Infekciozo ādas slimību vidū atsevišķa
grupa ir ādas un tās derivātu (matu, nagu) sēnīšu slimības jeb dermatomikozes.
Ādas sēnīšu slimības ir visbiežākās ādas infekcijas slimības, ko ierosina
patogēnās sēnītes. Dažādu veidu sēnītes var atrast uz ādas, matiem, nagiem un
iekšējos orgānos. Lielākoties tās neizraisa saslimšanas. Sēnītes nonāk uz ādas
kontakta ceļā ar kādu vai kaut ko, kas inficēts ar sēnīti, piemēram, inficēts
gaiss, augsne, dzīvnieks. [1]
Risks saslimt ar sēnīšu infekciju ir
cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, HIV, AIDS pacientiem, cilvēkiem pēc
ķīmijterapijas, cukura diabēta pacientiem un pacientiem, kas lieto steroīdus.
Virspusējo sēnīšu infekciju klīniskā aina ir atkarīga no infekcijas veida un
smaguma. Lielākoties klīniskajā ainā ir nieze, izsitumi, iekaisums. [2]
Infekcijas veids un smagums ietekmē arī terapijas izvēli. Vairākumā gadījumu
izvēlas lokālu pretsēnīšu terapiju. Atsevišķos gadījumos nepieciešama perorālo
pretsēnīšu medikamentu lietošana. Jāatceras, ka, lietojot perorālos pretsēnīšu
medikamentus, klīniskais uzlabojums ir pēc ilgāka laika, salīdzinot ar lokāliem
pretsēnīšu līdzekļiem. Ādas sēnīšu infekcijas ir dažādas. Biežākie infekcijas
ierosinātāji:
· dermatofīti no Microsporum, Trichophyton un Epidermophyton ģintīm (cirpējēde, kailā ēde u.c.);
· Malassezia furfur (blaugznas, seborejisks dermatīts
u.c.);
· Candida albicans un tai saistītās sugas (nagu un citas kandidozes).
[3] Praktiski ieteikumi, kā izvairīties no virspusējām sēnīšu slimībām, un
pasākumi ādas, nagu vai matu sēnīšu infekcijas ārstēšanā:
· jāizvairās no kontakta
ar inficētu personu;
· publiskās ģērbtuvēs,
pirtīs, baseinos jāvalkā kurpes/čības;
· pēc mazgāšanas rūpīgi
jānosusina kājas;
· nav jāaizdod
personiskās mantas – ķemmes, matu sprādzes, galvassegas, apavi, apģērbi;
· jāvalkā brīvs apģērbs,
kokvilnas apakšveļa;
· jāizvairās no neilona
zeķbikšu nēsāšanas karstā laikā;
· jāizvairās no
burbuļvannām;
· jārūpējas par
vannas/dušas kabīnes tīrību;
· regulāri jāmazgā
grīda, pa kuru staigā basām kājām;
· apavi jāvalkā
atbilstīgi aktivitātēm un laikapstākļiem;
· jāievēro personiskā
higiēna;
· jārūpējas par apavu,
apģērba, gultasveļas un dvieļu tīrību;
· jāizvairās no
pastiprinātas svīšanas;
· jāizvairās no kontakta
ar klaiņojošiem dzīvniekiem;
· īpaši jāpiesargās
saskarsmē ar cilvēku, kas slimo ar kādu sēnīšu infekciju;
· jārūpējas par ādas
veselīguma aizsargspējām;
· jāuztur sevi labā
veselības stāvoklī;
· ja nepieciešams,
jālieto profilaktiskie pretsēnīšu līdzekļi;
· gadījumos, ja ir
sēnīšu infekcija, jārūpējas, lai skartais rajons būtu tīrs un sauss. [4; 5]
Lokālie pretsēnīšu
līdzekļi
Ārīgi lietojamu medikamentu izvēle ādas
sēnīšu slimību ārstēšanā aptiekās ir ļoti plaša. Pretsēnīšu medikamenti ir gan
krēma, gela un ziedes formā, gan arī speciālu nagu laku un nagu zīmuļu formā.
Ja, lietojot lokālos pretsēnīšu līdzekļus, nav izdevies sēnīti apkarot,
jāapsver iekšķīgi lietojamo pretsēnīšu medikamentu ordinēšana.
