пятница, 22 мая 2015 г.

cilvēka ķermeņa masa


Papildus: par cilvēka ķermeņa masu

Cilvēka ķermeņa masa:
1. Ķerm.  liesā masa                   2.Tauku masa
- muskuļi;                                      - zemādas t.
- iekš. orgāni;                                - viscerālie t.
- minerālvielas:
   kauli, elektrolīti;                
- šķidrums:
   intracelulārais, ekstracelulārais;
******
   Šos parametrus var iegūt veicot  cilvēka ķermeņa masas izpēti  ar ķermeņa kompozīcijas analizatoru.

Ķermeņa liesā masa:
  • To iegūst  no ķerm. masas atņemot tauku masu;
   Tomēr organismam nepieciešamais tauku daudzums tiek ierēķināts  liesās masas rādītājā      (pieaug. siev. ~12%, vīr. ~3% no kermeņa svara)
  • Lieso masu veido minerālvielas un  muskuļi, t.sk. gludie un sirds muskuļi;
  • Liesā masa  palielinās bērnam augot;
  • Samazinās: saslimšanas, ekstrēmālu diētu laikā;
  • Dramatiski samazinās novecojot;

Ķermeņa liesās masas sastāvs (pieaugušajiem) :
Kopā: Sievietēm  70-80 %, vīriešiem 80-85 %
Kopējā muskuļu masa (t.sk. šķidruma,  proteīnu, dažu iekšējo orgānu - sirds, kuņģa, zarnu masa)
Siev. 64-80 %, vīriešiem 74 - 80 %
Kopējā šķidrumu masa ķermenī:
Siev. 45-60 %, vīriešiem 55 - 65 %,  I:E= 2:1 ( intracelulārais: ekstracelulārais)
Kopējais olbaltumvielu daudzums organismā
Siev. 14-16 %, vīr.  16-18 %
Kopējais minerālvielu (kauli, elektrolīti) daudzums:
Siev.5,5 -6,0 %, vīr. 5,8- 6,0 %
Tauku masa
Kopā:  siev. 20-30 %, vīr. 15-20 %
Ķermeņa tauki: zemādas un viscerālie.
Viscerālos -  vieglāk zaudēt, tiem jābūt ~10-20% no ķerm. tauku daudzuma.
Viscerālie tauki sāk uzkrāties sievietēm ap 40-50 g.v., vīriešiem  pēc 30 g.v.

Aptaukošanās  ir fizisks stāvoklis, kad ķerm. tauku ir pārāk daudz un tā sāk iespaidot organisma funkcijas un var novest pie veselības traucējumiem un slimībām.

Fiziskās attīstības rādītāju prognozes

Fiziskās attīstības rādītāju prognozes
    Paredzamā ķermeņa uzbūve un izmēri (ķermeņa konstitūcija).
   Optimālais laiks prognozēm:  
    8 – 12 gadu vecums  (meitenēm līdz  10 g.v., zēniem  līdz  12 g.v.).
    Taču ķermeņa masas un krūšu kurvja apkārtmēra prognozes ir neprecīzas.
        
Pubertātes periodā meitenēm (11-14 g.v.) un zēniem (13-15 g.v.) saikne starp esošajiem un paredzamajiem antropometriskajiem rādītāju lielumiem  samazinās.
Pēdas izmēri (garums) jebkurā vecumā ir drošāka prognoze  pieauguša cilvēka auguma rādītājam nekā apakšstilbs vai augšstilbs.
Zēna augumu vēlams prognozēt pēc tēva auguma, bet meitenes – pēc mātes auguma     (L. Sergijenko, S. Aleksejeva, 1979.)


Skolēnu fiziskās attīstības individuālo rādītāju izvērtēšana

        Skolēnu fiziskās attīstības individuālo rādītāju izvērtēšana

Procentiļu metode - ļauj izvērtēt individuālos auguma garuma un ķermeņa masas, arī ĶMI rādītājus, tos salīdzinot ar atbilstošiem normatīviem.
Šo metodi medicīnā pirmie ieviesa  amerikāņu zinātnieki 20.gs.40- gados.

Skolēnu fiziskās attīstības individuālo rādītāju izvērtēšana izmantojot procentiļu metodi.
Latvijā šīs tehnoloģijas ir apstiprinātas Labklājības ministrijas veselības departamentā un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā.
Citās valstīs pastāvošie normatīvi ir atšķirīgi un praktiski neder Latvijas bērnu izvērtēšanai.
Normatīvi der ~ 10 līdz 12 gadus, pēc tam jāizstrādā jaunus: atbilstošus nākošajai paaudzei.

