Ādas alerģiskās slimības un antihistamīna līdzekļi to ārstēšanā

Ādas alerģisko slimību kopējos simptomus rada tuklo šūnu iekaisuma mediatori, galvenokārt histamīns, kas iedarbojas uz H1 receptoriem, radot vazodilatāciju (apsārtumu), plazmas eksudāciju (tūsku) un nervu galu kairinājumu (niezi). Dažu alerģisko reakciju laikā tiek kairināti arī ādā esošie H2 receptori, kā tas ir nātrenes gadījumā.

Ādas sensibilizāciju veicina:

• paaugstināta ādas caurlaidība,
• mainīta imūnatbilde un neadekvāta antivielu daudzuma veidošanās,
• mainītas mediatoru savstarpējās attiecības,
• homeostāzes traucējumi.

Kontaktdermatīts

Alerģiskais (profesionālais) kontaktdermatīts veidojas ādas sensibilizācijas vietā pret alergēnu vai haptēnu, kas var būt ķīmiska viela, higiēniskie, kosmētiskie līdzekļi, medikamenti vai citas kontaktvielas. Nenovēršot kontaktu ar alergēnu, ādā veidojas polivalenta sensibilizācija arī pret mikrobiāliem alergēniem un attīstās ekzēma. Veidojas vēlīnā IV tipa alerģiskā reakcija vienlaicīgi ar I tipa anafilaktisko reakciju.

Kontaktvietā ādā redzams apsārtums, tūska ar vai bez vezikulācijas un sekojoša sekundāru eflorescenču veidošanās. Ir ādas nieze, dedzināšanas sajūta vai pat sāpīgums.

Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts (neirodermīts, endogēna ekzēma) ir hroniska niezoša dermatoze.

Slimības uzliesmojumus provocē pārtikas produkti, epidermālie un pneimoalergēni, kontaktalergēni, fizikālie faktori, emocionālais stress, infekcijas u.c., kas kļūst par iekaisuma mediatoru, galvenokārt – histamīna, liberatoriem.

Slimības klīniskās izpausmes vēro ne tikai ādā, bet arī gļotādās (alerģisks rinīts, konjunktivīts, astma).

Nātrene

Alerģiskā nātrene

Akūta iekaisuma slimība ādā ar urtikāru elementu parādīšanos uz vairākām stundām un niezi, ko rada IgE noteikta I tipa anafilaktiskā reakcija. Provocētāji: barības vielas, garšvielas, alkohols, kontaktalergēni (dzīvnieki, augi, kosmētiskie līdzekļi u.c.), pneimoalergēni, kā arī fizikālie faktori (temperatūra, stari, ūdens).

Medikamentozā nātrene
Biežākie iemesli ir acetilsalicilskābe un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi; tā nav saistīta ar IgE ierosināto alerģisko ādas reakciju.

Holinerģiskā nātrene
Holinerģisko nātreni provocē emocionālais stress un pastiprināta svīšana.

¡Hroniska nātrene
Ja nātrenes izsitumi parādās vairākkārt un ilgāk par sešām nedēļām, diagnosticē hronisku nātreni. Visbiežāk tā ir idiopātiska, saistīta ar cirkulējošām autoantivielām, kas darbojas kā histamīnliberatori. Hroniska nātrene var būt arī slimniekiem ar hroniskām infekcijām, hormonāliem traucējumiem, enzimopātiju, lietojot medikamentus

Antihistamīna līdzekļi
dermatoloģijā

Dermatoloģijā klasiskos H1 receptoru blokatorus turpina lietot, neraugoties uz to nepilnībām. Tiem ir:
• zema selektivitāte,
• izteiktas sedatīvas īpašības,
• antiholinerģiska aktivitāte

1. Pirmās paaudzes antihistamīniem raksturīgs īss darbības laiks (lietojami 3-4 reizes dienā), un, ilgstoši lietojot, to efektivitāte mazinās. Šīs grupas preparāti potencē sedatīvo, miega līdzekļu un alkohola iedarbību, kā dēļ tos izmanto kopā ar narkozes, narkotisko analgētisko līdzekļu un vietējās anestēzijas līdzekļiem.

