Ādas
alerģisko slimību kopējos simptomus rada tuklo šūnu iekaisuma mediatori,
galvenokārt histamīns, kas iedarbojas uz H1 receptoriem, radot vazodilatāciju (apsārtumu), plazmas eksudāciju (tūsku) un nervu galu kairinājumu
(niezi). Dažu alerģisko reakciju laikā tiek kairināti arī ādā esošie H2
receptori, kā tas ir nātrenes gadījumā.
Antihistamīna
līdzekļi
dermatoloģijā
Trešā paaudze
Ādas
sensibilizāciju veicina:
• paaugstināta ādas caurlaidība,
• mainīta imūnatbilde un neadekvāta antivielu daudzuma veidošanās,
• mainītas mediatoru savstarpējās attiecības,
• homeostāzes traucējumi.
• mainīta imūnatbilde un neadekvāta antivielu daudzuma veidošanās,
• mainītas mediatoru savstarpējās attiecības,
• homeostāzes traucējumi.
Kontaktdermatīts
Alerģiskais
(profesionālais) kontaktdermatīts veidojas ādas sensibilizācijas vietā pret alergēnu vai haptēnu, kas var būt ķīmiska viela,
higiēniskie, kosmētiskie līdzekļi, medikamenti vai citas kontaktvielas. Nenovēršot kontaktu ar alergēnu,
ādā veidojas polivalenta sensibilizācija arī pret mikrobiāliem alergēniem un attīstās ekzēma. Veidojas
vēlīnā IV tipa alerģiskā reakcija vienlaicīgi ar I tipa anafilaktisko reakciju.
Kontaktvietā ādā redzams apsārtums, tūska ar
vai bez vezikulācijas un sekojoša sekundāru eflorescenču veidošanās. Ir ādas nieze,
dedzināšanas sajūta vai pat sāpīgums.
Atopiskais dermatīts
Atopiskais dermatīts (neirodermīts, endogēna ekzēma) ir hroniska niezoša
dermatoze.
Slimības uzliesmojumus provocē pārtikas produkti, epidermālie un pneimoalergēni, kontaktalergēni, fizikālie faktori, emocionālais
stress, infekcijas u.c., kas kļūst par iekaisuma mediatoru, galvenokārt –
histamīna, liberatoriem.
Slimības klīniskās izpausmes vēro ne tikai ādā, bet arī gļotādās (alerģisks
rinīts, konjunktivīts, astma).
Nātrene
Alerģiskā nātrene
Akūta iekaisuma slimība ādā ar urtikāru elementu parādīšanos uz vairākām
stundām un niezi, ko rada IgE noteikta I tipa anafilaktiskā reakcija. Provocētāji: barības
vielas, garšvielas, alkohols, kontaktalergēni (dzīvnieki, augi, kosmētiskie
līdzekļi u.c.), pneimoalergēni, kā arī fizikālie faktori
(temperatūra, stari, ūdens).
Medikamentozā
nātrene
Biežākie iemesli ir acetilsalicilskābe un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi; tā nav saistīta ar IgE ierosināto alerģisko ādas reakciju.
Holinerģiskā nātrene
Holinerģisko nātreni provocē emocionālais stress un pastiprināta svīšana.
Biežākie iemesli ir acetilsalicilskābe un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi; tā nav saistīta ar IgE ierosināto alerģisko ādas reakciju.
Holinerģiskā nātrene
Holinerģisko nātreni provocē emocionālais stress un pastiprināta svīšana.
¡Hroniska nātrene
Ja nātrenes izsitumi parādās vairākkārt un ilgāk par sešām nedēļām, diagnosticē hronisku nātreni. Visbiežāk tā ir idiopātiska, saistīta ar cirkulējošām autoantivielām, kas darbojas kā histamīnliberatori. Hroniska nātrene var būt arī slimniekiem ar hroniskām infekcijām, hormonāliem traucējumiem, enzimopātiju, lietojot medikamentus
Ja nātrenes izsitumi parādās vairākkārt un ilgāk par sešām nedēļām, diagnosticē hronisku nātreni. Visbiežāk tā ir idiopātiska, saistīta ar cirkulējošām autoantivielām, kas darbojas kā histamīnliberatori. Hroniska nātrene var būt arī slimniekiem ar hroniskām infekcijām, hormonāliem traucējumiem, enzimopātiju, lietojot medikamentus
dermatoloģijā
Dermatoloģijā
klasiskos H1 receptoru blokatorus turpina lietot, neraugoties uz to nepilnībām.
Tiem ir:
• zema selektivitāte,
• izteiktas sedatīvas īpašības,
• antiholinerģiska aktivitāte
• zema selektivitāte,
• izteiktas sedatīvas īpašības,
• antiholinerģiska aktivitāte
1. Pirmās
paaudzes antihistamīniem raksturīgs īss darbības laiks
(lietojami 3-4 reizes dienā), un, ilgstoši lietojot, to efektivitāte mazinās.
