Patogēno mikroskopisko sēņu izraisītas ādas slimības bērniem

Mikroskopisko sēņu izraisītās ādas slimības raksturojas ar augstu saslimstību tieši bērnu vecuma grupās. Bērnu āda no pieauguša cilvēka ādas atšķiras kā anatomiski, tā arī funkcionāli, tādēļ ir uzņēmīgāka pret dažādiem kairinātājiem. Lipīgo slimību izplatība īpaši augsta ir bērnudārzos un pirmsskolas mācību iestādēs. Savlaicīgi diagnosticētas slimības samazina komplicētu formu attīstību, reducē nepieciešamību lietot sistēmiskas darbības medikamentus, kā arī ierobežo infekcijas izplatību.

Ziņas par patogēno mikroskopisko sēņu izraisītajām slimībām parādījās deviņpadsmitā gadsimta četrdesmitajos gados, kad tika atklāts Achorion schoenleini – favus (kraupja) izraisītājs. Pasaulē pazīstams dermatologs A.Saburo (A.Sabouro) ar kultūrdiagnostikas metodi (viņš izstrādājis barotni sēņu kultivēšanai) atklāja daudzas patogēnas mikroskopiskas sēnes. Sankt-Pēterburgas P.Kaškina vārdā nosauktajā mikoloģijas zinātniski pētnieciskajā institūtā kopš tā dibināšanas notiek nopietni pētījumi medicīniskās mikoloģijas jomā. Latvijā medicīniskās mikoloģijas pamatlicējs ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmais dekāns, profesors E.Paukuls (1872-1941). Profesors P.Jēkabsons un dermatologs V.Krasts 1948. gadā izveidoja mikoloģisko nodaļu un laboratoriju, kas atradās P.Stradiņa Klīniskajā slimnīcā. Protams, mikoloģijas problēmas Latvijā ir aktuālas arī šodien. Etioloģiskie faktori un inficēšanās iespējas Dermatofītiju (ādas un tās derivātu – matu un nagu – slimības, kuras izraisa patogēnās mikroskopiskās dermatofītu dzimtas sēnes) biežākie izsaucēji ir Trichophyton, Microsporum un Epidermophyton dzimtas sēnes. Inficēšanās ar tām notiek tiešā kontakta ceļā no slima cilvēka vai dzīvnieka un netiešā kontakta ceļā – saskaroties ar inficētiem priekšmetiem vai augsni. Uz vesela cilvēka ādas var atrast vairākus desmitus dažādu mikroskopisko sēņu paveidu. Lielākā daļa no tām nav patogēnas. Pēc patogēnajām īpašībām izšķir antropofilās – izraisa saslimšanu tikai cilvēkiem (piemēram, Trichophyton violaceum, Microsporum ferrugineum) un zoofilās – izraisa saslimšanu dzīvniekiem un cilvēkiem (piemēram, Trichophyton gypseum un Microsporum canis) sēnes. Dermatofītijas izraisa Microsporum, Trichophyton un Epidermophyton dzimtas mikroskopiskās sēnes. Microsporum dzimtas biežākais slimības izraisītājs Latvijā ir Microsporum canis s. Lanosum (zoofila sēne). Ir konstatētas arī Microsporum ferrugineum (antropofilas sēnes) un Microsporum gypseum (ģeofilas sēnes) izraisītas slimības. Arī Trichophyton dzimtas mikroskopiskās sēnes ir antropofilas – Trichophyton violaceum un Trichophyton rubrum, zoofilas – Trichophyton mentagrophytes s. Gypseum; ģeofilas – Trichophyton fluviomuniens miguens. Trichophyton dzimtas mikroskopiskās sēnes vēl iedala atkarībā no tā, kādu mata bojājumu tās izraisa. Trichophyton endothrix sugas, piemēram, Trichophyton violaceum, mikroskopiskās sēnes savairojas mata iekšienē un izraisa slimības formas ar virspusējiem bojājuma perēkļiem ādā un galvas matainajā daļā. Trichophyton ectothrix sugas mikroskopiskās sēnes, pie kurām pieder Trichophyton mentagrophytes, savairojas mata virspusē un mata folīkula iekšējā epitēlija makstī un rada slimības formu ar dziļiem bojājuma perēkļiem galvas matainajā daļā un gludajā ādā. Patogēnās sēnes, nokļūstot uz ādas, ne vienmēr izraisa slimību. Slimības attīstībā liela nozīme ir organisma lokālai un vispārējai reaktivitātei, ādas aizsargfunkcijai. Bērna āda anatomiski un funkcionāli atšķiras