Normatīvi  ir izstrādāti izmantojot Latvijas bērnu  auguma, ķerm. masas u.c. rādītājus, kuri  tika ranžēti(sakārtoti) noteiktā kārtībā, līdz ar to procentiļu sadalījuma grafiskajos attēlos un tabulās ir septiņi “koridori”, jeb diapazoni:  tālāk norādītie ir izdoti  2007.g..
            No 97 proc. un vairāk - vērtība ir ļoti liela;
            No 97 - 85 proc. – vērtība – par  lielu,
            No 85 – 65 proc. – vērtība palielināta;
            No 65 – 35 proc. – vērtība normāla;
            No 35 – 15 proc. – vērtība samazināta,
            No 15 – 3 proc. – vērtība par mazu;
            No 3 proc. un mazāk – vērtība ir ļoti mazak – vērtība ir ļoti maza

Fiziskās attīstības rādītāju noteikšanas metodes

Fiziskās attīstības rādītāju noteikšanas metodes
Antropometrija – auguma garuma noteikšana ar antropometru gan stāvot, gan sēdus stāvoklī;
Ķermeņa masas noteikšana – izmanto medicīniskos svarus.
Nosaka ķermeņa masas “bruto”  rādītāju,
pēc tam atskaita ~0,5 -1,0 kg (apģērbs) vasarā
vai ~2  kg  (apģērbs) ziemā;
Fiziskās attīstības rādītāju noteikšanas metodes
Krūšukurvja apkārtmēra noteikšana
Parasti nosaka  maziem bērniem, bet lielākiem- pēc medicīniskām indikācijām;.
Izmanto nestaipīgu mērlenti (diam.~0,7 cm);
Mugurpusē to  liek zem lāpstiņu apakšējiem leņķiem(stūriem) neskarot tos,
sānos- 6. ribas līmenī,
priekšpusē - 4. ribas savienošanās vietā ar krūšu kaulu (krūšu zirnīša līmenī);
Mērījumu nolasa mierīgas izelpas beigās.
Fiziskās attīstības rādītāju novērtēšanas metodes
ĶMI noteikšana
ĶMI= ķerm.masa(kg)/ augums(m)²;    Piem. ĶMI= 56kg/ (1,6 (m))²= 21,9
Tauku daudzuma noteikšana  
   izmanto ķermeņa tauku monitoru, mēra audu elektrovadītspēju.
   Nolasa rezultātu % un kg.
Fiziskās attīstības rādītāju novērtēšanas metodes
Kermeņa uzbūves tipa noteikšana:

ĶT = Aug. gar.(cm)/delnas loc.apkārtmērs(cm)

Kāju garuma noteikšana (Skelli indekss):

SI=(Aug.st.(cm) – Aug.sēd.(cm))/ Aug.sēd. (cm)


Fiziskās attīstības rādītāji

Fiziskās attīstības rādītāji
Auguma garums;
Ķermeņa masa;
Ķermeņa-masas indekss;
Krūšu kurvja apkārtmērs;

Galvas apkārtmērs (mēra maziem bērniem līdz 2 – 3 g. vecumam)

Faktori, kuri ietekmē bērna attīstību: (pēc I. Puškareva)

Faktori, kuri ietekmē bērna attīstību: (pēc I. Puškareva)
I  Endogēnie:
Iedzimtība;
Prenatālā un postnatālā perioda ietekmes;
Iekšējie nosacījumi- dzīves laikā iegūtā pieredze.
II Eksogēnie :
Dabas faktori;
Sociālā  vide;
Sociālekonomiskie apstākļi;

Personības socializācija

Fiziskā attīstība

Fiziskā attīstība
Fiziskā attīstība -  ir bioloģisks process, kura gaitā notiek kvantitatīvas un kvalitatīvas pārmaiņas organismā.
Fiziskā attīstība  ir visu indivīda morfoloģisko un funkcionālo īpašību kopums, kuras nosaka organisma fiziskā spēka rezerves.
Augšana –to visbiežāk saprot kā  kvantitatīvas norises, piem.,auguma garuma, ķermeņa masas, šūnu skaita vai izmēru palielināšanos.
Attīstība –to visbiežāk saprot kā kvalitatīvas izmaiņas organismā, piem., funkciju stabilizēšanos, jaunu funkciju rašanos, regulācijas pilnveidošanos u.c.

