Ontoģenēze

Ontoģenēze.
Kritiskie periodi ontoģenēzē:

   

Veselību ietekmējošie faktori (pēc I. Puškareva)

   ENDOGĒNIE:

•Iedzimtība;

•Prenatālā un perinatālā perioda ietekmes;

•Iekšējie nosacījumi (paradumi dzīves laikā)

EKSOGĒNIE:

•Dabas faktori              ( fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie);

•Sociālā vide ( sociāl-ekonomiskie faktori, personību socializējošie faktori)

   

10   EKOLOĢISKĀS PROBLĒMAS

•Globālās vides izmaiņas (ozona slāņa samazināšanās, klimata maiņa u.c.);

•Atmosfēras gaisa kvalitāte (smogs, milzu ugunsgrēki,  skābie lieti, u.c.);

•Dzeramā ūdens apgāde ( ~2025. g. ¼ cilvēces būs bez kvalitatīva ūdens);

•Rekreācijas, piekrastes, iekšzemes- un gruntsūdeņu kvalitāte;

•Pārtikas mikrobioloģiskā un ķīmiskā drošība;

•Urbanizācija (bieži vien nav optimālu pilsētbūvniecības plānu);

•Pastāvīga iedarbība uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību, ko rada dažādi enerģētikas veidi: TES-u izmeši, HES, AES;  autotransports, dzelzceļš, lauksaimniecībā lietotie ķīmiskie līdzekļi – pesticīdi, minerālmēsli, u.c. ;

•Gaisa kvalitāte telpās  - pasīvās smēķēšanas, ķīmisko vielu (no apdares u.c. materiāliem), radona u.c. ietekmes;

•Arodkaitīgumi darba vietās: ķīmiskās vielas, mikroorganismi,

      fizikālie faktori(troksnis, jonizējošais starojums, elektromagnētiskais lauks, vibrācija, u.c.),  pastāvīgs stress  un  pārslodze darbā - “izdegšana”;

•Atkritumi, to  šķirošana, transportēšana,  pārstrāde vai likvidēšana (t.sk.- kosmiskie – katru gadu  notriec ~100 bojātu pavadoņu)

Aizkuņģa dziedzeris

Aizkuņģa dziedzeris

Veido  200 000 gab. Langerhansa saliņas, 1-3%  no dziedzera masas

Aizkuņģa dziedzera masa 70-100g

•β-šūnas producē insulīnu (pazemina glikozes līmeni asinīs)

•α-šūnas –glikagonu, tas paaugstina glikozes līmeni asinīs

Virsnieres

Virsnieres

Izmēri 2-3x4-6cm

Masa 12-13g

Atrašanās vieta- virs abu nieru augšējiem poliem

Garoza

•Minerālkortikoīdi –K⁺, Na⁺ atpakaļ uzsūkšanos nieru kamoliņos;

•Glikokortikoīdi – regulē ogļhidrātu metabolismu, ↑ glikozes līmeni asinīs, ↓ stresa izraisīto efektu, darbojas pret iekaisumu, mazina alerģiskās reakcijas;

•Gonadokortikoīdi –dzimumpazīmes, dzimumfunkcijas.

Serde

•Adrenalīns, noradenalīns

Epifīze

Epifīze

Izmēri 7-10x4-6x2-3mm

Masa 0,15 - 0,2g

Atrašanās vieta virs četrkalnes augšējiem pauguriem, pie III ventrīkula

Hormoni – serotonīns, melatonīns, adrenoglomerulotropīns (rodas no melatonīna) -, piedalās dažādu f-ju regulācijā:

Saskaņo augšanu ar dzimumnobriešanu, bērnībā kavē dzimumsistēmas augšanu (pazemina seksuālo aktivitāti).

Regulē  bioritmus.

Piedalās ūdens un minerālvielu maiņas regulācijā

Melatonīns-  melanotropā hormona antagonists. Tā ietekmē samazinās  pigmenta daudzums šūnās.