Lokālie ādas
pretsēnīšu līdzekļi
Vairākumā gadījumu sēnīšu infekcijas
terapijā izvēlas lokālos pretsēnīšu līdzekļus. Latvijā lielākā daļa pretsēnīšu
krēmu ir recepšu medikamenti. Krēmu uzklāj uz bojātiem ādas rajoniem (parasti 2
reizes dienā 2–4 nedēļas) plus vairāku centimetru rezerve no veselās ādas.
Terapiju turpina 1–2 nedēļas pēc pēdējo izsitumu izzušanas. Pretsēnīšu krēmus
var lietot šādu ādas sēnīšu infekciju gadījumos:
· dermatofītu infekcija,
piemēram, tinea corporis, tinea cruris, tinea faciei,
tinea manuum, tinea pedis;
· rauga infekcijas,
piemēram, Candida intertrigo, Pityriasis
versicolor;
· kā papildlīdzekli
perorālai tinea barbae un tinea capitis terapijai.
Lokālie skalpa
pretsēnīšu līdzekļi
Pretsēnīšu šampūnus izmanto lielākoties
blaugznu un seborejiskā dermatīta ārstēšanai. Tinea capitis gadījumā tos izmanto kā papildu līdzekli.
Visiedarbīgākie ir šampūni ar ketokonazolu, mikonazolu vai ciklopiroksu.
Ārstniecisko šampūnu ekspozīcijas laiks parasti ir 3–5 minūtes, lieto 2 reizes
nedēļā 2–4 nedēļas.
Lokālie naga valnīša (paronychia)
pretsēnīšu līdzekļi
Naga valnīša sēnīšu infekcijas gadījumā
vairākus mēnešus 2–3 reizes dienā uzklāj lokālos pretsēnīšu šķīdumus.
Lokālie naga plātnes
pretsēnīšu līdzekļi
Naga sēnītes ārstēšana ir ilgāka un
grūtāka nekā ādas sēnīšu infekcijas ārstēšana. Onihomikozi ar pretsēnīšu nagu
lakām ārstē gadījumos, kad infekcija skar ne vairāk par 80% no plātnes, naga
matrice nav skarta, pacientam nav citu saslimšanu, piemēram, cukura diabēta.
Uzklāšanas biežums variabls. Laku klāj uz attīrītas virsmas, arī zem naga
plātnes malas. Pacientam rekomendē ārstniecisko pedikīru.
Lokālie mutes dobuma
pretsēnīšu līdzekļi
Mutes dobuma sēnīšu infekcijas gadījumā
lokāli lieto pretsēnīšu suspensijas un gelus. Latvijā šie līdzekļi nav brīvi
nopērkami, tos var pasūtīt aptiekās. Mikonazolu saturošu gelu neiesaka
pacientiem, kas lieto varfarīnu (asiņošanas risks).
Lokālie vulvovaginālās
sēnīšu infekcijas līdzekļi
Vulvovaginālo kandidozi var ārstēt ar
klotrimazolu, nistatīnu (nav derīgs dermatofītu infekcijas gadījumā),
ekonazolu, izokonazolu, mikonazolu vai tiokonazolu saturošiem vagināliem
krēmiem vai vaginālajām svecītēm.
Kombinētie lokālie
pretsēnīšu līdzekļi
Pretsēnīšu krēmus dažkārt kombinē ar
hidrokortizonu vai citiem lokāliem steroīdiem un/vai antibakteriāliem
līdzekļiem. Tos izvēlas atbilstīgi klīniskajam gadījumam. [5; 6]
Sistēmiskie pretsēnīšu
līdzekļi
Apsverot perorālo terapiju, obligāti
jādiagnosticē infekcijas ierosinātājs – dermatofītu infekcija vai rauga sēnīšu
infekcija. Perorālos pretsēnīšu medikamentus lieto sēnīšu infekciju gadījumā,
ja ir plaša vai smaga infekcija, kas nereaģē uz lokālu terapiju, vai process ir
matainos apvidos (tinea capitis, tinea barbae). Faktori, no kuriem atkarīga
sistēmas pretsēnīšu medikamentu devu izvēle un terapijas ilgums:
· dermatomikozes
ierosinātājs;
· skartais rajons,
proti, gļotādas, nagi, āda;
· blakus slimības;
· mijiedarbība ar citiem
medikamentiem.