Faktiski gan augšana un  gan attīstība notiek ciešā savstarpējā saistībā.

Izvērtējot bērna veselību ņem vērā:

 
Izvērtējot bērna veselību ņem vērā:
fiziskās  attīstības rādītājus;
psihiskās  attīstības rādītājus;
organisma svarīgāko funkciju līmeni;
organisma pretestības spēju līmeni;

veselības vēsturi – anamnēzi (slimības, traumas, operācijas u.c.)

Skolēnu iedalījums sporta stundās

Skolēnu iedalījums sporta stundās
Pamata grupa -  veseli skolēni, vai bērni ar nelielām novirzēm veselībā, taču  viņi ir pietiekami labi  fiziski sagatavoti. Apmeklē sporta stundas un sporta sekciju;
Sagatavošanas grupa- skolēniem ir nelielas veselības novirzes vai nepietiekama fiziskā sagatavotība. Nepieciešama pakāpeniska vingrinājumu apguve un fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšana;
Speciālā grupa- ievērojamas novirzes veselībā (pastāvīgas vai īslaicīgas), nepieciešama speciāla programma un diferencēta pieeja

Veselības grupas

Veselības grupas
   Jau  15 gadus(no~1994.g) pastāv iedalījums trijās veselības grupās.  Katru gadu skolēna veselību novērtē ārsts.    Agrāk  bija iedalījums 5 veselības grupās.

I grupā ir veseli bērni, kuriem ir normāla morfofunkcionālā attīstība (t.i.atbilstoša savam vecumam un dzimumam).
   Veselīgi, fiziski spēcīgi, reti slimo;
II grupā ir bērni, kuriem ir  novirzes morfofunkcionālajā attīstībā un/vai veselības traucējumi- t.sk. redzes, dzirdes, stājas, arī psihiskie traucējumi, kā arī dažādu  orgānu saslimšanas: plaušu, vairogdziedzera, sirds, aknu, kuņģa, zarnu, nieru slimības, arī kariess u.c. slimības. Hroniskas slimības vieglā - vidējā (kompensētā) stadijā.
III grupā ir ieskaitīti bērni, kuriem ir smagas vai ļoti smagas hroniskas slimības- daļēji kompensētā vai dekompensētā stadijā. Arī  bērni pēc traumām, bērni – invalīdi.
Veselības grupu nosaka ārsts, iepriekš veicot rūpīgu skolēna veselības stāvokļa izvērtēšanu.
Aptuvenais iedalījums:
I grupai pieskaita ~50-60%  skolēnu,
II grupai ~ 32-38%;
III grupai ~ 5-8% skolēnu

Sporta medicīnas valsts aģentūras pētījumos ir norādīta arī IV grupa (jaunajiem sportistiem).

Skolēnu veselība: kāda tā ir?

Skolēnu veselība: kāda tā ir?   Īss kopsavilkums:
maz veselu skolēnu ~10%  ( ~30-40%);
hroniskas slimības jau bērniem vai pusaudžiem;
novājināta imunitāte - bieža slimošana ar ARS ( nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs, pie TV vai datora pavada 3-4 st. dienā;
nepietiekama fiziskā aktivitāte - veselības uzturēšanai vismaz 1-2 st.dienā;            tikai ~25-% skolēnu  ir atbilstoša aktivitāte.
nepilnvērtīgs uzturs - gandrīz “katastrofa”-
   maz augļu un dārzeņu –tikai 25-29% tos ēd katru dienu, toties – čipsus, saldumus, limonādes u.c. izvēlas bieži.
jau bērnībā iegūst gremošanas sistēmas slimības – piem., gastrītu, duodenītu u.c. ;
stress, sasprindzinājums – mācību slodze, problēmas ģimenē vai skolā, sociāl-ekonomiskie apstākļi u.c.
Vardarbība – plaši izplatīta ņirgāšanās: ~50 % skolēnu bieži cieš no tās;
   tikai ~30% patīk skolā;
Atkarības –skolēni smēķē regulāri:
13-g.v. zēni ~ 9%, meitenes ~ 3%,

15-g.v. zēni ~ 22%, meitenes ~ 14% (www.narcomania.lv )