Vairogdziedzeris

Daivas izmēri 2,5-4 cm garas, 1,5-2 cm platas un 1-1,5 cm biezas

Masa 15 - 30g

Atrašanās vieta – trahejas priekšpusē virs vairogskrimšļa

•Di-, tri-, tetrajodtironīns – stimulē vielmaiņu audos, audu augšanu un diferenciāciju, ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku noārdīšanos.

•Tireokalcitonīns -ja Ca²⁺ ↑ ^- asinīs → Ca²⁺ ↓ kaulos, aktivē osteoblastus

Augšana, metamorfoze,dzimum-

un  garīgā attīstība

Epitēlijķermenīši

Izmēri  3-6 mm;         Masa 0,2-0,5g;

Atrašanās vieta -

Augšējie pie vairogdziedzera augšējo polu mugurējās virsmas,

Apakšējie pie vairogdziedzera apakšējo polu mugurējās virsmas,

Hipofīze

         Hipofīze

Hipofīzei ir 3 daivas:

♦  Priekšējā – adenohipofīze (70-75 %);

♦  Vidējā- 1-3 %  ;

♦  Mugurējā – neirohipofīze ( 20-25%)

Pastāv vienotā hipotalāma- hipofīzes sistēma, kas saistīta neirāli un ar asinsvadu tīklu;

Adenohipofīzes un neirohipofīzes   hormoni  faktiski tiek sintezēti hipotalāmā;

Hipofīze

Izmēri 10x12-15x6mm

Masa 0,5-0,7g

Atrašanās vieta spārnkaula turku segli

Priekšējā daiva –adenohipofīze

STH – garo kaulu augšana

AKTH – virsnieru garozas stimulācija

TTH – aktivē vairogdziedzera darbību

Gonadotropie hormoni –FSH – folikulu augšana, LH - dzeltenā ķermeņa nobriešana

Hipofīze

•Starpdaiva

–MSH – maina ādas krāsu

•Mugurējā daiva - neirohipofīze

–Vazopresīns (ADH)– veicina asinsvadu saraušanos un H2O absorbciju nierēs

–Oksitocīns – stimulē dzemdes muskuļu saraušanos un piena veidošanos krūts dziedzeros

Hormonu iedarbības mehānismi

Hormonu iedarbības mehānismi

•Daļa hormonu ( steroīdh. vairogdz. h.) viegli iekļūst šūnā caur membrānu un saistās ar attiecīgo receptormolekulu citoplazmā, kodolā vai mitohondrijos un izraisa pārmaiņas  šūnas vielmaiņā.

•Peptīdh.,adrenalīns, audu h. nespēj iekļūt šūnā, tie saistās ar šūnas membrānā esošajiem receptoriem un šo hormonu iedarbība realizējas ar mediatoru starpniecību.

Iekšējās sekrēcijas sistēma

•Kopā ar nervu sistēmu regulē organisma augšanu un attīstību – notiek vienota neiroendokrīnā regulācija;

•Lielākā daļa hormonu tiek sintezēti jau prenatālās attīstības laikā - sākot no 2.attīstības mēneša;

•Iekšējā sekrēcija mainās bērnam augot, īpaši strauji – pubertātes periodā dzimumnobriešanas laikā.

 Difūzā neiroendokrīnā sistēma - DNES

•To veido neiroendokrīnās šūnas, kuras ir izkaisītas pa visu organismu.

•Centrālā daļa atrodas galvas smadzenēs, ap ventrīkuliem. Arī hipotalāma, hipofīzes un epifīzes neiroendokrīnās šūnas tur ietilpst.

•Perifērā daļa ir dažādos iekšējos orgānos: epitēlija slānī. Gremošanas orgānos,elpošanas ceļos, ādā, uroģenitālajā sistēmā.

•Vairāk kā 40 vielas varētu būt DNES.

Endokrīnā sistēma

Endokrīnā jeb iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēma

Hormoni un  to klasifikācija

•Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā nonāk tieši no iekšējās sekrēcijas dziedzeriem.

