Pēdējos gados attīstās jauna nozare –
psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu.
Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz
veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas
saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu
datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi
pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski
pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti
fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.
Āda un tās ietekme uz cilvēka
dzīvi
Pētnieki atklājuši, ka 40-60% psoriāzes
gadījumu pamatā ir emocionāls stress, bet atopiskā dermatīta - 81% gadījumu.
Stress var būt kā ierosinātājfaktors, piemēram, nātrenei un tās paveidam
angioedēmai jeb Kvinkes edēmai, kas parādās emocionālas spriedzes laikā. Tāpat
emocionālā spriedze pastiprina matu izkrišanu ligzdveida alopēcijas gadījumā.
Sakarība starp pinnēm, vienkāršo herpi un stresu vēl tiek pētīta.
Āda ir unikāls orgāns, jo tai ir ne
tikai fizioloģiskas funkcijas, bet arī saskarsmes funkcijas. Tā ir robeža starp
cilvēku un apkārtējo pasauli, starp "es" un "tu". Āda ir
daļa no cilvēka vizuālā tēla. Ar tās palīdzību mēs paužam emocijas: piemēram,
nosarkšana vai nobālēšana var būt trauksmes, baiļu, prieka vai kauna izpausme.
Ādas sviedru dziedzeru asinsvadi reaģē gan uz ķīmiskiem, gan fiziskiem, gan
psiholoģiskiem kairinājumiem. Cilvēks var nobālēt dažādu iemeslu pēc, piemēram,
spēcīga riebuma, sašutuma vai baiļu ietekmē. Apmulsums dažu sekunžu laikā var
izraisīt nosarkumu, saspringtās situācijās daudziem svīst plaukstas vai pēdas.
Ne velti pasaulē izplatīti tāda veida teicieni kā "nobālēja aiz
skaudības" vai "kļuva sarkans no dusmām". Šādā veidā āda sniedz daudz
neverbālas informācijas.
Āda ir sajūtu orgāns. Caur to mēs jūtam
sāpes, dedzināšanu, siltumu, aukstumu un citas sajūtas, kas ļauj mums izdzīvot.
Ādas ietekme uz cilvēka dzīvi sākas vēl
pirms piedzimšanas un ir cieši saistīta ar psihi. Āda un nervu sistēma attīstās
no viena iedīgļa - no apvalka, kas aptver embrija ķermeni un kas vienlaikus ir
arī maņu orgāns. Āda un nervu sistēma ciešo saikni saglabā arī vēlāk - spēcīga
nervu kairinājuma ietekmē nervu galos atbrīvojas ķīmiskas vielas, kas pa
asinsriti nonāk ādā un daļai cilvēku var izraisīt dažādas ādas saslimšanas.
Cēloņi ādas slimībām
Cēloņi ādas slimībām bieži meklējami
agrīnā attīstībā, zīdaiņa vecumā. Bieži tā ir traucēta saskarsme ar māti.
Zīdainis nesaprot vārdus - viņš apkārtējo informāciju uztver ar ādu caur
glāstiem. Nozīme ir tam, cik bieži tie ir, vai glāsti ir silti, mierīgi vai arī
vēsi un tikko jūtami. Arī mātes apmierinātība ar sevi, savu ķermeni
atspoguļojas attieksmē pret bērnu. Iemesls, kāpēc nerodas vecāku un bērna
emocionāla tuvība, var būt arī neapzinātas vecāku bailes, kas izpaužas
nedrošībā, nespējā veidot ar bērnu emocionāli tuvas, intīmas attiecības.
Zīdainis neapmierinātību izpauž emocijās - raudāšanā, nemierīgās kustībās - vai
arī rodas ādas veģetatīva reakcija - apsārtums, svīšana vai vēsa āda. Bērns
ādu izmanto kā instrumentu emociju paušanā. Tā ir ikdienišķa parādība, ka
bērnībā uz stresu reaģē ar galvas un vēdera sāpēm vai niezi. Jo stiprāka ir
bērna neapmierinātība ar veselīgas mīlestības trūkumu, jo smagāki slimības simptomi.
Pētījumos noskaidrots, ka bērni, kas pirmajos dzīves mēnešos ar glāstiem saņem
pozitīvas emocijas, izaug pašapzinīgāki un apmierinātāki ar sevi un savu
ķermeni.
