pensija NMP dienesta darbiniekiem

ministrija pašlaik lemj, vai vajadzētu NMP ( neatliekama medicīniska palīdzība) darbiniekiem, kuri braukā uz izsaukumiem, laist priekšlaicīgā pensijā, tāpat kā ugunsdzēsējiem, policistiem un citiem. Jau bija 2 lasījumi, kad tika lemts šīs jautājums domē un abos lasījumos bija lemts, ka tomēr vajadzētu mediķus laist atrāk pensijā, nostradajot NMP 20 gadus uz pilno slodzi, un tiem kam līdz 50 gadiem stāž bus vairāk, tiem vel pie pensijas par lieko nostrādāto gadu valsts piemaksās 2 procentus. tas sastādis 80% un ne vairāk, no pedejas darba algas, tas nozīmē ja mediki pelnīs 700 euro, tad pensija viņiem būs 500 euro. drīz būs pēdējais lasījums un visi cer uz pozitīvo lēmumu, jo NMP darbinieki ir glābeji OPERATIVIE!  un tas viss notika. paldies par atsaucibu rakstam jau to notikuso un atrodatos jau 2016 gada junija. ka ar ceribu ka tas pensijas bus labas ka algs izmera.apsveicam.

Neirožu rezultātā

 Neirožu rezultātā  ir traucēta saskanīga uzbudinājuma un kavēšanas procesu mija, ir radusies pārslodze, kura izpaužās kā:

Stostīšanās- runas aparāta muskuļu krampji ( atkārto vienu skaņu vai zilbi, vai vārdu vairākas vai daudzas reizes), tā var izpausties gan bērnībā, gan arī pieaugušam cilvēkam.

Runas traucējumi

•Psihotraumas (neirozes);

•Runas attīstības  agrīnajā periodā ir iegūti runas izkropļojumi ( !!! pedagogam nedrīkstētu būt runas defekti),

•“Īpašā valodiņa”- reizēm augot pastāvīgi vairākiem bērniem- bez vecāku  pietiekamas klātbūtnes veidojas praktiski nesaprotama bērnu valoda.

Runas traucējumi

Artikulācijas traucējumi īpaši daudz ir sastopami bērnībā- līdz 75 % no runas trauc.;

•Neizrunā burtus “r”, saka “l”;

•Neizrunā dažus burtus vispār,

•Šļupstēšana;

•Dzirdes traucējumi - vājdzirdība

Par miegu un atmiņu izlasīt patstāvīgi 35.-42.lpp. A. Valtnera grāmatā “Bērnu un pusaudžu fizioloģija”!

Runas traucējumi

Runas traucējumi

Nervu sistēmas attīstības vai funkcionālie traucējumi:

•Mēles-rīkles, zemmēles nerva un to kodolu  bojājumi rada neskaidru runu vai pat nespēju runāt,

•Smadzenīšu bojājums – skandētā runa,

•Zemgarozas kodolu bojājums.- lēna, monotona runa

Runas centri garozā

Runas centri garozā

•VERNIKES centrs (runas uztveres c.) nodrošina runāto vārdu uztveri.

•Atrodas dzirdes zonā deniņu daivas garozā (labročiem- kreisajā, kreiļiem –labajā puslodē);

•Ja bojāts: dzird, bet nesaprot vārdu nozīmi, nesaprot, ko pats saka, runa bez jēgas,

•ja ir traucēta runas –rakstu uztvere- nevar arī lasīt, jo šī funkcija ir saistīta ar redzes, rokas smalko kustību koordinācijas, ar runas motorisko centru savstarpējo sadarbību.

Runas centri garozā

•Rakstīšanas (rokas smalko kustību koordinācijas) centrs;

•Atrodas kustību zonā, labročiem- kreisajā puslodē, kreiļiem – labajā;

•Ja bojāts ir traucēta rakstīšana, burti,vārdi rindiņas izpildītas specifiski, nesalasāmi.

Runas centri garozā

•Lasīšanas centrs ( redzes zonā);

•Bojājuma gadījumā  nevar uztvert  vizuālo informāciju, vai ir nepilnīga uztvere;

•pastāv iespējas mācīties speciālajā skolā īpašu rakstību- Braila rakstu un tā var apgūt vidusskolas, pat augstskolas kursu;

Runas traucējumi

•Logopēdija – praktiskās darbības joma un zinātne, kas pēta un veic runas traucējumu korekciju.