•Hormao – grieķu val. - “ierosināt”, “iekustināt”

•Hormonu funkcija: ir regulēt organisma vielmaiņu (augšanu,  diferenciāciju, adaptāciju, reprodukciju u.c.)

•Hormoniem raksturīga specifiska iedarbība uz noteikta orgāna šūnām.

•Daudzums ~ 60- 80 - pat 100 (ja pieskaita zināmos audu hormonus, tad vēl vairāk).

 Hormoni un  to klasifikācija

Iedala 3 grupās pēc ķīmiskās struktūras:

•Steroīdhormoni (dzimum-, virsnieru garozas h.)

•Aminoskābju atvasinājumi (adrenalīns, melatonīns, vairogdziedzera jodu saturošie hormoni- tiroksīns, trijodtironīns)

•Peptīdhormoni (hipofīzē, kuņģa un zarnu traktā)

Hormoni un  to darbība

Katrs hormons būtiski ietekmē šūnu vielmaiņas procesus:

•maina fermentu aktivitāti;

•nukleīnskābju un olbaltumvielu biosintēzi;

•makroerģisko savienojumu veidošanos;

•membrānas caurlaidību.

Hormoni neuzkrājas, katram ir atbilstošs ferments, kas to šķeļ.

Kādas mūsdienu cilvēka “vājās” vietas palika nenosauktas?

Kādas mūsdienu cilvēka “vājās” vietas  palika nenosauktas?

•Gars, dvēsele – gribas sfēra – dažādu atkarību draudi;

•Acis - redzes  funkcija;

•Elpošanas ceļi;

•Sirds un asinsvadi;

•Kuņģis un zarnas;

•Aizkuņģa dziedzeris

•Aknas;

•Nieres;

•Skelets;

Reproduktīvā sistēma (auglība, diemžēl samazinās

“Vājās” vietas cilvēka organismā

“Vājās” vietas cilvēka organismā

Īss ieskats cilvēka veselības problēmās, balstoties uz angļu zinātnieka D. Lamberta pētījumiem un mūsdienu dzīves realitāti    (David Lambert  “Quide  to   Prehistoric man”)

(I) Zobi – vēsturiskā un mūsdienu skatījumā

• Zobu nozīme un funkcionāls  raksturojums mūsdienās( blīva rinda, mazi žokļi),
• Iedzimtības loma ( forma, lielums, emaljas krāsa u.c.)
• Zobu maiņa( aizmetņu veidošanās, piena un patstāvīgo zobu šķilšanās, sakodiens, „gudrības zobi”)
• Kas raksturo zobu veselību? Vizuālais efekts..., funkcija..,KPE indekss..

(I)  Zobi – higienisks  skatījums

•Nepilnvērtīgs uzturs (nereti jau no zīdaiņa vecuma un tā... visu mūžu);

•Nekvalitatīvi mutes dobuma kopšanas līdzekļi (jāmeklē  atbilstošas  pastas, birstītes, diegi  u.c.);

•Reta vai neregulāra zobu tīrīšana;

•Slimības (kariess, zobakmens, gingivīts, pulpīts,  periodontīts, paradontoze,  stomatīts u.c.)  Traumas.

(II) Mugurkauls -  balsts vertikālam ķermeņa stāvoklim

•Mugurkaula fizioloģisko izliekumu veidošanās ir ilgstošs process no zīdaiņa vecuma  līdz ~20 gadiem.  www.kasvande.lv 

    Īpaši svarīgs ir pirmsskolas un sākumskolas vecums.

•Pilnvērtīgs uzturs - atbilstoši VM ieteikumiem.

•Stājas un gaitas traucējumi, to savlaicīga profilakse (bērna mēbeles, smagumu nešana, skolas soma,  apavi, u.c.)

(II) Mugurkauls -  stājas traucējumi

•Nepietiekama vai neatbilstoša fiziskā aktivitāte ikdienā.

•Traumas -  dzemdībās,  darbā, sportā, atpūtā, ceļu  satiksmes negadījumos u.c.