2. Lietošanas specifika

Pirmās paaudzes H1 receptoru blokatorus lieto ātrai niezes un alerģiskā iekaisuma mazināšanai. Paasinājuma laikā, lai uzlabotu miega kvalitāti, vēlama arī to sedatīvā darbība. Šīs grupas līdzekļus ir iespējams ievadīt vēnā vai muskulī (subkutāni ievadīti, rada spēcīgu ādas kairinājumu!), piemēroti neatliekamai palīdzībai anafilakses laikā.

3. Labāks pretniezes efekts ir antihistamīniem ar serotonīnu bloķējošām īpašībām (prometazīns, ciproheptadīns). Ciproheptadīns tiek lietots arī migrēnas lēkmju kupēšanai un ir viens no efektīvākiem fizikālās (galvenokārt, aukstuma) nātrenes ārstēšanā.

4. Šīs grupas preparātiem ir priekšrocības atopiskā dermatīta uzliesmojuma laikā, akūtas nātrenes, kā arī insektu kodumu gadījumā. Arī akūta alerģiska kontaktdermatīta un ekzēmas uzliesmojuma laikā terapiju ieteicams sākt tieši ar šiem preparātiem.

5. Dermatoloģijas praksē, sevišķi alerģiskā dermatīta ārstēšanai un insektu sakodumu gadījumos, lietojami lokālie pirmās paaudzes antihistamīni (defenhidramīns, dimetindēns) gela veidā (mazina akūta iekaisuma simptomus un, pateicoties anestezējošām īpašībām, arī niezi).

Otrā paaudze

Antihistamīnās īpašības piemīt šo preparātu metabolītiem – metabolisms norisinās galvenokārt aknās, tāpēc tos nevar lietot vienlaicīgi ar (imidazoliem, makrolidiem, greipfrūtu sulu u.c.), jo rada koncentrācijas palielināšanos plazmā un kardiotoksicitātes risku, ritma traucējumus vai pat sirds apstāšanos.

Šīs grupas līdzekļiem:

• ir ilgstoša darbība – var lietot vienu reizi dienā;
• ir selektīva darbība un piemīt ne tikai farmakodinamiskās (H1 receptoru bloķējošās), bet arī farmakokinētiskās (tuklās šūnas stabilizējošas) īpašības;

• ir antialerģiska darbība – aizkavē citu alerģiskā iekaisuma mediatoru izdalīšanos un eozinofilo leikocītu migrāciju uz reakcijas vietu;

• nav (vai ir vāja) sedatīva darbība, kas lietošanas laikā pakāpeniski mazinās;

• ilgstoši lietojot, efektivitāte nemazinās.

Darbība un indikācijas

Dažādiem otrās paaudzes medikamentiem piemīt atšķirīgs iedarbības ātrums, darbības ilgums un – sekojoši – lietošanas izvēle dažādās situācijās.
• Terfenadīns  Ilgstošās darbības dēļ šo preparātu ieteicams lietot profilaktiski atopiskiem slimniekiem, ja sagaidāms kontakts ar alergēnu, no kura nevar izvairīties. Kardiotoksicitātes dēļ vairākās valstīs to, tāpat kā astemizolu, nelieto.

Ketotifēns nespēj kupēt bronhiālās astmas lēkmes un nebloķē H1 receptorus, kad iekaisums jau sācies. Tāpēc šo preparātu lieto profilaksei sezonālu alerģisku slimību gadījumā, arī atopiskā dermatīta uzliesmojuma novēršanai. Ketotifēns pastiprina alkohola, miega līdzekļu iedarbību un palielina ēstgribu. Ja to lieto vienlaicīgi ar perorāliem antidiabētiskiem preparātiem, ārstēšanās laikā var būt trombopēnija.

