Diferenciāldiagnoze.
1. Perikardīts
2. Aortas aneirismas atslāņošanās
3. Plaušu artērijas embolija
4. Barības vada atvilnis, spazma vai plīsums
5. Žultsceļu slimība
6. Kuņģa čūlas(divpadsmit pirkstu zarnas)
perforācija
7. Pankreatīts.
NMP pamatelementi- MONA:
ü Morfīns;
ü Skābeklis;
ü Nitroglicerīns;
ü Aspirīns.
1. Fizisks un psihisks miers:
·
Hospitalizācija,
ieteicams IT palātā, kardioloģijas nodaļā;
·
Sedatīvie
līdzekļi
2. Skābekļa pievade 4 – 8 l /min, ja O2
saturācija mazāk par 90% un/ vai sastrēgums plaušās.
3. Atsāpināšana
·
Morphini
hydrochloridi pirmo devu var 4- 8 mg,
tad ik 5 min 2 mg vai 2 -4mg i/v ik
5-10min līdz pāriet sāpes vai ir blaknes. Līdz 10 – 15mg.
·
Nitroglicerīns
S/l 0,3 – 0,5mg atkārtoti katras 5 min.līdz 3 reizēm
i/v sāk 10mg/min titrējot līdz 200mg / min un vairāk
4. B- adrenoblokatori :
·
Metoprolols
i/v 5mg ik 2 – 10 min. Līdz 15 mg, tad turpinot p/o 25 – 100mg x2
·
Atenolols
5 mg ik 5 min x2, tad 50 – 100mg x1 p/o
·
Propranolols
1mg ik 10 – 15 min līdz 0,05 – 0,1mg/kg, tad 20-60mg x3 p/o
5. Aspirīns 325mg ,tad 80 – 160mg x1 un / vai
klopidrogels 75mg x1
6. Trombolīze un vai heparīns
7. Angioplastika – izmanto augsta riska
pacientiem
8. AKE – I sāk pēc hemodinamikas stabilizācijas’
9. Hipolipidemizējošie līdzekļi – atorvastatīns
sākumdeva 80mg, tad 10 – 20 mg x1
3.2. Anūrija,
oligūrija- dg., kritēriji, taktika.
anūrija <50 ml/dn Izšķir sekretorisko ANŪRIJA
un ekskretorisko ANŪRIJA.
Sekretoriskās ANŪRIJA gadījumā urīns nierēs neveidojas. Tās cēloņi ir smagi nieres asinsrites traucējumi, patol. process nieres audos, saindēšanās, smagas traumas, kad asinsspiediens krasi pazeminās.
Ekskretoriskās ANŪRIJA gadījumā nierēs urīns veidojas, bet nenonāk urīnpūslī urīnvadu meh. nosprostojuma dēļ. ANŪRIJA gadījumā organismā uzkrājas vielmaiņas procesā radušies kaitīgi slāpekļa savienojumi, tiek traucēta ūdens un minerālvielu maiņa un iestājas urēmija. ANŪRIJA formu (sekretoriska vai ekskretoriska) nosaka, izdarot urīnvadu katetrizāciju.
Sekretoriskās ANŪRIJA gadījumā urīns nierēs neveidojas. Tās cēloņi ir smagi nieres asinsrites traucējumi, patol. process nieres audos, saindēšanās, smagas traumas, kad asinsspiediens krasi pazeminās.
Ekskretoriskās ANŪRIJA gadījumā nierēs urīns veidojas, bet nenonāk urīnpūslī urīnvadu meh. nosprostojuma dēļ. ANŪRIJA gadījumā organismā uzkrājas vielmaiņas procesā radušies kaitīgi slāpekļa savienojumi, tiek traucēta ūdens un minerālvielu maiņa un iestājas urēmija. ANŪRIJA formu (sekretoriska vai ekskretoriska) nosaka, izdarot urīnvadu katetrizāciju.
oligūrija <30 ml/h vai <500 ml/dn.
Viens no pirmajiem NIERU MAZSPĒJA simptomiem
. Parasti mēdz būt nespēks, nogurums, reizēm slikta dūša, vemšana,
retāk sāpes
nieru
apvidū. Ja anūrija ieilgst, asinīs uzkrājas dažādas minerālvielas,
it īpaši kālijs, slāpekli saturošie vielmaiņas
galaprodukti, un samazinās asiņu sārmu rezerves. Izmeklējot urīnu,
var atrast daudz eritrocītu, leikocītu, cilindru (cilindriski olbv.
veidojumi), kā arī olbv. Šo slimības stadiju sauc par oligūrijas
anūrijas stadiju.
