ONTOĢENĒZES KRITISKIE PERIODI (OKP)

ONTOĢENĒZES  KRITISKIE  PERIODI  (OKP)

                         TIEM  RAKSTURĪGS:

    

●BĒRNS STRAUJI AUG UN ATTĪSTĀS,

●ORGANISMAM  LIELA JŪTĪBA  PRET NELABVĒLĪGĀM IETEKMĒM

     (fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, sociālie faktori),

●IESPĒJAMI  BĒRNA ATTĪSTĪBAS TRAUCĒJUMI, KROPLĪBU RAŠANĀS  vai   PAT BOJĀEJA

Vēsturiskie  aspekti:

•          P. Brounovs  - jēdzienu “kritiskais   periods” lietoja  botānikā- attiecinot uz graudzāļu augšanu (19.gs. beig.)

•          Č.  Stokkards - zooloģijā  ( 1921. g.)

•          G.N. Makelisters - atklāja  OKP  (1944.g.)

•          P. Svetlovs – cilvēka attīstības fizioloģijā (20. gs. vidū,                         ~1960. g.  izstrādāja teoriju )

•           strauja embrioloģijas attīstība (20.gs. II pusē)

•          ~  1970. g. ieviesa  ultrasonogrāfiju

•          ~   radās jaunas zinātnes nozares – teratoloģija,

                                                         androloģija u.c.

•          ~  1966.g. E. Edwards uzsāka neauglības  novēršanas pētījumus.

•          1978.g. dzimst pirmais “mēģenes bērns”-Luize Brauna