• Ebastīna dubultā deva (20 mg) pretiekaisuma efektu palielina un paātrina, bet blakņu risku nepalielina. Preparātu, nepārsniedzot terapeitisko devu, var lietot slimnieki ar aknu mazspēju. Arī alkohola lietošana ir pieļaujama. Ebastīns ieteicams visu ādas alerģisko slimību ārstēšanai paasinājumu laikā kā balstterapija un profilaktiski, ja sagaidāms kontakts ar al

Loratadīna darbība ir līdzīga ciproheptadīna un ketotifēna darbībai, tikai bez sedatīva efekta; to ir atļauts lietot arī lidotājiem. Devas palielināšana paaugstina proaritmogēno efektu. Ātrs darbības sākums; preparāts ir piemērots alerģiskā dermatīta, ekzēmas un atopiskā dermatīta uzliesmojumu ārstēšanai. Atopiskā dermatīta slimniekiem loratidīns ieteicams visā slimības pasliktināšanās laikā kā balstterapija, kamēr izzūd nieze.

Trešā paaudze

Tie ir otrās paaudzes metabolīti, kuri:
• ir ļoti selektīvi,
• nemetabolizējas organismā,
• nav mijiedarbības ar citiem medikamentiem

Desloratadīns

To var lietot atopiskiem bērniem no divu gadu vecuma. Sāk darbību pēc pusstundas, sasniedzot maksimālo koncentrāciju pēc trīs stundām. Medikaments ieteicams arī hroniskas idiopātiskas nātrenes gadījumā un alerģiskā rinīta laikā. Desloratadīns var radīt tādas blakusparādības kā tahikardija, aknu enzīmu un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās, kā arī gastrointestināli traucējumi

Feksofenadīns

Medikamenta vidējā deva ir 60 mg divas reizes dienā vai 120 mg reizi dienā alerģiskā rinīta un konjunktivīta akūtā fāzē, kā arī ādas alerģisko simptomu mazināšanai. Idiopātiskās nātrenes slimniekiem uzliesmojumu laikā iesaka 180 mg dienā, pēc efekta sasniegšanas turpinot lietot 40 mg dienā četras līdz sešas nedēļas. Slimniekiem ar nieru nepietiekamību feksofenadīna eliminācija samazinās, tāpēc ieteicamā deva ir 60 mg dienā.

Levocetirizīns

Levocetirizīns ir cetirizīna metabolīts ar divreiz spēcīgākām H1 receptoru bloķējošām īpašībām un izteikti augstu afinitāti. Medikaments ātri uzsūcas un sāk iedarboties pēc 0.5-1.5 stundām. Tā puseliminācijas periods ir 7.6 stundas, bet darbības ilgums – 24 stundas. Levocetirizīns organismā nemetabolizējas un izdalās ar urīnu un fēcēm. Preparāta terapeitiskā deva (5 mg dienā) rada alerģiskā iekaisuma samazināšanos uz sešām dienām.

Grūtniecība un laktācijas periods

Minēto antihistamīna līdzekļu lietošana grūtniecības un laktācijas laikā ir kontrindicēta, jo nav pārliecinošu pētījumu par to teratogēno darbību un drošību. Zināms, ka preparāti nonāk mātes pienā.
Arī lokālās formas neiesaka lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un zīdīšanas laikā. Profilaktiskos nolūkos, lai mazinātu gļotādu alerģiskās izpausmes, jālieto tuklo šūnu stabilizatori: kromolīnnātrijs (aerosols, acu pilieni), lodoksamīda vai ketotifēna acu pilieni.

H2 blokatori un tricikliskie antidepresanti

Tādi H2 receptoru blokatori kā cimetīns un ranitidīns tiek sekmīgi lietoti hroniskas nātrenes un urtrikārā vaskulīta ārstēšanā, jo apmēram 10-15% H2 receptoru ir asinsvadu sieniņās.
H1 receptorus bloķējošas īpašības piemīt arī tricikliskiem antidepresantiem amitriptilīnam, doksepīnam un trimipramīnam, bet tiem ir arī antiholinerģiska darbība ar izteiktu hipotensīvu iedarbību un citām blaknēm.