Panika ( psihiska saslimšana)

Panikas lēkmes var būt vienu vai tikai dažas reizes dzīvē, bet bieži šie traucējumi kļūst par panikas traucējumiem vai epizodisku paroksizmālu trauksmi, tās ir neprognozējamas, atkārtotas smagas trauksmes lēkmes, kas sākas pēkšņi, it kā bez kāda provocējoša faktora. Trauksmes/panikas lēkme attīstās strauji un ilgst no vairākām minūtēm līdz pusstundai. Lēkme var rasties ne tikai spontāni, bet arī saistībā ar kādu konkrētu situāciju. Dažreiz panikas lēkmes var rasties pat miegā. Trauksmes intensitāte var atšķirties - no vieglas līdz šausmām. Apkārtējo pieredze, nomierināšana nepalīdz. Papildu simptomi ir sirdsklauves, sāpes krūtīs, smakšanas sajūta, smaguma sajūta kuņģī. Reibonis, nerealitātes izjūta vai bailes no personiskas katastrofas (kontroles zudums, sajukšana prātā, sirdslēkme, pēkšņa nāve). 50-60% pacientu ar panikas traucējumiem ir hiperventilācijas sindroms (HVS), kas dažos gadījumos var būt arī kā atsevišķs, ar paniku nesaistīts traucējums. Pacientiem ar paniku nereti komorbīdi ir arī agorafobija vai citi neirotiski traucējumi, depresija, pastiprināta tieksme uz alkohola/narkotisko vielu lietošana. Dažādi somatiski traucējumi var būt saistīti ar līdzīgām izpausmēm (aritmijas, cerebrāla išēmija, koronārā sirds slimība, tireotoksikoze). Svarīga ir anamnēze par somatiskām saslimšanām un fiziskā stāvokļa pilnvērtīga izmeklēšana.

Ārstēšana

Panikas ārstēšanā efektīva ir farmakoloģiskās terapijas un psihoterapijas (īpaši KBT) kombinācija. No KBT metodēm visbiežāk izmanto relaksācijas un kontrolētas elpošanas metodi. Pierādīta arī īsas psihodinamiskās psihoterapijas efektivitāte - īpaši emocionālu izpausmju ārstēšana, kad tiek pētītas tipiskākās bailes, proti, bailes no pamešanas vai iesprostošanas.

Rekomendācijas:
palikt uz vietas, kamēr lēkme beigsies;
koncentrēties uz trauksmes mazināšanu, nevis fiziskajiem simptomiem;
sākt kontrolētu elpošanu; strauja un sekla elpošana rada hiperventilāciju, kas saistīta ar panikas fiziskajiem simptomiem;
stāstīt sev, ka trauksmes lēkme un biedējošās domas drīz beigsies;
sekot līdzi pulkstenim, lai ievērotu, kad beidzas lēkme. Lēkme var šķist ilga, kaut patiesībā ilgst dažas minūtes.
Ja panikas lēkmes ir biežas un smagi izteiktas vai ja pacients ir izteikti nomākts, ieteicama antidepresantu (AD) parakstīšana. Pirmajās divās nedēļās paralēli AD ieteicams ordinēt anksiolītiķus (benzodiazepīnus). Pacientiem ar retām panikas lēkmēm (atbilstīgi situācijai, lēkmes laikā) var nozīmēt anksiolītiķus (benzodiazepīnus). Ja panikas lēkmes klīniskajā ainā prevalē kardioloģiskas sūdzības, atbilstīgi situācijai var ordinēt beta blokatorus. Psihiatra konsultācija nepieciešama, ja:
panikas lēkmes par spīti terapijai vienā mēnesī ir >4;
simptomi pēc terapijas pirmā kursa nemazinās;
psihoterapijas (KBT) un medikamentu kombinācijai nav maksimālās iedarbības.