Aptaujas par skolēnu veselību

Aptaujas par skolēnu veselību
Starptautiskais  skolēnu veselības paradumu pētījums, kurā ik pēc 4 gadiem tiek apsekoti   11-,13- un 15-gadīgie skolēni;  1990./91.m.g., 1993./94. m.g., 1997./98.m.g.,
2001./2002. m.g., 2005./2006.m.g.  Var lasīt: http://www.hbsc.org
Pētījumi par uzturu, smēķēšanu, kustību aktivitāti u.c. tiek veikti regulāri (www.sva.lv ,

Skolēnu veselības izpēte

Skolēnu veselības izpēte
Medicīnas darbinieku veiktās pārbaudes:

Ikgadējā izmeklēšana pie ģimenes ārsta;
Ikgadējā apsekošana skolā;
Saslimšanas gadījumā – slimnīcā;

Papildus izmeklēšana  jaunajiem sportistiem;

Skolēnu veselības stāvokļa novērtēšana

Skolēnu veselības stāvokļa novērtēšana
Veselības grupas, fiziskā attīstība, fiziskās attīstības rādītāji

Postnatālās attīstības kritiskie periodi

Postnatālās attīstības kritiskie periodi
Jaundzimušā periods
Agrīnais  (līdz 10.d.)
Vēlīnais ( no 10.d. līdz 28.d.)
Adaptācija jaunajos apstākļos.
Izmaiņas  organisma sistēmās.
Ļoti  svarīgs dabisks uzturs – mātes piens.
Jaundzimušā kopšana.
3 gadu vecums
Bērns  “apgūst” apkārtējo pasauli.
Strauji attīstās  a.n.d.- emocijas, uztvere, runa u.c.
Apgūst patstāvību.
Drošība !!! 

Skolas gaitu sākums (~7gadi) adaptācija
mazais augšanas lēciens,
strauja augstākās neirālās darbības attīstība (uztvere, uzmanība, atmiņa, emocijas, motivācija, domāšana)
liela  psihoemocionālā slodze, vajag “labos vārdus”;
pilnvērtīgs uzturs augšanai, intensīvai garīgajai slodzei un gremošanas traucējumu profilaksei
Skolas gaitu sākums (~7gadi) adaptācija
pilnvērtīgs miegs;
stājas veidošanās un  traucējumu profilakse (soma, mēbeles);
redzes traucējumu profilakse;
drošības ievērošana;
saskarsmes problēmas skolā;
kaitīgo ieradumu profilakse;

Prepubertāte (11- 12 g.) un pubertātes I fāze (12 -15 g)
dzimumnobrieduma sākums
lielais augšanas lēciens sākas (meit.) vai strauji tuvojas,
sākas izmaiņas endokrīnajā  sistēmā
sākas izmaiņas dzimumsfērā (sāk apzināties savu seksualitāti, izrāda interesi par pretējo dzimumu);
sākas izmaiņas psihoemocionālajā sfērā (emocionāli nestabīli, trūkst kontroles pār emocijām);
risks nervu, arī psihisko slimību attīstībai;
risks gremošanas slimību attīstībai;
dažādi riski  (nesaprašanās ar tuviniekiem, skolotājiem, “sliktie draugi”,  kaitīgie ieradumi, pārāk agri uzsākta dzimumdzīve u.c.)
traumatisms (vairāk zēniem);
veidojas sava vērtību sistēma, prot analizēt rīcību.

Jaunieši ( ~16-21 g.v.)
Dzimumattīstība turpinās stabīlāk līdz tiek sasniegta  dzimumnobriešana;
Pieņem pieaugušo lomas, ir neatkarīgāki, veido attiecības ar pretējo dzimumu (arī intīmas),
Stress, liela slodze mācībās;
Saslimšanu risks psihei,
Redzes pasliktināšanās,
Stājas  problēmas kļūst izteiktākas,

Atkarības 

Kritiskie (sensitīvie) periodi ontoģenēzes sākumā

Kritiskie (sensitīvie) periodi ontoģenēzes  sākumā:

         Pirmie trīs  prenatālās attīstības mēneši             (apaugļošanās, implantācija 6.-9. dienā, orgānu sistēmu un orgānu aizmetņu veidošanās 3.-9. att. nedēļā