Kandidozes un
dermatofītu infekcijas sistēmiskā terapija
Dermatofītu izraisītas infekcijas un
kandidozes gadījumā lieto perorālos pretsēnīšu medikamentus, kas satur darbīgo
vielu itraconazolum, ketoconazolum vai fluconazolum. Kandidozes sistēmiskā terapija: Nystatinum; Flucytosinum; Amphotericinum B; Caspofunginum, anidulafunginum un micafunginum. Dermatofītu infekcijas sistēmiskā terapija: Griseofulvinum, Terbinafinum. [7]
Sistēmiskās terapijas
rekomendācijas
Skalpa, ādas, nagu dermatofītu infekcija
Lielāko daļu dermatofītu infekciju sākuma stadijā ārstē ar lokāliem pretsēnīšu
līdzekļiem. Tomēr, ja process skar nagus vai matus, tad lokālā terapija reti
kad ir iedarbīga. Svarīgākās indikācijas sistēmiskajai terapijai:
· Tinea capitis – lokālā terapija klīniski maziedarbīga;
· Tinea unguium (Onychomycosis) – dažkārt nagu
noņemšana kombinācijā ar lokālo terapiju var būt efektīva, ja bojāts viens vai
divi nagi; vairākumā gadījumu, lai pilnībā izārstētu infekciju, terapijā
jālieto sistēmiskie pretsēnīšu līdzekļi;
· sēnīšu infekcija
vairākos ķermeņa reģionos, piemēram, tinea cruris un tinea pedis – lokāla terapija reti kad ir adekvāta; ieteicamāk
ordinēt perorālos pretsēnīšu medikamentus;
· plašs tinea corporis ar daudzpusīgiem izsitumiem;
· plaša un smaga tinea pedis;
· atkārtota infekcija pēc
lokālās terapijas.
Hroniska rauga sēnīšu infekcija
Lielākā daļa Candida izraisīto infekciju labi padodas lokālai terapijai. Vairākumā gadījumu pityriasis (tinea) versicolor un seborejisks dermatīts ar pityriasis capitis labi padodas lokālai terapijai. Malassezia furfur ietilpst normālās ādas mikrofloras
sastāvā. Tās ārstēšana nepieciešama profilakses labad. Sistēmisku terapiju
rauga sēnīšu infekcijas gadījumā izvēlas tad, ja lokālā terapija bijusi
neveiksmīga:
· Pityriasis versicolor – daudzpusīgi izsitumi, nepadodas
lokālai terapijai;
· kandidoze –
daudzpusīgi izsitumi, nepadodas lokālai terapijai;
· atkārtota maksts
kandidoze;
· nagu kandidoze. [8]
Dermatomikožu
sistēmiskās terapijas iespējas
Dermatomikožu sistēmiskās terapijas
iespējas apkopotas tabulā. Atsevišķos gadījumos alternatīvā terapija var būt
tikpat iedarbīga vai pat iedarbīgāka. Pirms ordinēšanas pacientam noteikti
jāizlasa attiecīgā medikamenta lietošanas instrukcija.
Tabula
Dermatomikožu sistēmiskās
terapijas iespējas
Terbinafinum
Terbinafīns ir perorāli vai lokāli
lietojams sintētisks allilamīna savienojums. Tas ir fungicīds līdzeklis ar
ierobežotu darbības spektru, galvenokārt darbojas pret dermatofītiem.
Terbinafīns ir izvēles medikaments ādas, nagu un galvas matainās daļas
dermatomikožu terapijā. Zāles labi uzsūcas un koncentrējas epidermā, dermā,
zemādas taukaudos. Terbinafīns tiek metabolizēts aknās, tā neaktīvie metabolīti
tiek izvadīti ar urīnu. Standarta deva pieaugušajiem 250 mg/dienā, ārstēšanas
ilgums atkarīgs no skartā ādas rajona un klīniskās ainas, terapija no 2 nedēļām
līdz 12 nedēļām. Pacienti labi panes šo medikamentu. Reti novēro sliktu dūšu,
sāpes vēderā vai garšas izmaiņas. Terbinafīns ir pirmās izvēles medikaments
sēnīšu infekciju terapijai imūnkompromitētiem pacientiem. [9]
Itraconazolum
Itrakonazols ir perorāli lietojams
sintētisks triazola savienojums. Tas ir fungicīds ar plašāku darbības spektru
nekā flukonazols – darbojas pret dermatofītiem un rauga sēnītēm. Itrakonazola
absorbciju no kuņģa-zarnu trakta uzlabo ēdiens un skāba vide. Standarta deva
pieaugušajiem (100–200 mg/dienā) atbilstīgi infekcijai. Itrakonazolu parasti
panes labi, blakņu (slikta dūša, galvassāpes, sāpes vēderā) iespēja ir neliela.