no pieauguša cilvēka ādas. Bērna ādas šūnām ir paaugstināta bioloģiskā aktivitāte, atšķiras arī anatomiskā uzbūve – raga slānis ir plāns, visa epiderma ir irdena, tauku un sviedru dziedzeru darbība dermā ir nepilnīgi attīstīta. Ādas mehāniskā un imunoloģiskā aizsargfunkcija bērnībā ir nepietiekama. Kā jau minēts, inficēšanās ir iespējama arī netiešas saskares ceļā, lietojot inficētus priekšmetus, piemēram, ķemmes, apģērbu, rotaļlietas, grāmatas u.c. Saslimstība Pēc statistikas datiem, visaugstākā saslimstība ar mikrosporiju ir vecuma grupā no pieciem līdz deviņiem gadiem (1.attēls 25.lpp.). Pirmsskolas un agrīnā skolas vecuma bērniem uzņēmība pret inficēšanos ar mikroskopiskām sēnēm ir visaugstākā. Zināma loma ir tieši sociālajiem faktoriem. Bērnudārza vecuma bērniem komunikācijas prasmes veidojas galvenokārt rotaļās, kur saskare un līdz ar to arī infekcijas transmisijas iespējamība ir augsta. Svarīga loma ir arī bērnu ādas anatomiskajām un funkcionālajām īpatnībām, kas atvieglo patogēno sēņu iekļūšanu ādā un to vairošanos. Klīniski redzamās izmaiņas ne vienmēr tiek pamanītas savlaicīgi, un tieši šajā posmā ir augsta infekcijas transmisija bērnu kolektīvos. Būtisks ir ne tikai medicīnas darbinieku, bet arī vecāku un pedagogu darbs. Tādēļ svarīgi ir masu informatīvie vispārizglītojošie pasākumi, kam būtu īpaša loma saslimstības regulēšanā. Kā redzams 2.attēlā, saslimstība ar mikrosporiju vecuma grupā no pieciem līdz deviņiem gadiem pēdējo gadu laikā, neskatoties uz nelielām svārstībām, saglabājas augsta. Salīdzinoši 3.attēlā apkopotie saslimstības ar mikrosporiju intensitātes koeficienta rādītāji vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem pēdējo desmit gadu laikā atklāj neapšaubāmi nozīmīgās ar vecumu saistītās saslimšanas biežuma svārstības. Augstākais saslimstības ar mikrosporiju intensitātes koeficients vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ir bijis vērojams 2001.-2002.gadā, proti, 22 un 23, savukārt vecuma grupā no pieci līdz deviņi gadi 1999.-2000.gadā augstākie intensitātes koeficienti atbilstoši bijuši 175 un 200. Vecumā pēc 18 gadiem, jeb pieaugšu cilvēku vecuma grupās intensitātes koeficienti ir salīdzinoši zemi (3.attēls). Tas skaidrojams ar dermas anatomisko un patofizioloģisko attīstību, kas nodrošina ādas pilnvērtīgu aizsargfunkciju – gan barjerfunkciju, gan imunoloģisko aizsardzību. Zināma loma ir arī sociālajiem faktoriem, jo šajās vecuma grupās dominē verbālā komunikācija, līdz ar to infekcijas transmisijas risks ir zems. Arī ārstu šīs grupas pacienti apmeklē salīdzinoši savlaicīgāk, jo klīnisko pazīmju atpazīšana un sekojošas rīcības izvēle ir paša indivīda ziņā. Mikrosporijas klīniskā aina Mikrosporiju dēvē arī par kailo ēdi. Tā ir lipīga slimība, kuras gadījumā bojājumu perēkļi veidojas ādā, tiek bojāti mati, reti arī nagi. Infekcijas avots, atkarībā no tā, kāda mikrosporijas sugas sēne ir ierosinātājs, var būt slims cilvēks, dzīvnieks, vai arī inficēšanās var notikt, saskaroties ar augsni. Inkubācijas periods ir no dažām dienām līdz vairākām (četrām līdz sešām) nedēļām. Ādā veidojas eritematoskvamozi apaļas vai ovālas formas plankumi, tie ir labi norobežoti no veselās ādas. Perifērijā ir izteiktāks iekaisuma valnītis, uz kura var redzēt pūslīšus, krevelītes. Centrā iekaisuma pazīmes ir mazāk izteiktas, bet prevalē epidermas lobīšanās un var būt sekundārā depigmentācija (4.attēls) Plankumi palielinās un saplūst kopā, veidojot dažāda lieluma bojājuma perēkļus ar policikliskām valnīšveida robežām. Procesā iesaistās arī