         Dzemdības
         Jaundzimušā periods ( agrais un vēlīnais),
         Viena gada vecums,
         Triju  gadu vecums,
         Skolas gaitu sākums ( ~7gadi),
         Pubertāte ( 12- 16 g.v.)
SVARĪGI:  pirms grūtniecības
apzināties savu atbildību par bērna veselību, saprast, ka vēlāk neko nevarēs mainīt.
Optimālais laiks  bērnu radīšanai:
   sievietei. – 22 - 30 g.v.(20-35), vīrietim 23-40 g.v.
Taču reāli – katram savs laiks, jo bērns nerodas pēc pasūtījuma...
Rūpīga veselības  pārbaude, ja bijušas slimības, kuras ietekmē reproduktīvo funkciju.
Nepieļaut  STS ( seksuāli-transmisīvās salimšanas)!
  Jo vairāk partneru – jo lielāks risks kaut ko “noķert”.
Topošajiem vecākiem vajadzētu būt veseliem,  sievietēm-   arī   ginekoloģiski veselām.
Vecākiem jāatsakās no kaitīgajiem ieradumiem vismaz 6 mēn. pirms ieņemšanas.
Jāzina  par dažādu  ikdienišķu faktoru nevēlamo ietekmi:(diētas, karstas vannas, karsēšanās pirtī, kaitīgie apstākļi darbā, medikamenti, pat vakcīnas u.c.)
Veselīgs uzturs abiem!!
Pozitīvas emocijas, darbs, atpūta un nesaspringt brīnuma (bērna) gaidīšanā.

Apaugļošanās: sākums
Ap olšūnu ir ~200 spermatozoīdu
Ar  akrosomā esošo fermentu palīdzību tiek šķīdināts biezais olšūnas apvalks
Tiklīdz viena spermatozoīda  galviņa ir iekļuvusi citoplazmā – notiek hiperpolarizācijas reakcija- izveidojas apaugļošanas apvalks
To uzskata par dvēseles iemiesošanās sākumu

Agrīnā attīstība – pirmā att. nedēļa
Blastocīta izveidošanās un ”ceļš” uz dzemdi.
Ieligzdošanās (implantācija) dzemdes endometrijā  (6 - 9 d. pēc apaugļošanās).
Placentas veidošanās.
Dīgļlapu veidošanās. Ektoderma, endoderma un mezoderma. Gastrulācija.
Sistemo- un organoģenēze.

Bīstamās ietekmes
Alkohols, tabakas smēķēšana:
Mikrocefālija,
Garīgā atpalicība,
Sejas kroplības,
Iekšējo orgānu anomālijas,
Augļa alkohola sindroms,
Nedzīvs auglis
Fetālais (augļa) alkohola sindroms
Etanols ātri tiek cauri placentai un šūnu membrānām,
Eksperimentos ir pierādīta alkohola kaitīgā ietekme gan grūtniecības sākumā, gan beigu posmā, pie tam mātes alkoholisma gadījumā 3-5 X biežāk novēro bērna defektus,
20-40-60 ml  alkohola var izraisīt  ļoti nopietnas sekas sistemo- un organoģenēzes periodā, jo pēc  1 min. tas ir nabas saitē, pēc 15 min. – augļūdenī (!!!)
Auglim nav fermenta  alkoholdehidrogenāzes.
Smadzeņu, sirds, sejas skeleta defekti-  šaura piere, sedlveida deguns, mazattīstīts zods, plakans pakausis, ptoze, šķielēšana uc. ~30 pazīmju
Dzemdības  kā kritiskais periods
Dzemdību tuvošanās.
Dabiskās dzemdības. Ķeizargrieziens.
Fizioloģisko  dzemdību periodi:
Dzemdes kakliņa atvēršanās (10-16 st.)
Augļa izstumšana( ~30 min)

Placentārais periods

ONTOĢENĒZES KRITISKIE PERIODI (OKP)

ONTOĢENĒZES  KRITISKIE  PERIODI  (OKP)

                         TIEM  RAKSTURĪGS:
    
●BĒRNS STRAUJI AUG UN ATTĪSTĀS,

●ORGANISMAM  LIELA JŪTĪBA  PRET NELABVĒLĪGĀM IETEKMĒM
     (fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, sociālie faktori),

●IESPĒJAMI  BĒRNA ATTĪSTĪBAS TRAUCĒJUMI, KROPLĪBU RAŠANĀS  vai   PAT BOJĀEJA

Vēsturiskie  aspekti:

          P. Brounovs  - jēdzienu “kritiskais   periods” lietoja  botānikā- attiecinot uz graudzāļu augšanu (19.gs. beig.)
          Č.  Stokkards - zooloģijā  ( 1921. g.)
          G.N. Makelisters - atklāja  OKP  (1944.g.)
          P. Svetlovs – cilvēka attīstības fizioloģijā (20. gs. vidū,                         ~1960. g.  izstrādāja teoriju )
           strauja embrioloģijas attīstība (20.gs. II pusē)
          ~  1970. g. ieviesa  ultrasonogrāfiju
          ~   radās jaunas zinātnes nozares – teratoloģija,
                                                         androloģija u.c.
          ~  1966.g. E. Edwards uzsāka neauglības  novēršanas pētījumus.

