Mutes dobuma, galvas un kakla infekcijas

Definīcija

Mutes dobuma infekcijas visbiežāk ir odontogēnas.
Piei tiem savukārt pieder:

1. Zobu kariess jeb trūde,
2. Pulpīts,
3. Periapikāls abscess,
4. Gingivīts,
5. Periodontālās un 
6. Kakla dziļo starpfasciju telpu infekcijas.

Retos gadijumos šīs infekcijas izraisa dzīvībai bīstamas komplikācijas, piemēram, retrofaringeālu abscesu, mediastinītu, septisku kavernozā sīnusa trombozi, bakteriālu endokardītu, osteomielītu u. c.

Pie neodontogēnām mutes dobuma infekcijām pieder:

1. Čulainais un gangrenozais stomatīts,
2. Sialoadenīts.

Strutainas infekcijas uz mutes dobumu un seju var izplatīties arī no vidusauss, deguna blakusdobumiem, aizdegunes un aizauss paugura. Pieaugušajiem galvas un kakla infekcijas parasti rodas dzīvnieku un cilvēku kodumu, traumu, apstarošanas un Kirurģisku procedūru rezultātā.

Bērni visbiežāk slimo ar kakla limfadenītu vai tireoidītu, kuru var izraisīt baktērijas vai vīrusi; retos gadijumos sekundāri var sastrutot kakla rajona embrionālās cistas.