pūkveida (pūku) mati. Var būt neliela ādas nieze. Bojājuma perēkļi biežāk lokalizēti atklātajās ķermeņa daļās – sejas ādā, uz kakla, bet var būt arī jebkurā citā vietā pa visu ķermeni. Galvas matainajā daļā veidojas viens vai daži lieli ieapaļas vai ovālas formas norobežoti perēkļi ar izteiktiem iekaisuma simptomiem (4.attēls). Tie pārklāti ar pelēkām zvīņām. Bojājuma perēkļos mati ir aplūzuši 3-8 mm virs ādas līmeņa. To celmiņus apņem ciešs apvalks, ko veido sēņu sporas. Ap lielo perēkli autoinokulācijas rezultātā veidojas vairāki nelieli bojājuma perēklīši. Trihofītiju klīniskā aina Izmaiņas ādā un galvas matainajā daļā, kuras izraisa Trichophyton dzimtas patogēnās mikroskopiskās sēnes, ir ļoti līdzīgas Microsporum dzimtas sēņu radītajām izmaiņām. Galvas matainajā daļā mati aplūst 2-3 mm no ādas virsmas vai arī ādas līmenī, tad bojājuma perēkļos redz melnos punktus. Bojājumu perēkļos ir arī nenolūzuši mati, tie maskē bojājumus, kas ilgstoši var palikt neievēroti. Trihofītijas biežāk nekā mikrosporijas gadījumā novēro dziļos vai infiltratīvi strutainos bojājuma perēkļus galvas matainajā daļā un gludajā ādā. Slimības izraisītājs šajos gadījumos ir zooantropofilās sēnes Trichophyton mentagrophytes variants gypseum un Trichophyton verrucosum. Galvas matainajā daļā (5.attēls) veidojas dziļi infiltratīvi perēkļi, kas pacelti virs ādas līmeņa. To virsmu klāj kārtainas, strutainas kreveles. Perēkļa centrā ir abscess. Perēkli viegli saspiežot, no bojātajiem folīkuliem izdalās daudz strutu, kas atgādina medus tecēšanu (Kerion Celsi). Bojājuma perēkļu vietā veidojas rētas. Gludajā ādā veidojas infiltratīvi perēkļi sarkanā vai cianotiskā krāsā, piepacelti virs ādas līmeņa un labi norobežoti no apkārtējās ādas (5.attēls). Perēkļa virsmā lobās epiderma, ir daudz folikulāru pustulu un strutainu kreveļu. Vēlāk veidojas hiperpigmentēti atrofijas perēkļi ar nelielu zvīņošanos. Dziļās trihofītijas gadījumos ir limfangoīts, reģionārais limfadenīts, subfebrila temperatūra, intoksikācijas simptomi. Ja savlaicīgi netiek uzsākta adekvāta terapija, veidojas izplatīti sekundāri alerģiski izsitumi vai mikīdi. Ārstēšanas principi Slimniekiem, kuriem ir atsevišķi mikrosporijas vai trihofītijas perēkļi ādā, nozīmē pretsēņu līdzekļus lokāli. Ja gludajā ādā ir daudz bojājuma perēkļu vai tie ir galvas matainajā daļā, bez lokālās terapijas nepieciešama sistēmiska pretsēņu terapija. Lokālās terapijas līdzekļu izvēle ir plaša – imidazola atvasinājumi, naftilalilaminoatvasinājumi, amorolfīns, naftifīns. Arī jau sen lietotie sēra-salicila, darvas, joda preparāti joprojām ir efektīvi dermatofītiju ārstēšanā. Sistēmiskai terapijai izvēles preparāts ir grizeofulvīns. Profilakse Ņemot vērā infekcijas transmisijas iespējamos veidus, profilaksei ir svarīga loma mikrosporiju un trihofītiju izraisīto patoloģiju ierobežošanā. Mājdzīvnieku (īpaši suņu un kaķu) veterinārajai kontrolei ir būtiska loma Microsporum canis ierosināto slimību profilaksē. Nozīmīga ir personīgā higiēna, izvairīšanās no kopīgu dvieļu un veļas lietošanas, kā arī no sadzīves priekšmetu kontaminācijas. Bērnu kolektīvos īpaša nozīme ir regulārām profilaktiskām apskatēm, un ikvienā gadījumā, kad uz ādas parādās neskaidra rakstura izsitumi vai bojājumu perēkļi, nepieciešama dermatologa konsultācija. Vispārizglītojošs darbs – ar masu mediju starpniecību vai kodolīgu lekciju kursu veidā, sniedzot informāciju vecākiem un skolotājiem par biežākajām mikroskopisko sēņu izraisītajām problēmām bērnu vecuma grupās – būtu ļoti nozīmīgs šo slimību profilaksei.