Akūtas NIERU MAZSPĒJA cēlonis var būt arī plaši
apdegumi,
smagas traumas
(it īpaši, ja sašķaidīti muskuļi), smagas dzemdības,
noasiņošana, kā arī akūts nieru iekaisums
vai hroniska nieru iekaisuma
paasinājums u.c. Minētās vielas un faktori vai nu bojā nieru
audus, vai arī rada nierēs asinsrites
traucējumus, kuru dēļ stipri samazinās vai pat pilnīgi izbeidzas filtrācija nieru
kamoliņos. Simptomi sākumā atkarīgi no slimības cēloņa (saindēšanās, ievainojums,
apdegums,
nieru
slimība u.c).
Diagnostika: sākumā jākonstatē prerenāla, renāla vai
postrenāla. *Anamnēze: simptomi, iepriekšēljās slimības, vitālie rādītāji,
svars, uzņemtais un izdalītais šķidrums, laboratoriskie raksturlielumi,
šķidrumu un medikamentu oordinējumi, nesen veiktie rentgenuzņēmimi, var sākties
pēc aortas traumatizācijas pēc angiogrāfijas, notiekot holesterīna embolijai
nierēs, akūta nieru mazspēja sākas pēc 2-4 nedēļām. *fizikālā izmeklēšana:
cirkulājošā tilpuma novērtēšana, jebkuras obstrukcijas iespējas novērtēšana,
iespējamo sistēmslimību sinmptomu atklāšana. *laboratorā izmaeklēšana.
Ārstēšanas
principi: ANM terapijā ir
jāpanāk sekojoši raksturlielumi: 1) vidējais asinsspiediens lielāks par 70
mmHg, optimāls asins tilpums, hematokrīts – 30, Hb-10h/l, sirds izsviedes
tilpums ar indeksu >4.5l/min/m2, sirds kreisā kambar uzpildes spiediens
–15mmHg, adekvāta skābekļa piegāde >550ml/min. Šķidrumu ievada ar ātrumu
75-100ml/h, paātrinātaj, ja šķidruma zudumi turpjnās, ir smags ūdens deficīts,
šoks. ATN. Medikamentoza terapija pirms stabilas ATN (ķirurģiska operācija,
radiokontrastviela, ķīmijterapija, nieru transplantācija, aminoglikozīdu
lietošana crush sindroms): optimāls
šķidruma tilpums, manitols (500ml 5%), cilpas diurētiķi, dopamīns, (0.5-2
mg/kg/min). Ātriālais nātrijurētiskais peptīds kombinē ar dopamīnu. Kalcija
kanālu blokatori. Stabilas ATN terapija: dialīze pēc vajadzības, adekvāta
barošana – vismaz 2000 kcal dn, komplikāciju novēršana (hiperkaliēmija, plaušu
tūska, infekcijas), gaidot nieru epitēlija reģenerāciju. Ārstēšana atkarīga no
slimības stadijas. Sākumā svarīgākais — ārstēt
pamatslimību, ievadīt antidotus,
likvidēt šoku
utt. Oligūrijasanūrijas stadijā jāievēro
gultas režīms; rūpīgi jākopj āda un mutes
dobums, jo daļa vielmaiņas galaproduktu izdalās caur ādu
un gļotādu.
Nepieciešams bezsāls uzturs ar ierobežotu olbv.
daudzumu. Drīkst uzņemt tik daudz šķidruma, cik tā no organisma izdalās ar urīnu
un izelpoto gaisu, kā arī vemšanas
un caurejas
gadījumā (ja tās ir). No medikamentiem lieto antibiotikas,
prethistamīna līdzekļus, hormonu preparātus, vit.-s.
Ja oligūrija
ieilgst, sāļu, it īpaši kālija sāļu daudzums joprojām palielinās — šādā
gadījumā slimniekam pievieno mākslīgo nieri.
Poliūrijas stadijā organismā šķidrums jāievada pietiekamā daudzumā (atbilstoši
zudumam) un jāpapildina organisma minerālvielu
rezerves.
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.