          1978.g. dzimst pirmais “mēģenes bērns”-Luize Brauna

ONTOĢENĒZES PERIODIZĀCIJA

ONTOĢENĒZES  PERIODIZĀCIJA
Cilvēka dzīves pamatposmi:
Bērnība,
Jaunība,
Briedums,
Vecums.
Ontoģenēzes 3 pamatstadijas:
Progress (līdz augšanas perioda beigām);
Stabilizācija (stabīli funkcionālie rādītāji);
Regress (morfofunkcionālie rādītāji regresē)

I.  Attīstība pirms dzimšanas       (prenatālā attīstība)
1. Agrīnā attīstība – pirmā nedēļa
2. Dīgļa( embrionālais) periods – (no 2. līdz 8. (9.)) nedēļai
3. Augļa ( fetālais ) periods -  no 9. (10.)  - 40.(42.) nedēļai ( līdz dzimšanai)
******
Perinatālais periods ietver laika posmu  pirms  bērna dzimšanas (no 22. ned.), piedzimšanu  un  ~ l0 d. dienas pēc dzimšanas. ( peri - ap ,   natus –dzimšana)
II.  Attīstība pēc dzimšanas (postnatālā)
1. Jaundzimušā periods – pirmās 4 nedēļas
          1.1. agrīnais –   no dzimšanas līdz 10. d.
          1.2.  vēlīnais –  no 10. dienas  līdz 28. d.
2. Zīdaiņa periods –   no 28.dienas līdz 1 g.
3. Agrā bērnība –    no  1 līdz 3 gadiem
4. Pirmā bērnība –  no 4 līdz 7 gadiem
5.Otrā bērnība –    no 8 līdz 11 gadiem meit.
                                    no 8 līdz 12 gadiem zēn.
II.  Attīstība pēc dzimšanas (postnatālā)

6. Pusaudža gadi ( pubertāte) -  no 12 līdz 15 gadiem meitenēm
                                                        no 13 līdz 16 gadiem zēniem

7. Jaunība -                          no 16 līdz 20 gadiem meitenēm
                                                  no 17 līdz 21 gadam puišiem

8. Briedums -                       no 21 līdz 55 gadiem sievietēm
                                                  no 22 līdz 60 gadiem vīriešiem

9. Padzīvojuša cilvēka gadi -  no 56 līdz 74 gadiem sievietēm
                                                     no 61 līdz  74 gadiem vīriešiem

10. Vecums –      no 75 līdz 90 gadiem
11. Ilgdzīvotāji -   vecāki par 90 gadiem

Ontoģenēzes  vispārīgās likumsakarības
Ģenētiski noteikta (determinēta);
Norit nepārtraukti un  vienā virzienā (tā ir  kontinuitāte);
Periodi noteiktā secībā;
Attīstība  ir nevienmērīga jeb heterohrona;
Katram periodam  piemīt  savas noteiktas morfofunkcionālās  īpatnības

Ko var darīt “zaļi domājoši” cilvēki?

Ko var darīt “zaļi domājoši” cilvēki?
Sāc ar savu ikdienu !    Sāc jau šodien!
Rūpējies par veselību: izvēlies dabīgi audzētus produktus!
Neaizraujies ar vienveidīgām  diētām!
Nevajadzīgi neiepērcies lielveikalos!
Nodarbojies ar patīkamām fiziskajām aktivitātēm !
Izvēlies atpūtu tepat, apceļo un iepazīsti savu dzimto zemi!
Taupi elektrību, ūdeni un degvielu !
Sāc šķirot atkritumus!
Māci  to visu arī saviem tuviniekiem, bet jo īpaši bērniem!


No “Vides Vēstu” pielikuma 2008/2 “Praktiski padomi zaļai dzīvošanai’”