Šīs grupas preparāti potencē sedatīvo, miega līdzekļu un alkohola
iedarbību, kā dēļ tos izmanto kopā ar narkozes, narkotisko analgētisko līdzekļu
un vietējās anestēzijas līdzekļiem.
2. Lietošanas specifika
Pirmās paaudzes H1 receptoru blokatorus lieto ātrai niezes un alerģiskā
iekaisuma mazināšanai. Paasinājuma laikā, lai uzlabotu miega kvalitāti, vēlama
arī to sedatīvā darbība. Šīs grupas līdzekļus ir
iespējams ievadīt vēnā vai muskulī (subkutāni ievadīti, rada spēcīgu ādas
kairinājumu!), piemēroti neatliekamai palīdzībai anafilakses laikā.
3. Labāks pretniezes efekts ir antihistamīniem ar serotonīnu bloķējošām īpašībām
(prometazīns, ciproheptadīns). Ciproheptadīns tiek lietots arī migrēnas lēkmju kupēšanai un ir viens no efektīvākiem
fizikālās (galvenokārt, aukstuma) nātrenes ārstēšanā.
4. Šīs grupas preparātiem ir priekšrocības atopiskā dermatīta uzliesmojuma laikā,
akūtas nātrenes, kā arī insektu kodumu gadījumā. Arī akūta alerģiska kontaktdermatīta un ekzēmas uzliesmojuma laikā
terapiju ieteicams sākt tieši ar šiem preparātiem.
5. Dermatoloģijas praksē, sevišķi alerģiskā dermatīta ārstēšanai un insektu
sakodumu gadījumos, lietojami lokālie pirmās paaudzes antihistamīni (defenhidramīns, dimetindēns) gela veidā (mazina akūta iekaisuma
simptomus un, pateicoties anestezējošām īpašībām, arī niezi).
Otrā paaudze
Antihistamīnās īpašības piemīt šo preparātu
metabolītiem – metabolisms norisinās galvenokārt aknās, tāpēc tos nevar lietot
vienlaicīgi ar (imidazoliem, makrolidiem, greipfrūtu sulu u.c.), jo rada
koncentrācijas palielināšanos plazmā un kardiotoksicitātes risku, ritma traucējumus vai pat
sirds apstāšanos.
Šīs grupas līdzekļiem:
• ir ilgstoša darbība – var lietot vienu reizi dienā;
• ir selektīva darbība un piemīt ne tikai farmakodinamiskās (H1 receptoru bloķējošās), bet arī farmakokinētiskās (tuklās šūnas stabilizējošas) īpašības;
• ir selektīva darbība un piemīt ne tikai farmakodinamiskās (H1 receptoru bloķējošās), bet arī farmakokinētiskās (tuklās šūnas stabilizējošas) īpašības;
•
ir antialerģiska darbība – aizkavē citu alerģiskā
iekaisuma mediatoru izdalīšanos un eozinofilo leikocītu migrāciju uz reakcijas
vietu;
• nav (vai ir vāja) sedatīva darbība, kas lietošanas laikā
pakāpeniski mazinās;
• ilgstoši lietojot, efektivitāte nemazinās.
Darbība un
indikācijas
Dažādiem
otrās paaudzes medikamentiem piemīt atšķirīgs iedarbības ātrums, darbības
ilgums un – sekojoši – lietošanas izvēle dažādās situācijās.
• Terfenadīns Ilgstošās darbības dēļ šo preparātu ieteicams lietot profilaktiski atopiskiem slimniekiem, ja sagaidāms kontakts ar alergēnu, no kura nevar izvairīties. Kardiotoksicitātes dēļ vairākās valstīs to, tāpat kā astemizolu, nelieto.
• Terfenadīns Ilgstošās darbības dēļ šo preparātu ieteicams lietot profilaktiski atopiskiem slimniekiem, ja sagaidāms kontakts ar alergēnu, no kura nevar izvairīties. Kardiotoksicitātes dēļ vairākās valstīs to, tāpat kā astemizolu, nelieto.
Ketotifēns nespēj kupēt
bronhiālās astmas lēkmes un nebloķē H1 receptorus, kad iekaisums jau sācies.
Tāpēc šo preparātu lieto profilaksei sezonālu alerģisku slimību gadījumā, arī atopiskā dermatīta uzliesmojuma novēršanai.
Ketotifēns pastiprina alkohola, miega
līdzekļu iedarbību un palielina ēstgribu. Ja to lieto vienlaicīgi ar perorāliem
antidiabētiskiem preparātiem, ārstēšanās laikā var
būt trombopēnija.