•Slimības ( iedzimtas un iegūtas),

•Ergonomikas zināšanas un to pielietošana/nepielietošana.

•Mode, piem. “Emo”-  staigā salīkuši...

(III) Aklās zarnas piedēklis -  iekaisuma draudi

•Tā funkcijas ilgu laiku nebija skaidras,  agrāk (pirms ~30 - 40 gadiem) bieži vien  ieteica šo piedēkli izoperēt, jo iekaisuma gadījumā varēja rasties dažādi sarežģījumi.

•Pastāv morfoloģiskās  atšķirības – ieeja (t.i. sfinkteris) aklās piedēklī var būt vairāk vai mazāk tonizēta.

•Mūsdienās  ir izpētīts, ka  piedēkļa sieniņā ir daudz limfatisko folikulu (~200), kuriem ir svarīga  nozīme aklās  zarnas mikrofloras  sastāva kontrolē.

•Īpaši svarīgi, lai  piedēklis normāli funkcionētu bērnībā un līdz ~20 g.

(IV) Vēdera priekšējā siena - trūces iespējamība

•Vēdera priekšējā sienā ir  vājās vietas - tās ir

          ♦ nabas gredzens,

          ♦ vēdera baltā līnija,

          ♦ cirkšņu apvidus,

          ♦  kā arī  pēcoperācijas šuve

•Trūces sastop visu vecumu cilvēkiem - gan maziem bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un veciem ļaudīm.

•Veicinošie faktori ir iedzimtība, ļoti smags fizisks darbs (īpaši sievietēm),  jau bijusi trūce, situācija pēc ķirurģiskas operācijas u.c.

(V) Kāju vēnas- apgrūtināta asins plūsma

•Liela loma iedzimtībai, dzimumam, vecumam un fiziskajai aktivitātei.

•Ja vecākiem, sevišķi mātei ir varikoze – pastāv ļoti liela iespējamība, ka jau brieduma gados arī viņu bērniem (īpaši - meitām) būs šī pati problēma.

•Bieži  varikoze sāk veidoties sievietēm perimenopauzes - menopauzes vecumā (samazinās estrogēnu asinsvadus sargājošā loma, palielinās ķermeņa masa, mazkustīgums utt.).

•Liela loma veselīgam dzīvesveidam -  normālam uzturam, normālai ķermeņa masai, darba apstākļiem  ( ilgstoša statiska slodze - bīstama), mērenai fiziskajai aktivitātei, dzīvei bez atkarībām.

(V) Kāju vēnas- apdraud varikoze

•Ja ir sēdošs dzīvesveids, ātrās uzkodas, adipozitāte - pastāv liels vēnu  varikozes risks pat pusaudžiem. Pētījumi Vācijā 2007.g. liecina,ka jau 14,8% pusaudžu  14-16 g.v. ir  hroniska vēnu mazspēja.

•Varikoze nav vienīgi estētisks defekts, pieaug tromboflebīta, trombozes u.c. slimību draudi.

(VI)  Kāju pēdas - velvju saplacināšanās

•Velves ir: 2 gareniskās (ārējā un iekšējā) un 2 šķērsvelves (pamata un priekšējā). Normālas pēdas amortizē apmēram 75 % trieciena, pasargā kāju locītavas, arī mugurkaulu un  galvu   no liekas vibrācijas.

•Velves sāk veidoties agrajā bērnībā - ap 3 gadu vecumu ir  labi pamanāma iekšējā gareniskā velve  un pēdas pamata šķērsvelve. Pubertātes laikā tās nostiprinās.Novecojot samazinās, tāpat  arī traumu rezultātā.

•Svarīga nozīme  ir normāliem apaviem, atbilstošai fiziskajai slodzei, veselīgam uzturam, optimālai ķermeņa masai u.c.

(VI)  Kāju pēdas – plakanās pēdas profilakse

•Līdz ~10-12 g.vec. nav ieteicama lēkšana no liela augstuma, piezemējoties uz cieta pamata (locītavu un saišu traumas !!).