Ar laiku bērns emocijas sāk risināt
vārdos, fantāzijās vai rotaļās. Ja ir problēmas, ko vecāki ignorē un nerisina,
tās uzkrājas zemapziņā, no kurienes vēlāk izlaužas kādu ķermeņa reakciju veidā,
piemēram, ādas slimības saasinājumā. Negatīvās emocijas tiek "izdzīvotas
caur ādu". Tas rada neapmierinātību ar ķermeni un zemu pašnovērtējumu. Ja
vecāki bieži skeptiski uzlūko bērnu, viņam var šķist, ka viņā ir kas
nepatīkams, par ko būtu jākaunas. Šīs izjūtas pastiprina tāda veida izteicieni
kā "labi/skaisti bērni gan tā nedara", kad bērns ir nosmērējies.
Negatīvais pašnovērtējums var palikt zemapziņā un ietekmēt psihi un uzvedību
vēlāk. Tam pievienojas depresija un uztraukums, problēmas tiks pārdzīvotas caur
ķermeni, nelabvēlīgi ietekmējot ādas stāvokli, var parādīties ārējo izskatu
ietekmējošas psihiskas problēmas. Šādā situācijā nepieciešama gan ādas ārsta,
gan psihoterapeita palīdzība.
Nepareiza ķermeņa uztvere parasti
izpaužas kā cilvēka neapmierinātība ar savu izskatu. Lai mainītos, cilvēks
ļaujas plastikas operācijām, izmanto dažādus kosmētiskos līdzekļus, taču
rezultāts nerada apmierinājumu.
Biežāk ar ādas slimībām sasirgst
emocionāli nestabilāki cilvēki, kas ir viegli aizvainojami vai kam pastiprināti
nepieciešama uzmanība, novērtējums un glās ti. Depresīvas izjūtas var padarīt
ādu sausu, rodas nieze un zvīņošanās, āda izskatās novecojusi un zaudē
elastību. Stresa hormonu paaugstinātā līmeņa un asinsrites traucējumu dēļ var
izkrist mati vai pat veidoties plikpaurība. Ar depresiju un zemu pašnovērtējumu
saistīta arī nagu graušana, nepārtraukta lūpu aplaizīšana, kodīšana, pūtīšu
spiešana (kas var radīt mākslīgo akni), matu virpināšana, raušana un sūkāšana.
Dažkārt tas notiek miegā, tātad - neapzinoties. Šīs problēmas raksturīgas
bērniem, kam ir problēmas ģimenē vai ar tuviniekiem. Dažos gadījumos, ja ir
liela psiholoģiskā spriedze, parādās "hektiskie" plankumi uz ādas,
izteikta svīšana, paaugstināta temperatūra. Tāda pati reakcija var būt
uztraukuma vai baiļu situācijā. Dažreiz tikai biedējošas domas vai nepatīkami
pieskārieni var izraisīt zosādas parādīšanos. Ir atzīta arī neirodermīta
saistība ar cilvēka emocionālo nestabilitāti, problēmām ģimenē, agresīvām
nosliecēm un problēmām, kas saistītas ar seksualitāti.
Alerģiskas reakcijas izsitumu formā
bieži nomoka cilvēkus, kam ir pārspīlēta fiziskās un sociālās nepilnvērtības
izjūta. Viņi pārāk uztraucas par citu viedokli, cenšas izpatikt, viņiem ir
daudz negatīvu fantāziju, priekšstatu un gaidu: ja tās nepiepildās, rodas
vilšanās, trauksme un dusmas, bet šīs emocijas bieži tiek paturētas sevī,
krājas un vēlāk izpaužas caur ādu. Šādiem cilvēkiem grūti veidot attiecības,
kontaktus ar citiem, tāpēc viņi ir diezgan nedroši. No vienas puses, viņi vēlas
būt neatkarīgi, no otras - ļoti vēlas būt ar kādu ciešās attiecībās. Šiem
cilvēkiem pietrūcis maiguma un drošības, ko var iegūt un sajust ar ādas
starpniecību - ar glāstiem un pieskārieniem. Bieži tieši vecāki ir tie, kas tos
lieguši.