•
Ebastīna dubultā deva (20 mg) pretiekaisuma
efektu palielina un paātrina, bet blakņu risku nepalielina. Preparātu,
nepārsniedzot terapeitisko devu, var lietot slimnieki ar aknu mazspēju. Arī
alkohola lietošana ir pieļaujama. Ebastīns ieteicams visu ādas alerģisko
slimību ārstēšanai paasinājumu laikā kā balstterapija un profilaktiski, ja sagaidāms
kontakts ar al
Loratadīna darbība ir līdzīga ciproheptadīna un ketotifēna darbībai, tikai bez sedatīva efekta; to ir atļauts lietot arī
lidotājiem. Devas palielināšana paaugstina proaritmogēno efektu. Ātrs darbības sākums;
preparāts ir piemērots alerģiskā dermatīta, ekzēmas un atopiskā dermatīta uzliesmojumu ārstēšanai.
Atopiskā dermatīta slimniekiem loratidīns ieteicams visā slimības
pasliktināšanās laikā kā balstterapija, kamēr izzūd nieze.
Tie
ir otrās paaudzes metabolīti, kuri:
• ir ļoti selektīvi,
• nemetabolizējas organismā,
• nav mijiedarbības ar citiem medikamentiem
• ir ļoti selektīvi,
• nemetabolizējas organismā,
• nav mijiedarbības ar citiem medikamentiem
Desloratadīns
To
var lietot atopiskiem bērniem no divu gadu vecuma. Sāk
darbību pēc pusstundas, sasniedzot maksimālo koncentrāciju pēc trīs stundām.
Medikaments ieteicams arī hroniskas idiopātiskas nātrenes gadījumā un alerģiskā
rinīta laikā. Desloratadīns var radīt tādas blakusparādības kā
tahikardija, aknu enzīmu un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās, kā arī gastrointestināli traucējumi
Feksofenadīns
Medikamenta
vidējā deva ir 60 mg divas reizes dienā vai 120 mg reizi dienā alerģiskā rinīta
un konjunktivīta akūtā fāzē, kā arī ādas alerģisko simptomu mazināšanai. Idiopātiskās nātrenes slimniekiem uzliesmojumu
laikā iesaka 180 mg dienā, pēc efekta sasniegšanas turpinot lietot 40 mg dienā
četras līdz sešas nedēļas. Slimniekiem ar nieru nepietiekamību feksofenadīna eliminācija samazinās, tāpēc
ieteicamā deva ir 60 mg dienā.
Levocetirizīns
Levocetirizīns ir cetirizīna metabolīts ar divreiz spēcīgākām
H1 receptoru bloķējošām īpašībām un izteikti augstu afinitāti. Medikaments ātri
uzsūcas un sāk iedarboties pēc 0.5-1.5 stundām. Tā puseliminācijas periods ir 7.6 stundas, bet
darbības ilgums – 24 stundas. Levocetirizīns organismā nemetabolizējas un izdalās ar urīnu un fēcēm.
Preparāta terapeitiskā deva (5 mg dienā) rada alerģiskā iekaisuma samazināšanos
uz sešām dienām.
Grūtniecība un
laktācijas periods
Minēto
antihistamīna līdzekļu lietošana grūtniecības un
laktācijas laikā ir kontrindicēta, jo nav pārliecinošu pētījumu par to teratogēno darbību un drošību. Zināms, ka
preparāti nonāk mātes pienā.
Arī lokālās formas neiesaka lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un zīdīšanas laikā. Profilaktiskos nolūkos, lai mazinātu gļotādu alerģiskās izpausmes, jālieto tuklo šūnu stabilizatori: kromolīnnātrijs (aerosols, acu pilieni), lodoksamīda vai ketotifēna acu pilieni.
Arī lokālās formas neiesaka lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un zīdīšanas laikā. Profilaktiskos nolūkos, lai mazinātu gļotādu alerģiskās izpausmes, jālieto tuklo šūnu stabilizatori: kromolīnnātrijs (aerosols, acu pilieni), lodoksamīda vai ketotifēna acu pilieni.
H2 blokatori un tricikliskie antidepresanti
Tādi
H2 receptoru blokatori kā cimetīns un ranitidīns tiek sekmīgi lietoti
hroniskas nātrenes un urtrikārā vaskulīta ārstēšanā, jo apmēram 10-15% H2
receptoru ir asinsvadu sieniņās.
H1 receptorus bloķējošas īpašības piemīt arī tricikliskiem antidepresantiem amitriptilīnam, doksepīnam un trimipramīnam, bet tiem ir arī antiholinerģiska darbība ar izteiktu hipotensīvu iedarbību un citām blaknēm.
H1 receptorus bloķējošas īpašības piemīt arī tricikliskiem antidepresantiem amitriptilīnam, doksepīnam un trimipramīnam, bet tiem ir arī antiholinerģiska darbība ar izteiktu hipotensīvu iedarbību un citām blaknēm.
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.