. PATE- diagnostika, diferenciāldiagnostika, NMP, taktika

PATE- ir plaušu artērijas mehānisks nosprostojums. PATE ir dažādu slimību komplikācija. Galvenais elements- tromboembols, kurš iekļūst plaušu artērijas tīklā un aizsprosto asinsvadus.

Klīniskā aina.

     Raksturīgākie simptomi –

1.      Pēkšņas asas sāpes krūškurvī bez tipiskas lokalizācijas, bez iradiācijas vai ar iradiāciju uz epigastriju vai labajā paribē. Sāpes pastiprinās klepojot, dziļā ieelpā, grūti kupējamas ar narkotiskiem un asinsvadus paplašinošiem līdzekļiem.

2.      Reizē ar sāpēm sākas stiprs elpas trūkums . Elpošanas biežums ir 40 -50 un vairāk reižu minūtē bez ortopnojas – slimnieks labprātāk guļ uz zema pagalvja.

3.      Slimnieks ir nemierīgs , viņam ir drausmīga baiļu sajūta.

4.      Sākas tahikardija.

5.      Parādās sejas, kakla un krūšu augšdaļas cianoze. Bet 60% gadījumu āda ir bāla, jo ir perifēro asinsvadu spazma.

6.      Iestājas šoks – krītas AS, sākas mikrocirkulācijas traucējumi visos orgānos.

Pēc smaguma izšķir PATE ar smagu, vidēji smagu un vieglu norisi.

1.      Smaga norise: embols nokļūst plaušu stumbrā vai plaušu artērijas lielā zarā. Smaga  akūta, zibenveidīga PATE – izteikti simptomi, elpošanas biežums 40 – 60 reizes  minūtē, t|k 130 -240 reizes minūtē, cianoze. Iestājas šoks un bieži – nāve. Nāve 90% gadījumu iestājas 2st. laikā, kopš parādījušies pirmie simptomi.

2.      Vidēji smaga norise: simptomi mazāk izteikti, parasti ir īslaicīgs samaņas zudums, asins spļaušana ar svaigām asinīm, tahikardija 100 – 130 reizes minūtē.

3.      Viegla norise : visbiežāk slimnieks sūdzas par īslaicīgām sāpēm krūtīs , reiboni, krēpu un asins atkrēpošanu, nemieru. Elpas trūkuma var nebūt vai maz izteikts, mērena tahikardija 90 -100 reizes minūtē.

Ja ir aizprostots lobārais vai segmentārais plaušu artērijas zars, pēc 6 – 48 st. attīstās plaušu infarkts – plaušu parenhīmas nekroze. Infarkts rodas 1 no 10 slimniekiem, jo  plaušas saņem asinis 2 asinsrites lokiem.

Plaušu infarkta pazīmes:

·         sarecējušu asiņu atkrēpošana

·         sāpes elpošanas laikā  - pleirālās sāpes, kas pastiprinās , dziļi elpojot;

·         paaugstināta temperatūra.

Plaušu infarkta vietā attīstās infarktpneimonija un pleirīts ar hemorāģisku eksudātu. Retāk pneimonija komplicējas ar plašu abscesu.

Izmeklējumi.

 Plaušu rentgenaina( izmaiņas atrodamas 80 – 90% gadījumu)

-          masīva trombembolija var mazināt plaušu asinsvadu zīmējumu attiecīgajā pusē vērojama palielināta plaušu sakne.

-          vairāku dienu laikā var veidoties ķīļveidīgs ,rentgenoloģiski saskatāms plaušu infarkts:

 EKG  (izmaiņas sastopamas 75 -90%) akūta labās sirds pārslodze, tahikardija, sirds ass nobīde. Hisa kūlīša labās kājas blokāde, cor pulmonale:

Ehokardiogramma var norādīt uz plaušu hipertensiju un labās sirds pārslodzi:

Datortomogrāfija, izmantojot kontrastvielu – izmeklēšanas izvēles metode masīvas embolijas diagnostikā. Plaušu angiogrāfija..

Diferenciāldiagnoze.

·         sirds tamponāde:

·         miokarda infarkts, aortas atslāņošanās,.

·         akūta mitrālās vārstules regurgitācija,

·         kreisā sirds kambara mazspēja

·         sepse, asiņošana,

·         pneimonija, pneimotoraks,

Ārstēšana:

·         Neatliekamā medicīniskā palīdzība .

·         Slimnieks jāpārved uz reanimāciju. Jākontrolē vitālie rādītāji. Gultas režīms, pilnīgs miers. Ja trombs ir apakšējā ekstremitātē – sēdus vai pussēdus stāvoklis, jānodrošina kājas nekustīgums.

·         Lai mazinātu hipoksēmiju, novērstu respiratoru mazspēju – skābekļa terapiju.

·         Ja ir sāpes – morfīns, mazās devās , atkārtoti(novērš sāpes, satraukumu un mazina elpas trūkumu). Ja sāpju nav – var dot diazepāmu, lai novērstu nemieru un baiļu sajūtu.

·         Šoka gadījuma – pretšoka terapiju.

·         Plaušu artērijas caurlaidības atjaunošana.