•Runas traucējumi var būt saistīti ar:

•Perifērā runas aparāta

•attīstības traucējumiem  (anatomiskas īpatnības, piem, īsa mēles saitīte),

•slimībām (mēles, rīkles, balsenes u.c.iekaisumi, audzēji), kuru dēļ  ir šļupstēšana, neskaidra, neskanīga balss.

Runas traucējumi

Runa

Runa

•Artikulēta runa radusies pirms 30-50000 g.

•Ļoti sarežģīta un kvalitatīvi jauna a.n.d. izpausme;

•Vārds kā kairinātājs (tā jēga jeb saturs) darbojas II signālu sistēmas ietvaros;

 Ar runas un domāšanas palīdzību  cilvēks veido

•savu iekšējo garīgo pasauli (apkopo, abstrahē, rada),  bez runas nav domāšanas –I.Pavlovs

•saskarsmi ar apkārtējo pasauli (sabiedrību)

Runas attīstība

•Pirmajos mēnešos vārds kā skaņas kairinātājs;

•Ap 3-4 mēn. sāk  veidoties nosacījuma refleksi;

•9-12 mēn vec. vārds iegūst pastāvīga, pazīstama (konkrēta) signāla nozīmi;

•Otrajā gadā – ar vārdu  apkopo vairākus priekšmetus;

•3-3,5 g.v. turpinās strauja  runas un valodas attīstība, meitenēm tā rit ātrāk nekā zēniem;

Runas attīstība

•5 g.v. bērns brīvi runā, prot izcelt grupu īpašības (līdzīgo un atšķirīgo), pareizi lieto jēdzienus;

•6-7 g.v. vārds iegūst vadošā kairinātāja lomu;

•Neapšaubāma nozīme runas attīstībā ir vecāku ieguldījumam bērna psiho-emocionālajā, garīgajā un intelektuālajā attīstībā;

•Pedagogam jāzina, ka sākumskolas vec.un pusaudžu gados var palielināties I signālu sistēmas nozīme      (tiešā, konkrētā, tēlainā) uztvere.

    Uzmanīgi -  ar vārdiem!!!!

Runas centri. Runas funkcija ir saistīta ar saskaņotu :

•perifērā runas aparāta darbību;

•dažādu CNS daļu –stumbra, zemgarozas un garozas darbību,

•sensoro sistēmu darbību.

  Visu koordinē  runas centri lielo pusložu garozā.

Runas centri garozā. Svarīgākie centri ir četri:

•Broka` centrs (runas-kustību, jeb motoriskais), nodrošina saskaņotas perifērā runas aparāta: –mēles, lūpu, žokļu kustību, elpošanas un rīšanas - darbības;

•Atrodas pieres daivā (labročiem - kreisajā, kreiļiem – labajā puslodē)

•Ja bojāts: cilvēks dzird, bet nespēj izteikt ne vārda, tikai neartikulētas skaņas.

Emociju komponenti:

Emociju komponenti: 

1. Subjektīvais (pārdzīvojums- katram savs),

2. Objektīvais (organisma fiziologisko reakciju izpausmes),

•Emociju attīstība (attīstās līdz ~ 22 g.v.),

•Labvēlīgas  vides (ģimenē, skolā u.c.) loma. 

Emociju un jūtu attīstība

•Bērns līdz 3 g.v.  salīdzina sevi ar citiem,  zina savu dzimumu;

•4-6 g.v. – atdarināšana, tēla-etalona veidošanās;

•6-7 g.v. –īpaši meitenēm- kauna izjūta, sarkšana.

•7-8 g.v.- vairāk kontaktē ar sava dzimuma pārstāvjiem, emociju izpausmes- daudzveidīgas;

•12-13g.v.- jūsmo par par saskarsmi;

•14-16 g.v.- pusaudžu  (jauniešu) mīlestība;

•21-23 g.v. nobriedušas jūtas (meitenēm ātrāk!!!)

Emocijas

Emocijas

•Subjektīvā attieksme pret notiekošo;

•Nervu sistēmas darbības pašregulācijas norises;

•Milzīga nozīme cilvēka adaptācijā,

Piedalās:  

•gan zemgaroza (vidussmadzenes, starpsmadzenes, limbiskā sistēma, bazālie kodoli),

•gan garozas sensorās  un motorās zonas;

•gan asociatīvā garoza, piem., prefrontālā(pieres daiva), kur lokalizējas personības īpašības, pieredze.