Neiesaka lietot kopā ar digoksīnu, varfarīnu, perorāliem glikozes līmeni
pazeminošiem medikamentiem, fenitoīnu.
Fluconazolum
Flukonazols ir iekšķīgi lietojams
sintētisks bistriazola savienojums. Flukonazolam ir plaša spektra darbība –
darbojas pret dermatofītiem un rauga sēnītēm. Īpaši efektīvs ādas un gļotādu
kandidožu terapijā. Standarta deva pieaugušajiem 100–400 mg/dienā atbilstīgi
pacienta imūnsistēmas stāvoklim, infekcijas lokalizācijai, pacienta reakcijai
uz terapiju. Flukonazols ir labi panesams un ar nelielu negatīvas ietekmes
(slikta dūša, vemšana) iespējamību. Nozīmīga mijiedarbība ar varfarīnu,
teofilīnu, fenitoīnu un perorāliem glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem.
Šādos gadījumos deva līdz 200 mg/dienā.
Ketoconazolum
Ketokonazols ir iekšķīgi vai lokāli
lietojams sintētisks imidazola savienojums. Ketokonazolam ir plaša spektra
darbība – darbojas pret dermatofītiem un rauga sēnītēm. Hepatīta riska dēļ
ketokonazols ir sekundāra izvēle dermatofītu infekcijas terapijā. Tomēr tas ir
izvēles medikaments Malassezia infekcijas gadījumā
un nozīmīgs flukanozola rezistentu kandidožu terapijā AIDS pacientiem.
Ketokonazols slikti uzsūcas pacientiem ar ahlorhidriju un tiem, kas lieto
antacīdus vai H2 receptoru antagonistus. Standarta deva pieaugušajiem 200–400
mg/dienā atbilstīgi infekcijai. Iesaka aknu funkcijas kontroli pacientiem, kas
ārstēti ilgāk par 30 dienām. Visbiežākās nevēlamās blakusparādības ir slikta
dūša vai vemšana. Ketokonazols var ietekmēt virsnieru un sēklinieku darbību.
Palielina varfarīna, fenitoina un perorālo glikozes līmeni pazeminošo līdzekļu
efektu. Letāls iznākums, lietojot kopā ar terfenadīnu vai astemizolu.
Griseofulvin
Vairākumā gadījumu terapijas izmaksu dēļ
grizeofulvīns būs pirmās izvēles medikaments sēnīšu slimību terapijā. Šis
medikaments nav brīvi pieejams aptiekās Latvijā, bet to iespējams pasūtīt.
Grizeofulvīns ir iekšķīgi lietojams pretsēnīšu medikaments, kas veidots no
vairākām Penicillium sugām. Tas ir aktīvs
pret dermatofītu infekciju. Standarta deva pieaugušajiem 500 mg/dienā (nagu
sēnītes gadījumā 1000 mg/dienā). Terapijas ilgums 4–6 nedēļas. [8]
Secinājums
Ādas un tās derivātu sēnīšu infekcijas
terapijas izvēlē ārstam jāvadās pēc standartiem – lokālais un vispārējais
pacienta stāvoklis. Latvijā pieejamo pretsēnīšu medikamentu klāsts ir
pietiekami plašs, lai nodrošinātu slimības pilnīgu regresu.
Literatūra
1. Branta Dz.
Dermatoloģija. 1975; 141.
2. www.skincareguide.com.
How Fungal Infections Develop.
3. David E, et al.
Systemic antifungal agents for cutaneous fungal infections. Aust Prescr, 1996;
19: 72-75.
4. Dermnetnz.org.
Treatment of fungal infections.
5. Wolff K, Johnson RA.
Fitzpatric’s Color atlas & synopsis of clinical dermatology. 6th ed;
692-718.
6. Dermnetnz.org. Topical
antifungal medications.
7. Dermnetnz.org. Oral
antifungal medications.
8. David E, et al.
Management of cutaneous fungal infections. www.mycology.adelaide.edu.au
9. Millikan L. Role of
oral antifungal agents for the treatment of superficial fungal infections in
immunocompromised patients. Cutis, 2001; Jul, 68: 6-14.