•Liela nozīme savlaicīgai pēdu izmeklēšanai un koriģējošajai vingrošanai(g.k.bērnībā).

•Apavi ar ļoti augstu papēdi (8 -10 cm un vairāk) veicina ātru priekšējās šķērsvelves saplacināšanos un citas izmaiņas – piem.,  Ahilleja cīpslas saīsināšanos.

пополнение медиков - лучшых людей !

медики всей нашей планеты. пополняют наше общество. В мире медиков идёт пополнение из колледжей и академий. вот и настало время выпускных. скоро все закончат - и у них появится работа. деньги. доброта. чесность. очень сильное чувство ответственности. Лучшые люди планеты. мира. Всё должно быть так. вот бы только побольше заслуженных денег!тогда будет. мир пополнится лучшими людьми. как в конце учебного года!!!!


поздравляем .  за медиков в мире и в Латвии!!!!

SIRDS RELATĪVĀ PIESLĀPĒJUMA KREISĀS ROBEŽAS NOTEIKŠANA

SIRDS RELATĪVĀ PIESLĀPĒJUMA KREISĀS ROBEŽAS NOTEIKŠANA

Nr. p/k Manipulācijas elements

1.         Slimnieks atrodas vertikālā stāvoklī (vai guļus, atkarībā no slimnieka stāvokļa smaguma)

2.         Atrod galotnes grūdienu

3.         Pirkstu-plesimetru pieliek ribstarpai, kur noteikts galotnes grūdiens, vai

5. ribstarpai, ja galotnes grūdiens nav palpējams

4.         Pirkstu-plesimetru pieliek vertikāli

5.         Sākotnēja plesimetra lokalizācija: 2 cm laterāli no galotnes grūdiena vai

 l. axillaris anterior

            Piezīme: Ja galotnes grūdiens nav palpējams – 5. ribstarpā pa

l. axillaris anterior sin. (punktu vērtējums nemainās)