Emocijas

•Īpaša nozīme- mandeļveida kodolam (n.amygdale), kur glabājas cilvēka emocionālā atmiņa, tas ir arī kā “trauksmes postenis”, kas vienā mirklī mobilizē organismu, izraisa straujas hormonu līmeņa izmaiņas, mobilizē kustību centrus, maina smdz. stumbra  darbību.

•Tur  krājas  neapzinātā pieredze, ja tā darbojas bez garozas kontroles – ātras, primitīvas, spēcīgas emocijas,

•Svarīga sastāvdaļa -jūras zirdziņa kroka- (hyppocampus), kur tiek glabāta  precīza, specifiska atmiņas informācija.

Emocijas

•Zemākās un augstākās ( jūtas);

•Pozitīvās un negatīvās;

•Afekts,

Uzmanība

Uzmanība

•Ļoti svarīga psihofozioloģiskā funkcija cilvēkam: aktīvs psihes stāvoklis, gatavība uztvert,mācīties;

•Dominante - svarīgākās info  akcentēšana;

•Regulē izziņas aktivitāti informācijas atlasē un pārstrādē – jo 100% viss apkārt notiekošais netiek uztverts;

•Uzmanība ir saistīta ar:   uztveri, emocijām, motivāciju, atmiņu, domāšanu, valodu, apziņu.

Uzmanības fizioloģija

•Retikulārās formācijas loma informācijas atlasē un garozas funkcionālās aktivitātes uzturēšanā;

•Orientācijas reakcijas- vidussmadzenēs esošo redzes un dzirdes centru  nozīme;

•Limbiskās sistēmas loma – emocijas būtiski ietekmē uzmanības procesu.

Uzmanības veidi

•Netīšā -  saistīta ar spilgta, interesanta stimula iedarbību, nav noturīga-  piemēri

•Tīšā –ir  iesaistīta gribas sfēra, augstāka motivācija (kāpēc to vajag darīt)- piemēri

•Pēctīšā -  patiesa interese, iedziļināšanās, pētīšana, aizraušanās-  piemēri

Uzmanības attīstība

•Saistīta ar uzbudinājuma un kavēšanas procesu savstarpējo miju;

•netīšā uzmanība ir jau zīdainim- reakcija uz stipru kairinātāju – orientācijas reakcija;

•2-3 mēn. vecumā veidojas  pirmās pētnieciskās iezīmes – pazīst vecākus, smaida.

•Pirmsskolas vecumā (līdz 5 g.v.)  vēl dominē netīšā uzmanība, kaut arī izpaužas tīšā – jo strauji attīstās runa.

Uzmanības attīstība

•6-7 gadu vecumā strauji attīstās augstākā neirālā darbība, jo īpaši runa, iztēle, atmiņa, valodas uztvere, taču būtiska loma ir emociju ietekmei;

•9-10 gadu vecumā uzmanības norisēs ir kvalitatīvas pārmaiņas – nobriest pieres daivas garoza – notiek precīzāka, atbilstošāka uztvertās informācijas analīze un atbilstošāka reakcija uz to.

•12-14 g.v. garozas regulējošās ietekmes atslābst,

    liela loma emocijām, bet vēlāk – pēc 5-6 gadiem atkal nostabilizējas normāli neirofizioloģiskie procesi.

Uzmanības izpēte

•Turpinās uzmanības un citu saistīto procesu izpēte;

•Pedagogiem ir svarīgi zināt  skolēna spējas maksimāli ilgi koncentrēt uzmanību:

pirmsskolas bērniem ~5-10 min.

sākumskolas vec. ~10- 20 min.

pubertātes vec. ~30 min.

jauniešiem ~ 45 min.

Uztveres fizioloģija

Uztveres fizioloģija

Uzbudinājuma impulsu “ceļš”

•Sākas no receptoriem;

•Pa jušanas (centrtieces) nerviem  nonāk CNS ;

•Starpsmadzenēs – talāmā informācija tiek uzkrāta un tālāk tiek sūtīta uz garozu;

•Nonāk primārajā sensorajā zonā(kodolā), tālāk - sekundārajā un asociatīvajā zonā, kur

•Realizējas saikne ar citām garozas daļām – ar motoro, sensoro, kognitīvo procesu norisi.

