среда, 19 сентября 2012 г.

MASĀŽA


Kas ir masāža?


Masāža (notiek no franču massage vārda - «masēt, braucīt», iespējams, no arābu massa vārda «pieskarties, skart» vai no latīniska massa - «masa», «mīkla») pārstāv  ārstēšanu ar pieskārienu palīdzību ar fiziskiem, funkcionāliem medicīniski - terapeitiskiem mērķiem, un dažos gadījumos ar emocionāliem mērķiem.
Masāža pārstāv pacienta iedarbošanos uz ķermeņa ar saspaidīšanas (strukturēta, nestrukturēta un/vai kustības), berzes, vibrācijas palīdzību, īstenojami ar rokām vai ar mehānisku ierīču palīdzību. Mērķis var būt muskuļi, cīpslas, ligamenti, āda, locītavas un citu ķermeņa daļus, kā arī limfmezgli un/vai gremošanas organi. Masāža var notikt ar roku, pirkstu, elkoņu, delnas, pēdas palīdzību, eksistē vairāk kā 80 masāžas atšķirīgas tehnikas. Masāžas taisišanās galvenie cēloņi ir pacientu lūgumi un ārstnieciska efektivitāte.
Teorijā skaitā, ka masāža ir spējīga bloķēt sāpju signālus, kas rīkojas pie smadzenēm (vārtu kontroles teorija), aktivizēt nervu sistēmas darbību, stimulēt endorfīnu un serotonīnu atdalīšanu, palielināt limfas darbu, samazināt sāpju izjūtas, kā arī uzlabot miegu.
Masāža var notikt ar profesionālu masāžu terapeitu, vai citiem speciālistiem, tādi kā hiropraktiķi, osteopati, sporta treneri, terapeiti. Masāžu terapeiti strādā hospitāļos kā kopēji speciālisti, aprūpe mājās, sporta iestādēs, spa salonos un skaistuma salonos, kruīzu kuģos, privātos ofisos, hoteļos. Kontrindikācijas pret masāžu ir dziļa vēnu tromboze, problēmas ar asiņošanām vai zāļu pielietojums, tādus kā Warfarin, asinsvadu bojājums, novājinātiba ar kaula vēzi, osteoporoze, lūzumi un drudzis.
Profesionālos nosacījumos klients atguļas uz speciālu masāžu galdu vai sēžas uz speciālo masāža krēslu, vai guļ uz paklājiņa uz grīdas. Izņemot tādas prakses,  kā Šiatcu, Tui Na, vai masāža ar pēdas, masāžu taisa izģērbtajā stāvoklī vai daļēji izģērbtajā stāvoklī, pacienta ķermeni apklāj ar dvieli vai palagu.


Masāžai ir daudz priekšrocības, ieskaitot atbrīvošanu no sāpēm, stresa, kā arī palīdzība pie daudzām saslimšanām, līdz pat pilnas izveseļošanās.
Atbrīvošana no sāpēm
Cēlonis, pa kuru cilvēki izmanto masāžu ir viņa palīdzība pie muskuļu traumām un skeleta traumām. Masāža samazina sāpes. Masāža tāpat vairāk efektīvi, nekā citas terapijas metodes samazina sāpes mugurā un samazina pēcoperācijas sāpes. Slimnieki ar vēzi tāpat runā par stāvokļa uzlabojumu. Masāža var samazināt galvassāpes. Punktveida masāža var atnest vairāk labuma nekā klasiska zviedru masāža, ārstējot sāpes mugurā. Savienojumā ar izglītību un pieredzi, masāža var veicināt hronisku sāpju ārstēšanu muguras apakšdaļā.
Slimības
Masāža veicina veselības atjaunošanu pie atšķirīgām saslimšanām. Masāža stimulē plaušas darbību pie astmatiķiem, samazina glikozes līmeni slimniekiem ar diabētu. Masāža samazina spiedi un veicina pēcdzeršanas sindromu noņemšanu. Masāža tāpat palīdz ārstēt dieniņu-žokļa disfunkciju. Masāža var palīdzēt pie diplegijas, kas ir izsaukta ar cerebrālu paralīzi. Masāža tiek izmantota vispārēja stāvokļa uzlabojumam, slimības simptomu noņemšanai.
Dvēseliska veselība
Masāža tāpat labvēlīgi iedarbojas uz dvēseliska stāvokļa. Viņš noņem stresu un samazina nervozitātes un depresijas izjūtu, uzlabojot kopēju stāvokli. Papildinājumā pie sāpes noņemšanas, stresa samazināšana un relaksācija ir masāžas izmantošanas kopēji cēloņi.
Citi faktori
Citi labvēlīgi faktori ir nogurdināmības samazināšana, stresa, nelabuma. Lokanības palielinājums, muskuļu sprieguma samazināšana, spazmu samazināšana masāžu terapijas rezultātā. Masāža tāpat stimulē imūnu sistēmu, palielinot limfocītu daudzumu. Līdz ar to, šis efekts ir sasniedzams tikai ar aromomasāžas palīdzības, kurš paredz atšķirīgu eļļu izmantošanu.
Pēc masāžas pacientiem ir novērojams darbspējas un matemātikas spēju uzlabojums, kas, varbūtēi, veicina stresa hormonu samazināšana.

