Kardiogēnais šoks- diagnostika, NMP, taktika

Kardiogēnais šoks ir sistoliskā arteriālā spiediena krišanās zem 90mmHgst. (hipertonijas pacientiem vairāk par 70mmHgst. no izejas spiediena) vismaz vienu stundu ilgi. Hipotenzijas iemesls ir kardiāla nepietiekamība.

Etioloģija:

• plašs miokarda infarkts (biežākais iemesls, kur galvenie šoka iemesli ir aritmija, akūta mitrāla regurgitācija, kambaru starpsienas plīsums) vai miokarda išēmija uz jau esošas smagas kardiomiopātijas fona;
• akūts miokardīts;
• smaga miokarda kontūzija;
• sirds tamponāde un plaušu artērijas trombembolija – iemesls nav miokarda bojājums (obstruktīva tipa šoks);
• aortas atslāņošanās (nosacīti var pieskaitīt pie kardiogēna šoka iemesliem).

Klīnika:bālums; cianoce; svīšana; tahipnoe, hipoksēmija ar vai bez sastrēguma pazīmēm plaušās; tahikardija ar vāji pildītu pulsu; hipotensija; apziņas traucējumi (apjukums, uzbudinājums); oligūrija (<0,5ml/kg/h);

Ieilguša šoka rezultātā izmainās arī orgānu funkciju bioķīmiskie rādītāji (urēmija, kreatinīnēmija, elektrolītu un skābju-sārmu līdzsvara traucējumi, aknu transamināžu palielināšanās). Attīstās multiorgānu mazspējas sindroms. Svarīgāk ir novērtēt cirkulācijas kvalitāti nekā asinsspiedienu absolūtos skaitļos. Agrīni ir jānovērtē tādi draudi draudoši simptomi kā: bālums; vēsa un mikla āda; nemiers; vāji pildīts pulss perifērijā; pakāpeniski progresējoša tahikardija.

Diagnostika:

·     anamnēze. Jānoskaidro pēkšņas pasliktināšanās laiks un norise, iepriekš kardiovaskulārās un citas slimības, lietotie medikamenti un izmantotās ārstēšanas metodes, līdzšinējā slodzes tolerance;

·     ehokardiogrāfija. Ļauj ātri konstatēt noteicošo patoloģiju un ārstēšanas taktiku - plaša miokarda išēmija, papillāro muskuļu un vārstuļu disfunkcija, perikarda tamponāde, sirds starpsienas defekti, miokarda ruptūra, sirds aneirisma, ascendējoas aorta disekcija, plaušu artērijas stumbra vai galveno tās zaru trombemboliju u.c.

Ārstēšana

• O₂ inhalācija (100% 02->7)
• dopamīns (sākumdeva 2,5 - 5μ/kg/min). Ja deva pārsniedz 15μ/kg/min., dopamīns var radīt tahikardiju un var veicināt kambaru ritma traucējumu rašanos;
• noradrenalīns – hipotensijas gadījumā līdz 15μ/kg/min.;
• dobutamīns infūzs, ja ir šoks un sastrēgums plaušās bez izteiktas arteriālās hipotensijas. Sākumdeva ir 1-2μ/kg/min., maksimālā deva 20μ/kg/min.;
• nitroglicerīna infūzs. Sāk ar 5-10μ/kg/min., palielinot pa 5-10μ/kg/min., maksimālā deva 4005μ/min.;
• ja vazodilataori un dobutamīns terapeitiskās devās nespēj dot apmierinošus hemodinamikas rādītājus un ir plaušu tūskas simptomi, terapijā pievienojami cilpas diurētiskie līdzekļi (furosemīds);
• kontraktilitātes palielināšanai izmantojami arī citi inotropiskie medikamenti. Adrenalīns 0,01-0,4μ/kg/min.;
• fosfodiesterāzes inhibitori – amrinons, milrinons;
• koloīdi – 5% albumīns vai 6% hidroksietilcietes šķīdums ne vairāk par 250ml;
• ja kardiogēnais šoks ir rezistents pret medikamentozo terapiju – savlaicīgi ir jāuzsāk intraaortālā balona kontrapulsācija.