Uztveres attīstība

•Pirms dzimšanas bērnam  jau darbojas sensorās sistēmas: garša, tauste, redze, dzirde u.c.;

• no 2-3 mēn. vecuma zīdainim strauji attīstās redze     ( vajag krāsainas rotaļlietas utt.),

•5-6 g. vec. ļoti intensīvi attīstās asociatīvās zonas, kas nepieciešamas  komplicētu, nepazīstamu attēlu pazīšanai- tas ir sensitīvais redzes funkcijas attīstības laiks.

•Sākumskolas vecumā un pubertātē (pieres daiva!) tas turpinās, attīstās prasme diferencēt redzes stimulus.

Uztveres (attēlošanas) veidi    NLP akcentētie uztveres kanāli:

•Vizuālais (redzes);

•Audiālais (dzirdes);

•Kinestētiskais (kustību-intuitīvais-emociju);

•Ožas/garšas.

Kā tos atpazīt savstarpējā mijiedarbībā?

Uztveres  spēju veicināšana

•Dažādi vingrinājumi  redzes, dzirdes, kustību uztveres attīstīšanai: iztēlošanās, asociāciju meklēšana u.c.

•Uztvere ir saistīta ar visām a.n.d. izpausmēm;

•Dažādu faktoru ietekme uz uztveri: piemēram,

ja samazināta gaismas intensitāte –slikti uztver krāsas vai to spilgtumu, priekšmetu lielumu, kontūras, attālumu, pārvietošanos u.c.

Augstākā neirālā darbība

Par augstākās neirālās darbības tipoloģiju

•“Tīrie” tipi  ir  vairāk teorētiski, nosacīti; I. Pavlova teorija  ir papildināta, jau  uzskaita daudz vairāk  a.n.d. tipus.

•Audzināšanas rezultātā  tipi var nedaudz mainīties;

•Svarīgi ikvienā dzīves jomā- taču jo īpaši nepieciešams zināt strādājot ar cilvēkiem;

•Svarīgi profesijas izvēlē.

Augstākā neirālā darbība

•Cilvēka a.n.d.būtiski atšķiras no dzīvnieku a.n.d.,

•Mums raksturīga tiešā apkārtējās pasaules kairinātāju uztvere un netiešā – abstraktā – ar vārdu starpniecību,ko sauc par II signālu sistēmu.

•Līdz ~7 gadu vecumam spilgtāk izpaužas tiešā uztvere, abstrakcijas spējas attīstās pakāpeniski,

•Ikvienam jābūt uzmanīgam vārdu izvēlē!!

Augstākā neirālā darbība

    Ir zināms iedalījums a.n.d. tipos pēc apkārtējās pasaules uztveres īpatnībām:

-Mākslinieka tips (spilgta tēlainā domāšana);- Domātāja tips (domāšana jēdzienos, abstrakcija);

-Jauktais tips ( kombinācijas no  M un D tipiem)

Augstākā neirālā darbība: uztvere

•Uztvere- komplicēts, aktīvs process, kura laikā notiek ienākošās informācijas analīze un sintēze.

•Uztverei ir absolūti svarīga loma, nodrošinot kontaktu starp cilvēku un vidi;

•Uztvere  1) balstās uz sajūtām,

    2) notiek sarežģītu sensoru kompleksu veidošanās,

    3) tiek precīzi atpazīts stimuls un noteikts  tā nozīmīgums.

Hipodinamiskais tips atbilst melanholiķim

Hipodinamiskais tips atbilst melanholiķim

•vāji nervu procesi, lēni veidojas nosacījuma refleksi (grūtāk mācīties),

•ir centīgi, rūpīgi,

•runā klusi, lēni, nedroši, noslēdzas sevī;

•ātri nogurst (veicot liela apjoma darbu),

•pakļaujas citu ietekmei, pasīvi,

•jāprot viņus atpazīt, vajag uzmundrināt. 

Zemgarozas tips atbilst holēriķim

Zemgarozas  tips atbilst holēriķim

•Stiprais, nelīdzsvarotais, uzbudinātais, nevaldāmais, izteikti dominē uzbudinājums;

•Zemgarozas procesi var būt nekontrolēti,

•Izteikta emocionalitāte, nesavaldība, afekti,

•Runa ātra, skaļa, reizēm kliegšana;

•Grūti apgūt sīkas, diferencētas darbības,

•Jāmāca savaldīties, paciesties, pagaidīt,

•Parasti  augumā - mazāki, sīkāki.