6.         Perkusijas virziens – uz sternum pusi

7.         Perkusija klusa

8.         Perkusijas sitiens virzīts sagitāli

9.         Perkusijas solis – apmēram 1 cm

10.       Ja perkusijas solis ir 3 cm un vairāk, tā ir kļūda

11.       Sasniedzot pieslāpējumu, ārsts atzīmē atrasto robežu tajā

pirksta-plesimetra malā, kas atrodas tuvāk izperkutētajam laukam

12.       Izmēra sirds kreisās robežas attālumu no viduslīnijas un

novērtē rezultātus

13.       Atbild uz iespējamiem papildjautājumiem

SIRDS RELATĪVĀ PIESLĀPĒJUMA LABĀS ROBEŽAS NOTEIKŠANA

SIRDS  RELATĪVĀ  PIESLĀPĒJUMA LABĀS  ROBEŽAS  NOTEIKŠANA

Nr. p/k Manipulācijas elements

1.         Slimnieks stāv vertikāli (vai guļ, atkarībā no stāvokļa smaguma)

2.         Pirkstu-plesimetru liek pa 1. medioclavicularis dx.

3.         Pirksts-plesimetrs atrodas horizontāli

4.         Pirkstu-plesimetru pieliek apmēram 1.–3. ribstarpā

5.         Pielikt pirkstu-plesimetru 5. un zemākajām  ribstarpām ir kļūda

6.         Perkutējot pirkstu-plesimetru pārvieto uz leju

7.         Perkusija – vidēji skaļa

8.         Sadzirdot pieslāpējumu, apstājas

9.         Pirkstu-plesimetru pārvieto par vienu ribstarpu augstāk

10.       Pirkstu-plesimetru pagriež vertikāli

11.       Ar pirkstu-plesimetru virzās uz sternum pusi

12.       Perkusija – klusa

13.       Perkusijas solis – apmēram 1 cm

14.       Ja perkusijas solis ir 3 cm un vairāk, tā ir kļūda

15.       Sasniedzot pieslāpējumu, ārsts atzīmē atrasto robežu tajā

pirksta-plesimetra malā, kas atrodas tuvāk izperkutētajam laukam

16.       Izmēra sirds labās robežas attālumu no viduslīnijas un novērtē rezultātus

17.       Atbild uz iespējamiem papildjautājumiem

EPIGASTRĀLĀS PULSĀCIJAS NOVĒRTĒŠANA

    EPIGASTRĀLĀS  PULSĀCIJAS  NOVĒRTĒŠANA

1.         Slimniekam stāvot, ārsts novērtē pulsāciju vizuāli

2.         Ārsts iegremdē epigastrijā roku (delna vērsta uz augšu) un novērtē pulsācijas cēloni

3.         Šo paņēmienu atkārto slimnieka ieelpas un izelpas laikā

4.         Slimnieks atrodas horizontālā stāvoklī

5.         Ārsts ieliek labajā paribē divus kopā saliktus pirkstus

6.         Pēc pirkstu kustībām nosaka aknu pulsācijas raksturu

7.         Apraksta epigastrālās palpācijas īpatnības

SIRDS GALOTNES GRŪDIENA MOBILITĀTES PĀRBAUDE

SIRDS GALOTNES GRŪDIENA MOBILITĀTES PĀRBAUDE

Manipulācijas elements

1.         Ārsta attieksme pret slimnieku

2.         Slimnieka pozīcija gultā: guļus uz muguras, rokas un kājas izstieptas

3.         Ārsts atrodas pa labi no slimnieka

4.         Ārsts atrod galotnes grūdienu un atzīmē tā lokalizāciju 

5          Ārsts lūdz slimnieku pagriezties uz kreisajiem sāniem (līdz 90o), atrod galotnes grūdienu un atzīmē tā lokalizāciju 

6.         Ārsts lūdz slimnieku pagriezties uz labajiem sāniem (līdz 90o), atrod

galotnes grūdienu un atzīmē tā lokalizāciju 

7.         Normāla galotnes grūdiena novirze, guļot uz kreisajiem sāniem –

3,0–3,5 cm

8.         Normāla galotnes grūdiena novirze, guļot uz labajiem sāniem –

1,0–1,5 cm

9.         Atbild uz sekojošiem jautājumiem:

a)

            nosauc patoloģiju piemērus, ja summārā galotnes grūdiena mobilitāte 

pārsniedz 5,0 cm

b)         nosauc patoloģiju piemērus, ja galotnes grūdiena mobilitāte uz vienu vai

otru pusi nav nosakāma, vai izteikti reducēta

c)         nosauc patoloģiju piemērus, ja galotnes grūdiens nepārvietojas

SIRDS GALOTNES GRŪDIENA PALPĀCIJA

GALOTNES GRŪDIENA PALPĀCIJA

 Manipulācijas elements

1.         Slimnieks atrodas vertikāli (vai guļus, atkarībā no viņa stāvokļa smaguma)

2.         Ārsts apskata iespējamo grūdiena atrašanās vietu (gaisma krīt sāniski)

Ārsts stāv pa labi no slimnieka, gaisma krīt no kreisās puses

3.         Ārsts pieliek pie ribeņa plaukstu

4.         Plaukstas pamats atrodas uz sternum

5.         Rokas pirksti virzīti pa kreisi paralēli 4.– 6. ribstarpai, orientējoši nosakot grūdiena vietu

6.         Palpējot ar diviem pirkstiem, precizē galotnes grūdiena lokalizāciju un īpašības, pirkstu pozīcija – vertikāla

7.         Apraksta galotnes grūdiena īpatnības

8.         Atbild uz jautājumiem:

a)

b)         par iespējamajām galotnes grūdiena novirzēm

par iespējamajām galotnes grūdiena izmaiņām

kermena daaljas amputacija

laikam loti sapigi/ cirtot malku vai kaadas rupnicas vai zagetavas tad  atbraucot atrai palidzibai nevajadzetu meklet amputeto dalju!
uzreiz atrodiet 2 calafannna maisus/ viema iebaziet amputetodlu/ otraja udens ar ledu un ievietoiet vinja amputeto kermeni

Лушее средство для мытья волос

представляем вашему вниманию универсальное средство

мыло обыкновенное 

отмывает 72% от поверхности

 неоставляя после себя ни сарапинки. ни слоя геля или добавок всяких

. как в современних шампунях или мыле с ароматизаторами

убедиьесь сами в этом

помойте им проблемные волосы и ни какая перхоть вам не грозит

так как доказано что на голове не перхоть вовсе. 

