Akūta kreisā kambara mazspēja
Cēloņi:
·
1.
grupa - akūti sirds bojājumi:
o
miokarda
infarkts,
o
smags
miokardīts.
·
2.
grupa - sirds pārslodze uz
hroniska sirds bojājuma fona:
o sirdskaites,
o arteriālā hipertensija,
o kardioskleroze
Akūto sirds mazspēju provocē fiziskā vai emocionalā
slodze, pārēšanās, hiperhidratācija.
Patoģenēze:
·
Samazinās sirds saraušanās spēja;
·
samazinās sistoliskais tilpums, kreisais kambaris
nespēj izsviest visas asinis, pieaug spiediens kreisajā priekškambarī;
·
pieaug spiediens mazajā asinsrites lokā;
·
šķīdrums no asinsvadiem iziet intersticiālajos audos,
starp alveolām;
·
šķidrums nokļūst alveolās, kavē gāzu apmaiņu.
Atbilstoši tam izšķir divas
kreisā kambara akūtas mazspējas fāzes:
1.
Pirmā faze –
o intersticiālā plaušu tūska (kardiālā
astma) -
šķidrums uzkrājas starp alveolām.
2.
Otrā fāze –
o alveolārā plaušu tūska (īstā
plaušu tūska) - šķidrums uzkrājas alveolās.
Kardiālā
astma jeb intersticiālā plaušu tūska:
·
sākas samēra pēkšņi, ar izteiktu elpas trūkumu.
·
Elpas trūkums rada nemieru, nāves bailes,
·
Elpas trūkums piespiež ieņemt sēdus stāvokli - ortopnoja
(vieglāk elpot vertikālajā stāvoklī).
·
Parādās sauss klepus (vēlāk - ar nelielu serozo
krēpu daudzumu).
·
Āda bāli cianotiska, var būt svīšana.
·
Elpošana paātrināta (30 x min. un vairāk),
·
Pulss paātrināts,
·
AS - normāls
vai paaugstināts.
Auskultējot: nedaudz
mitro trokšņu plaušu bazālajās daļas. Var būt arī sausie trokšņi sakarā
ar bronhu gļotadas tūsku un bronhu sašaurinājumu.
Parasti lēkme ilgst no dažām
minūtēm līdz dažām stundām. Ja sirds astma progresē, tā var pāriet alveolārā
plaušu tūskā.
Alveolārā plaušu tūska:
·
pieaug elpas trūkuma smagums,
·
rodas smakšanas sajūta, baiļu sajūta.
·
Elpošana kļūst trokšņaina, gārdzoša.
·
No mutes sāk izdalīties sārtas, putainas krēpas.
·
Putu elpceļos var būt ļoti daudz (gaiss + šķidrums).
Auskultējot: abās plaušās
dzird daudz difūzu mitro trokšņu. Tos dzird jau no attāluma.
Ārstēšana
Ārstēšanas mērķis - uzlabot apgādi
ar skābekli un novērst sastrēgumu plaušās.
1.
Pozas izvēle –
a.
pussēdus vai sēdus stāvoklis ar nolaistām kājām;
b. asins deponējas
perifērajos asinsvados, tas atslogo sirdi un mazina elpas trūkumu.
2.
Nodrošiniet mieru un pastāvīgu kontaktu
ar pacientu.
3.
Dodiet skābekli caur deguna katetru (6-8
l/min.).
4.
Ja nav izteiktas hipotonijas, dod isoketu vai
nitroglicerīnu s/l vai i/v:
a.
tabletes vai aerosols, atkārtoti,
b. i/v infūzijas veidā
vai caur perfizoru; kontrolēt AS un Ps.
c. Nitrāti paplašina
asinsvadus, īpaši sīkas vēnas. Asins deponējas vēnās, tas atslogo sirdi un
mazina sastrēgumu plaušās.
5.
I/v ievada morfīnu mazā devā (1-5 mg)
atkārtoti.
a. Morfīns mazina
elpas trūkumu, mazina satraukumu.
b.
Iespējama hipotonija.
6.
Diurētiskie līdzekļi:
a.
furosemīds -
samazina sastrēgumu plaušās vairāku minūšu laikā.
b. Sāk ar 40-80 mg,
pēc 15-30 min. drīkst atkārtot.
Līdzekļi, kas uzlabo miokarda funkciju: dopamīns,
amrinons i/v (inotropie līdzekļi
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.