Garozas tips - atbilst flegmātiķim

Garozas  tips - atbilst flegmātiķim

•Nosacījuma refleksi veidojas lēnāk,dominē kavēšana;

•Mācās sekmīgi, stabīli, ir gausāki par citiem;

•Runā lēni, ir savaldīgi, nesteidzīgi,

•Emocijas, mīmika, žesti vāji izteikti,

•Nevar ātri pārslēgties no viena darba uz citu,

•Maz iniciatīvas, lēnīgi, pat kūtri,

•Nevajag steidzināt, jādod laiks padomāt.

Centrālais tips

Centrālais tips – atbilst sangvīniķim

•Ātri un stabīli nosacījuma refleksi;

•Spēj smalki diferencēt (viegli iemācās);

•Stipri nervu procesi- var izturēt lielāku slodzi;

•Darbojas  ātri, prot pārslēgties, adaptēties;

•Aktīvi, dzīvespriecīgi, kustīgi;

•Raksturīgs  vairumam bērnu; 

•Var būt arī pavirši, nolaidīgi.

AND tipi bērniem

AND tipi bērniem

    N.Krasnogorskis pēc nervu procesu, garozas un zemgarozas darbības, ka arī uztveres īpatnībām klasificēja sekojošus AND tipus:

•Centrālais -  stiprais, līdzsvarotais, kustīgais;

•Garozas-  stiprais,līdzsvarotais, mazkustīgais;

•Zemgarozas- stiprais,nelīdzsvarotais, kustīgais;

•Hipodinamiskais – vājais, līdzsvarotais/ /nelīdzsvarotais,  mazkustīgais.

Augstākās neirālās darbības tipi

Augstākās neirālās darbības tipi

   I.Pavlovs pierādīja, ka cilvēka (arī dzīvnieku) augstāko neirālo darbību  (AND) nosaka uzbudinājuma un kavēšanas procesu īpašības:

•spēks (stiprums);

•līdzsvarotība;

•kustīgums.

Temperamenta tipi pēc Hipokrāta:

Temperamenta tipi pēc Hipokrāta:

•Sangvīniķi (dominē... asinis);

•Holēriķi ( dominē.. žults);

•Flegmatiķi ( dominē ...limfa);

•Melanholiķi (dominē... melnā žults)

Tipi Austrumu medicīnas skatījumā:

Tipi Austrumu medicīnas skatījumā:

•ar žults vai asins dominanti - stiprs, drošs;

•ar ci dominanti - nelīdzsvarots, kustīgs;

•ar gļotu dominanti – lēnīgs, mazkustīgs.

UZBUDINĀJUMS UN KAVĒŠANA

UZBUDINĀJUMS UN  KAVĒŠANA

•CNS un  lielo pusložu garozā  notiekošie pamatprocesi regulē atbildes reakciju uz kairinātāja iedarbību un novērš haosu un izsīkumu organismā;

•Uzbudinājums - ierosina atbildes reakciju;

•Kavēšana –samazina atbildes reakcijas izpausmes vai pilnīgi novērš to;

•Kavēšana – ir nervu šūnu funkcionālās aktivitātes atgriezeniska samazināšanās;

•Kavēšana – ļauj akcentēt vienu, bioloģiski nozīmīgāko norisi.

Uzbudinājuma un kavēšanas procesu  īpatnības bērniem

   Bērniem pirmsskolas vecumā  dominē uzbudinājuma process - spilgtas emocijas, kustīgums, nespēja ilgstoši koncentrēties u.c.

•izteikta uzbudinājuma irradiācija,

•vāja indukcija,

•nestabīla dominante,

•kavēšana  attīstās lēnāk (jo mazāks bērns, jo vājāks kavēšanas process nervu sistēmā).

Kavēšanas veidi

•Beznosacījuma kavēšana – attīstās ātrāk;

•Nosacījuma kavēšana: (attīstās vēlāk)

    - dzēsošā,

    - diferencējošā.