Psihodermatoloģisko traucējumu
klasifikācija
·
Psihofizioloģiskie traucējumi:
o psoriāze,
o atopiskais
dermatīts,acne excoriee,
o hiperhidroze,
o nātrene,
o Herpes
simplex vīrusa infekcija,
o seborejisks
dermatīts,
o rozācija,
o nieze.
·
Psihiatriskie traucējumi ar
dermatoloģiskiem simptomiem:
o trihotillomānija,
o dismorfofobija.
·
Dermatoloģiskie traucējumi ar
psihiatriskiem simptomiem:
o neirofibroma,
o vitiligo.
·
Citi:
o ādas sensorie
sindromi,
o hroniska
galvas ādas nieze,
o vulvodīnija.
Psoriāze
Psoriāzes sākumu vai uzliesmojumu var
izsaukt dažādi stresori. Stress bijis 44% pacientu pirms sākotnējā psoriāzes
uzliesmojuma, bet atkārtotais uzliesmojums uz stresu attiecināts līdz 80%
indivīdu. Agrīnais psoriāzes sākums līdz 40 gadu vecumam var būt vairāk
saistīts ar stresu nekā vēlīnais slimības sākums, un pacientiem ar augstu
psiholoģisku stresa līmeni var būt daudz nopietnāki ādas un saišu simptomi.
Biežākie psihiskie simptomi saistībā ar
psoriāzi: traucējumi ķermeņa tēlā, sociālās un profesionālās funkcijas
pasliktināšanās. Dzīves kvalitāti nopietni var ietekmēt psoriāzes hroniskums un
redzamība, kā arī mūžilgas ārstēšanas nepieciešamība. Ir noteiktas piecas
stigmas dimensijas, kas saistītas ar psoriāzi: prognozējama noraidīšana,
nepilnvērtības izjūta, jūtīgums pret sabiedrības attieksmi, vaina un kauns,
noslēgtība. Smagas psoriāzes gadījumā biežāk parādās depresīvie simptomi un
domas par pašnāvību. Depresija var modulēt niezes uztveri, saasināt niezi, var
būt grūtības aizmigšanas un gulēšanas procesā. Pētījumā 217 psoriāzes
pacientiem ar saistīto depresiju 9,7% atzina, ka "vēlas būt miris",
un 5,5% ziņoja par aktīvām pašnāvības domām.
Psoriāze ietekmē arī seksuālo darbību.
Kādā pētījumā 30-70% pacientu atzina seksuālās aktivitātes mazināšanos, un šie
pacienti biežāk ziņoja arī par locītavu sāpēm, psoriāzi, kas ietekmē cirkšņa
reģionu, un niezi, salīdzinot ar pacientiem bez seksuālām sūdzībām. Šiem
pacientiem bija arī augstāks depresijas līmenis, kā arī lielāka tieksme pēc
citu cilvēku atzinības, lielāka slieksme uz alkohola lietošanu.
Psihofizioloģiski neiropeptīdiem, piemēram, vazoaktīvam intestinālam peptīdam
un P vielai, var būt nozīme psoriātisku bojājumu veidošanā. Reizēm psoriāzes
gadījumā ir neatbilstība starp vazoaktīvo intestinālo peptīdu un P vielu, tā
var būt saistīta ar pieaugumu stresa izraisītā veģetatīvā reakcijā un
palēninātā hipofīzes-virsnieru darbībā. Bioloģiskā atgriezeniskā saite,
meditācija, hipnozes izraisīta relaksācija, simptomu kontrolēšanas tēlaina
apmācība un antidepresanti ir svarīgs papildinājums standarta terapijai.
Atopiskais dermatīts
Stresaini dzīves notikumi pirms slimības
ir vairāk nekā 70% atopiskā dermatīta pacientu. Simptomu smagums tiek saistīts
ar iekšējo un ģimenes stresu, kā arī ar problēmām psihosociālā apkārtējā vidē
un zemu pašvērtējumu. Disfunkcionālas ģimenes dinamikas dēļ var būt
terapeitiskās atbildes reakcijas trūkums, kā arī attīstības apstāšanās.
