вторник, 11 сентября 2012 г.

Alkohola intoksikācija. Saindēšanās ar alkohola surogātiem- taktika


. Alkohola intoksikācija. Saindēšanās ar alkohola surogātiem- taktika

SAINDĒŠANĀS klīn. aina: vieglos un vidēji smagos saindēšanās ar etanolu gadījumos ir eiforija, vieglas pakāpes diskoordinācija, ataksija, nistagms, mainās pakārtnes uztvere, traucēta apkārtējās vides sociālā uztvere, iespējama agresīva uzvedība.
Smagos saindēšanās gadījumos ir koma, elpošanas nomākums, iespējama arī pulmonāla aspirācija. Etanola izreisīta koma pacientiem acu zīlītes parasti ir šauras, ķermeņa temperatūra var būt pazemināta. Var rasties rebdomiolīze ilgstošas piespiedu imobilizācijas dēļ. Hipoglikēmija veidojas 6- 36 stundu laikā pēc etanola izdzeršanas pacientiem ar pazeminātām aknu glikogēna rezervēm. Parasto hipoglikēmijas klīnisko izpausmju- karstumasajūta, svīšana un tahikardija- var nebūt. Vernikes encofalopātija- tiamīna trūkums ir novājinātiem alkoholiķiem un dažiem var izraisīt Vernikes encofalopātiju. Šai slimībai var būt akūts vai subakūts sākums ar nistagmu, oftolmaplēģiju, ataksiju un mentāliem traucējumiem (apjukumu, apātiju), kuri var progresēt līdz apziņas kavējumiem un komai. Vernikes encefalopātija ir svarīga dif.dg. alkoholiķiem ar izmainītu apziņu, jāievēro, ka tās attīstību var paātrināt ar i/v glikozes terapiju pacientiem ar robežlīmeņa tiamīna rezervēm. Metaboliskā acidoze sastopama reti, bet tā ir potenciāli smaga klīniskā atrade (arī abstinences sindroma gadījumā). Tā var būt saistība ar laktātacidozi, ketoacidozi vai vienlaicīgu metanola iedzeršanu (metilētie spirti). Etanola izraisītā ketoacidoze biežāk ir kombinācijā ar dehidretāciju, mainītām oksidēšanās un reducēšanās reakcijām, pastiprinātu lipolīzi un hipoglikēmiju etanola abstinences sindroma gadījumā. Kardiovaskulāra sistēma- akūtas etanola intoksikācijas tiešās izpausmes: vazodilatācija, tahikardija, arteriāla hipotenzija. Etanola izraisīti kardiovaskulāras sistēmas simptomi ir īpaši svarīgi indivīdiem ar preeksistējošu kardiālo patoloģiju, kā arī alkoholiķiem ar etanola kardiomiopātiju. Gastrointestinālā sistēma- asiņošana (ezofagīta dēļ), Malorija-Veisa sindroms, barības vada paplašinātas vēnas, kuņģa čūla, spontāni barības vada plīsumi, akūts pankreatīts.
Diagnoze: Vienmēr ir jādomā par etanola izraisītas komas risku, pārdomājot dif.dg. pacientiem ar apjukumu, kavējumu vai komu. Viegalas un vidējas pakāpes etanola intoksikācija parasti ir acīmredzama, tomēr problēmas var būt klīniski novērtējot etanola tolerantus pacientus (apmēram 15-25%), kuriem nav tipisko etanola intoksikācijas pazīmju, ieskaitot smaku no mutes. Pacientam ar etanola inducētu komu var būt līdzīgas diagnostiskas grūtības. Izmeklējot pacientu, uzmanība jāpievērš: 1) vitālām f- jām, apziņas līmenim, traumas, infekcijas un gastrointestinālas asiņošanas pazīmēm, hroniskai aknu patoloģija; 2) anamnēzes datiem no radiniekiem un draugiem par pacienta pēdējo etanola lietošanas reizi; 3) vitālo f-ju vērtējumam jābūt biežam, ietverot apziņas līmeņa vērtējumu, izmantojot Glazgova komas skalu: 4) glikēmija un asiņu ph ir jānosaka ik pēc 2 stundām.
Dif.dg.:
Trauma- galvas/muguras ievainojums; hemorāģisks šoks;
Infekcija- pneimonija; meningīts; septicēmija;
Neiroloģiskā patoloģija- cerebrovaskulāra patoloģija (galvenokārt akūta); vernikes encefalopātija;
Metaboliska pataloģija- hipoglikēmija; aknu encefalopātija; respiratora mazspēja;
Medikamentu intoksikācija- opiāti, benzodiazepīni, antikonvulsanti;
Kardiovaskulāra pataloģija- miokarda infarkts, plaušu embolija.
Taktika:
Vieglas un vidēji pakāpes intoksikācijām nav nepieciešama speciāla ārstēšana, kaut gan apjukuma, dezorientācijas un agresivitātes dēļ tā var būt nepieciešama gan paša pacienta, gan personāla aizsardzībai. Trankvilizātora izmantošana netiek ieteikta, jo tie var aizkavēt pacienta apziņas stāvokļa novērtējumu. Ja vitālās f-jas ir kompensētas, tad pacientam nepieciešama tikai simptomātiska terapija un aprūpe. Etanola intoksikācijas, kuras saistītas ar komatozu stāvokli, ir uzskatāmas par neatliekamu medicīnisku stāvokli.
NMP: respiratorās, cirkulārās f-jas un metaboliskās f-jas nodrošināšana. Jebkuras asociētas komplikācijas atklāšana un ārstēšana. Sākotnējie reanimācijas pasākumi ietver- elpceļu caurejamības nodrošināšana, intubējot pacientu. Plaušu mākslīgās venntilācijas sākšanu indikāciju gadījumā. Pacientam jāatrodas uz sāniem, ja nav galvas vai kakla ievainojums, lai novērstu iespējamo aspirāciju. Jānodrošina i/v pieeja. 5% glikozes infūzija, pirms tam ievadot 100mg tiamīna. Arteriāla hipotensija, kas nepadodas infūzijas terapijai, jāārstē, izmantojot vazopresorus un indikāciju gadījumā arī inotropos līdzekļus. Laktātacidoze vai ketoacidoze pēc hipoglikēmijas korekcija ir indikācija bikarbonāta šķīduma izmantošanai un var būt arī indikācija hemodialīzei, ja etanola koncentrācija asinīs ir lielāka par 5000 mg/dl un/vai konstatēta citu dializējamu medikamentu vai toksīnu klātbūtne. Hemoperfūzija un forsētā divrēze ir neefektīvas etanola eliminācijas metodes.
Aktivētā ogle etanolu neabsorbē.
Tā kā etanols ātri absorbējas, kuņģa skalošana parasti nav indicēta, tomēr tā var tikt apsvērata, ja izdzerts daudz etanola un kuņģa skalošanu ir iespējams veikt pirmās stundas laikā, vaia rī ir notikusi saindēšanās ar etanolu un citām potenciāli toksiski bīstamām vielām

Комментариев нет:

Отправить комментарий

Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.