•Izlasīt patstāvīgi 27.-30.lpp. A. Valtnera grāmatā “Bērnu un pusaudžu fizioloģija”

Augstākās neirālās darbības tipi-vēsturiskā skatījumā

Veģetatīvā nervu sistēma

Veģetatīvā nervu sistēma

•Vegetare –  latīniski nozīmē “augt”;

•Regulē iekšējo orgānu darbību, inervē to  gludo muskulatūru, sirdi,  asinsvadus, dziedzerus,

•Nav pakļauta gribas ietekmei,

•Refleksa lokā ir veģetatīvais ganglijs un tādēļ   loka eferentā daļa sastāv no diviem neironiem: preganglionārā un postganglionārā.

•Garāks refleksa norises laiks.

Kreilība

        Kreilība

Funkcionālā asimetrija:

•kustību – vadošā roka, kāja;

•sensorā - vadošā  acs, auss;

•psihiskā - dominējošā puslode.

Kreilība sastopama ~10 % gadījumu.

Teoriju ir daudz- iedzimtība, traumu ietekme, hormonu (testosterona) disbalanss, toksisko vielu ietekme u.c.

     Kreilība

 Vispārīgs kreiļu raksturojums:

•kustīgi, nenogurdināmi, traumu risks,

•mainīgs garastāvoklis (nelīdzsvaroti),

•dominē redzes atmiņa,

•bagāta iztēle, emocionāli,

•viegli satraucami,  vairāk pakļauti spriedzei,

•fiziski smalki veidoti,

•vairāk pakļauti  dažām slimībām (diabēts, alerģija, kolīts, artrīts), psihiskiem traucējumiem.

     Kreilība

•Vai tā ir problēma ?   Jā un nē

•Pārmācīšana par labroci;

•Dekstrastress;

•Grūtības mācību prasmju apguvē,

•Sociālā adaptācija – nav jābrīnās  par kreili!

Augstākā neirālā darbība (a.n.d.)

Augstākā neirālā darbība (a.n.d.)

•absolūti nepieciešama cilvēka un apkārtējās pasaules daudzveidīgajai  mijiedarbībai;

•to nodrošina lielo pusložu garozas un zemgarozas kodolu mijiedarbība;

•bērnībā un pusaudža gados augstākā neirālā darbība būtiski atšķiras no pieauguša cilvēka a.n.d.

Funkcionālais iedalījums

Sensorās šūnas;

Efektorās šūnas;

Kontakta  šūnas

Beznosacījuma (BNR) un nosacījuma refleksi (NR)

Beznosacījuma (BNR) un nosacījuma refleksi (NR):   BNR

•Iedzimti;

•Raksturīgi sugai;

•Pastāvīgs sakars starp nervu centriem;

•Saglabājas visu mūžu;

•Noteikts (viens) refleksa loks;

•Var realizēties caur jebkuru CNS daļu

NR

•Dzīves laikā iegūti;

•Individuāli;

•Pagaidu sakars starp nervu centriem;

•Var saglabāties, mainīties, var izzust( izdzist);

•Var būt dažādi refleksa loki;

•Realizējas caur garozu vai zemgarozu

Muguras smadzenes

Muguras smadzenes

•Vadītājfunkcija  (vadītājceļi baltajā vielā)

•Refleksu centri ( pelēkajā vielā)

             Muguras smadzenes veido 31 segments:

         8 kakla segmenti (C             12 krūšu segmenti (T)

         5 jostas segmenti (L)              5 krusta segmenti (S)                    1 asteskaula segments(Ccg)

Uzbudinājuma impulsu pārraide

•sinapse

•mediatori

Nervu sistēmas darbība: Reflekss, refleksa loks

NS darbības princips

•Reflekss ir atbildes reakcija uz kairinātāja iedarbību, tā realizējas ar CNS starpniecību:

•Refleksa pamatā ir refleksa loks;

•Refleksa loka pamatdaļas : receptors, aferentais neirons, CNS ( starpneirons /-i/ ), eferentais neirons, efektors;

•Somatiskais un veģetatīvais refleksa loks atšķiras CNS un eferentajā daļā.

Nervu sistēmas iedalījums

Nervu sistēmas iedalījums

•Pēc atrašanās vietas:

 centrālā un perifērā

•Pēc inervācijas:

Somatiskā un veģetatīvā

Nervu sistēmas uzbūve

Nervu sistēmas uzbūve

•Neirons- morfoloģiskais un funkcionālais pamatelements;

•Neiroglijas šūnas  - nodrošina: trofisko, balsta, sekretoro, aizsargfunkciju  u.c. funkcijas;

•Sinapse ir kontakta vieta, kurā uzbudinājuma vai kavējošie nervu impulsi pāriet uz citu neironu vai uz muskuli, dziedzeršūnu;

•Mediatori ir ķīmiskas vielas, kas  izdalās sinapses spraugā un pārvada uzbudinājumu;

NERVU SISTĒMAS NOZĪME

NERVU SISTĒMAS NOZĪME: regulē visus  organismā notiekošos procesus, nodrošina to saskaņotu darbību.  Organisms darbojas kā vienots veselums.