Viljamss konstatējis, ka 45% bērnu ar atopisko dermatītu, kuru mātes piedalījās
konsultācijās, bija brīvi no bojājumiem - pret 10% grupā, kas saņēma parasto
(ne-psiholoģisko) monoterapiju. Ir pierādīts, ka hroniskā zīdaiņu ekzēma reaģē
uz ārstēšanu, kad vecākus izglītoja papildu standarta terapijai.
Psihoemocionālā iejaukšanās, piemēram, īsa dinamiskā psihoterapija un
atpakaļsaite, kognitīvās uzvedības terapijas, relaksācijas metodes un hipnoze
var būt nozīmīgi papildinājumi ārstēšanai ar benzodiazepīnu un
antidepresantiem.
Nātrene
Nātreni var saasināt smags emocionālais
stress. Palielināta emocionālā spriedze, nogurums un saspringtas dzīves
situācijas var uzskatīt par galvenajiem faktoriem vairāk nekā 20% gadījumu un
ir 68% pacientu. Bieži pacientiem ir grūtības izpaust dusmas un nepieciešamība
būt pieņemtiem. Pacientiem ar šiem traucējumiem var būt depresijas simptomi un
nemiers, niezes dēļ pieaug depresijas smaguma pakāpe. Saaukstēšanās nātrene var
būt saistīta ar hipomāniju ziemā un recidivējošu idiopātisku nātreni ar panikas
traucējumiem. Doksepīns, nortriptilīns un SSAI noder hroniskas idiopātiskas
nātrenes ārstēšanā. Atkārtota nātrene, kas saistīta ar smagiem trauksmes
traucējumiem, veiksmīgi ārstējama ar fluoksetīnu un citiem medikamentiem.
Individuālā un grupu psihoterapija, stresa pārvaldība, hipnoze ar relaksāciju
var izrādīties lietderīga arī šiem pacientiem.
Iemesli uzliesmojumam
Āda ir vislielākais ķermeņa orgāns un
arīdzan dvēseles spogulis, atspoguļojot emocionālo stāvokli. Mainās asinsrite,
sviedru un tauku dziedzeru darbība, izpaužoties kā reakcija uz
hronisku/ieilgušu stresu. Katrs uz to reaģē atšķirīgi. Personības attīstības
agrīnu traucējumu dēļ var iegūt tādu aizsardzības veidu pret stresu, kas
manifestējas kā ādas kaite.
Ņemot vērā ādas psihoemocionālās
funkcijas (robeža starp cilvēku un apkārtējo pasauli, kontakta orgāns - tilts
uz ārpasauli, sajūtu orgāns, orgāns, ar kura palīdzību pauž emocijas, daļa no
cilvēka vizuālā tēla - estētiskā funkcija), rodas jautājums - ko gan iespējams
darīt? Lūk, daži padomi!
·
Slimības gaitu var koriģēt ar dažādiem
atslābināšanās paņēmieniem, jāapgūst emocionāla relaksācija, lai pazeminātu
stresa līmeni. Jāmācās apzināties savas emocijas, tās izteikt, neturēt sevī.
·
Smagākos gadījumos pievieno arī
medikamentozu terapiju: nomierinošus līdzekļus un antidepresantus.
·
Diemžēl ādas slimības izpausmes pacienti
reti saista ar psihoemocionālajiem cēloņiem. Šie cēloņi parasti ir
neatrisinātos un neizdzīvotos konfliktos, kuri nāk no bērnības. Ja cilvēks ir
ieinteresēts atrisināt tos un viņam ir pietiekama motivācija to darīt (jo tas
aizņem patiešām ilgu laiku), var sasniegt ievērojamus rezultātus.
·
Kādos brīžos radies slimības
paasinājums, kādi notikumi pirms tam risinājušies... Vairākums pamanīs
likumsakarības, kas atkārtojas. Visbiežāk tās sakņojas psihoemocionālās
problēmās, tātad tajās arī jāmeklē risinājums, lai sāktu atveseļoties no
mokošās ādas kaites.
Un jāatceras, ka arī psihosomatiskai
pieejai vajadzīga individuāla diagnostika, ņemot vērā konkrētu situāciju, kas
izsaukusi slimību, un cilvēka individualitāti. Tieši tāpēc ļoti svarīga ir
konsultācija pie speciālista vai speciālistu tandēma - psihoterapeita un
dermatologa.
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.