а сухой гель.

atrai palidzibai

jums vajag obligati cinities par saviem sapniem. un aiziet agrak   50 gados pensija.
tas ari ir operativais dienests, vai nu tie, kuri lemj s°o  jautajumu. nesaprot butisko. ka vini ir nespėcigi. but ka parejie operativie darbinieki.  pievelciet jostas , ticam ka tas tå bus!

grippas statistika

ieprieksaja gadå (2014 g.)grippas uzliesmojuma pårsvarå nebija. Tå dażi gadijumi, kad pacienti åtri izvese°lojas
vėl senåk bija uzlesmojumi, slimoja bėrni un pieaugu°sie. vairumå c°in°ijås ar bakteriju, nujinu vai vėl ka vinu - GRIPU -
SACERETA VIENA DZIESMA PAT UZ " gripas " TĖMU !

все читатели. нужная информацыя

регистрируйся в гугл и сможеш  оставить коментарий

Latvijas statistika vėza slimibå

Ura pec statistikas Latvija samazinåjas vėza slim°ibu risks. . cilvėki såka mazåk slimot ar vėzi
procenti tådi

2015	29%
2014	40%
2013	38%
2012	38%
2011	45%
gads	procenti

Chlophazolin

pazemina asins spiedienu cilvēka ķermenī

cukurs

cukuru jālieto visiem un tās ir visos produktos ko tu neestu. Cukurs uzlabo garastavokli un transportē skābekli tavām ķermeņa šūnām!

vārāmā sāls

augošam organismam, varamā sāls, nekaitē, bet gados veciem cilvēkiem un, bet īpaši, kuriem ir asinsvadu un sirds slimības , varamā sāls nedrīkst lietot uzturā - tā ir inde. Tāpēc, nedodiet saviem vecākiem un vecvecākiem sāls, tas var beigties slikti - insulti, infarkti un tā tālāk.!

Hiatāla trūce

Hiatāla trūce ir kuņģa daļas protrūzija (izspiešanās) caur diafragmas atveri, krūšu kurvja dobumā. Ir divu veidu hiatālas trūces:
Slīdošā trūce - kuņģis un gastroezofageālā pāreja ieslīd krūšu kurvī (visbiežāk).
Paraezofageālā trūce - gastroezofageālā pāreja atrodas vēdera dobumā, bet daļa no kuņģa lielās kurvatūras ir iespiedusies caur defektu diafragmā - krūšu kurvja dobumā.
Patoflzioloģija / etioloģija
Muskuļu vājums, ko izsauc novecošana vai kāds cits process, piemēram, barības vada karcinoma, trauma vai kādas ķirurģiskas operācijas.
Klīniskās izpausmes
Var būt asimptomātiska.
Dedzināšana aiz krūšu kaula (ar vai bez kuņģa satura regurgitācijas).
Disfāgija, sāpes krūtīs.
Diagnostiskie izmeklējumi
Rentgenogrāfiski ar bārija kontrastvielu izmeklējot barības vadu, redz trūces kontūras.
Endoskopiski - redz defektu.
Aprūpes vadīšana
Gultas galvgaļa pacelšana (par 15-20 centimetriem), lai samazinātu refluksu nakts laikā.
Antacīdie līdzekļi - neitralizē kuņģa skābi.
Histamīna 2 receptoru antagonisti (cimetidins, ranitidins) - ja pacientam ir attīstījies ezofagīts.
Ķirurģiska trūces repozīcija, ja simptomi ir spilgti izteikti.