•Receptori - uztver izmaiņas organismā un apkārtējā vidē;

•Reflekss - nervu sistēmas darbības pamatnorise;

•Refleksa strukturālais pamats ir refleksa loks;

•Strukturālā un funkcionālā pamatvienība ir neirons;

•Nervu centrs –  fizioloģiskā nozīmē ir neironu kopa ,kas piedalās kāda noteikta refleksa vai organisma funkcijas regulācijā, tie var atrasties dažādās CNS daļās. Piem., elpošanas regulācijā ir iesaistīti neironi muguras smadzenēs, iegarenajās sm., tiltā, hipotalāmā un pusložu garozā.  Pastāv subordinācijas princips:  zemākie centri ir pakļauti augstākajiem.

•Neirālās un humorālās  regulācijas mijiedarbība;

Psihisko funkciju regulācija

•Sensoro sistēmu darbība;

•Psihiskās funkcijas: uztvere, iztēle, atmiņa, motivācija, mērķtiecīga izziņas darbība, radoša darbība, emocijas, domāšana, valoda u.c. saistītas ar lielo pusložu garozas darbību;

•Izturēšanās, uzvedība, spēja mācīties;

•Bērniem un pusaudžiem notiek  nervu sistēmas  un augstākās neirālās darbības attīstība, pastāv vesela virkne būtisku atšķirību.

cilvēka ķermeņa masa

Papildus: par cilvēka ķermeņa masu

Cilvēka ķermeņa masa:

1. Ķerm.  liesā masa                   2.Tauku masa

- muskuļi;                                      - zemādas t.

- iekš. orgāni;                                - viscerālie t.

- minerālvielas:

   kauli, elektrolīti;                

- šķidrums:

   intracelulārais, ekstracelulārais;

******

   Šos parametrus var iegūt veicot  cilvēka ķermeņa masas izpēti  ar ķermeņa kompozīcijas analizatoru.

Ķermeņa liesā masa:

• To iegūst  no ķerm. masas atņemot tauku masu;

   Tomēr organismam nepieciešamais tauku daudzums tiek ierēķināts  liesās masas rādītājā      (pieaug. siev. ~12%, vīr. ~3% no kermeņa svara)

• Lieso masu veido minerālvielas un  muskuļi, t.sk. gludie un sirds muskuļi;
• Liesā masa  palielinās bērnam augot;
• Samazinās: saslimšanas, ekstrēmālu diētu laikā;
• Dramatiski samazinās novecojot;

Ķermeņa liesās masas sastāvs (pieaugušajiem) :

Kopā: Sievietēm  70-80 %, vīriešiem 80-85 %

Kopējā muskuļu masa (t.sk. šķidruma,  proteīnu, dažu iekšējo orgānu - sirds, kuņģa, zarnu masa)

Siev. 64-80 %, vīriešiem 74 - 80 %

Kopējā šķidrumu masa ķermenī:

Siev. 45-60 %, vīriešiem 55 - 65 %,  I:E= 2:1 ( intracelulārais: ekstracelulārais)

Kopējais olbaltumvielu daudzums organismā

Siev. 14-16 %, vīr.  16-18 %

Kopējais minerālvielu (kauli, elektrolīti) daudzums:

Siev.5,5 -6,0 %, vīr. 5,8- 6,0 %

Tauku masa

•Kopā:  siev. 20-30 %, vīr. 15-20 %

•Ķermeņa tauki: zemādas un viscerālie.

•Viscerālos -  vieglāk zaudēt, tiem jābūt ~10-20% no ķerm. tauku daudzuma.

•Viscerālie tauki sāk uzkrāties sievietēm ap 40-50 g.v., vīriešiem  pēc 30 g.v.

•Aptaukošanās  ir fizisks stāvoklis, kad ķerm. tauku ir pārāk daudz un tā sāk iespaidot organisma funkcijas un var novest pie veselības traucējumiem un slimībām.