Trauksme bieži saistīta ar noteiktām situācijām (ēdot restorānā, uzstājoties auditorijas priekšā), taču smagākos gadījumos trauksmi var radīt ikviena sociāla saskarsme. Pacients izprot, ka trauksme ir pārmērīga un nepamatota, taču no trauksmi izraisošām situācijām un sociāliem kontaktiem izvairās.
- Agorafobija - bailes atrasties vietās, no kurām nav iespējams ātri un viegli izkļūt (lielveikals, cilvēku pārpildīta telpa, vilciens u.c.). Pacients izvairās no sabiedriskām vietām, pakāpeniski sociāli izolējas. Trauksmes, pat panikas lēkme var sākties arī tad, ja tikai domā par iespējamu nokļūšanu situācijā. Biežākie papildu traucējumi ir depresija, uzmācīgas domas un sociālas fobijas.
- Izolētās fobijas - pacients izvairās vai ierobežo aktivitātes, jo ir izteiktas bailes no kāda priekšmeta, dzīvnieka, parādības, saslimšanas vai situācijas. Piemēram, bailes no slēgtām telpām (klaustrofobija), bailes no lidošanas (aviofobija), bailes no dzīvniekiem (zoofobija).
Ārstēšana
Fobijas var ārstēt. Izvairīšanās no situācijām, ar kurām saistītas bailes, fobijas tikai pastiprina. Fobiju ārstēšanā efektīva ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), kad pacients: labāk izprot savu problēmu;
apgūst relaksācijas un vizualizācijas vingrinājumus, pareizu, kontrolētu elpošanu
Psihiatra konsultācija nepieciešama, ja:
fobijas novēro ilgāk par 3mēnešiem;
neefektīvs pirmais 12nedēļu medikamentozās vai psihoterapeitiskās ārstēšanas kurss;
simptomi nemazinās, ir izteikti traucējoši (piemēram, nevar iziet no mājām);
jālemj par psihoterapijas izvēli (KBT).