 Masāžas vēsture
 Filologu mēģinājumi noskaidrot paša vārda „masāža” izcelšanās liecina par to, ka šis jēdziens ir diezgan vecs. Daži uzskata, ka masāža ir franču vārds „massage”, kas nāk no darbības vārda „masser” (berzēt), kurš, savukārt, ir aizgūts no arābu „mass” – pieskarties, taustīt. Citem šķiet, ka vārds „masāža” ir radies no sanskrita „makch”, trešie – no grieķu vārda „masso” (saspiest ar rokām), ceturtie – no latīņu vārda „massa” (kas pielīp pie pirkstiem), piektie – no senebreju vārda „mashesh” (tvarstīt). Visi šie termini, katrs savādāk, līdz zināmai pakāpei atspoguļo masāžas paņēmienu būtību. Daudzas ciltis un tautības izmantoja masāžu ļauno garu izdzīšanas reliģisko rituālu laikā, kā arī svētu nomazgāšanu procesā, ierīvējot ķermenī dažādas eļlas.
Masāžas kā ārstnieciskā līdzekļa izmantošanas sākumi ir meklējami sirmā senatnē. Literārie avoti sniedz liecības par to, ka masāža ir bijusi pazīstama vairāk kā 25. gadsimtus p.m.ē. Mūsdienās atrastās akmens adatas fakts ir ļāvis Ķīnas tautas medicīnas akadēmijai secināt, ka akupunktūra ir pastāvējusi vismaz 10. tūkstošgades atpakaļ, bet roku masāža daudz agrāk. Masāža – īstenībā ir daļa no reliģiskām, filozofijas un medicīnas mācībām, kas nākušas no tūkstošgadu dziļumiem. Jau sen masāžu pielietoja Senajā Indijā, Japānā, Korejā, Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā un Senajā Romā, Austrumu un Rietumeiropas valstīs, Senajā Krievzemē un daudzos citos pasaules nostūros. Ir zināms, ka masāžu pielietoja pat pirmatnējās Dienvidāfrikas ciltis. Acīmredzams, ka pašā sākumā sāpīgās vietas glaudīja, berzēja un mīcīja tīri instinktīvi. Masāžu veica tautas medicīnas pašos agrīnajos attīstības posmos.
Ķīnā masāžu sāka pielietot trešajā tūkstošgadē p.m.ē. Tur to izmantoja reimatisko sāpju, mežģījumu ārstēšanai, noguruma, muskuļu spazmu noņemšanai. Turklāt, veicot masāžu, ķīnieši berzēja ar rokām visu ķermeni, maigi saspiežot muskuļus un veicot īpatnējas raustīšanas kustības locītavās. Raustīšanas laikā krakšķus varēja dzirdēt pat no liela attāluma. Par masāžas pielietošanu Senajā Ķīnā pirmoreiz tiek minēts grāmatā „Kong-Fu” („Cilvēka māksla”), kas ir uzrakstīta 2698.gadā p.m.ē. „Kong-Fu” manuskripta autori apgalvoja, ka kustības (vingrošana un masāža) uztur elpošanas līdzsvaru, bet elpošana, savukārt, ir asinsrites regulators. Mūsu ēras VI gs. pirmo reizi pasaules vēsturē Ķīnā tika dibināts valsts medicīnas institūts, kurā kā obligāto disciplīnu pasniedza ārstniecisko masāžu. Gandrīz visās Senās Ķīnas provincēs bija ārstnieciskās vingrošanas skolas, kurās sagatavoja taosse ārstus, kas praktizēja masāžu un ārstniecisko vingrošanu. VI gs. p.m.ē. Ķīnā tika izdota 64. sējumu liela enciklopēdija ar nosaukumu „San-Tsai-Tu-Gosi”, kurā bija sistematizēti berzēšanas, mīcīšanas, dauzīšanas, vibrācijas, pasīvo kustību paņēmieni, izklāstīta senās ķīniešu masāžas metodika un tehnika.
Senajā Indijā masāžu pielietoja visos dzīves gadījumos: slimību un čūsku kodienu, noguruma un īpaši traumu, sasitumu, lūzumu un sastiepumu gadījumos. Tur speciāli apmācīti priesteri taisīja masāžu svētajos tempļos. Mākslā dziedināt ar masāžu viņi guva tādus panākumus, ka vienkāršos cilvēkos izraisīja māņticīgās bailes. Masāžas paņēmieni Senajā Indijā sīki aprakstīti „Ajūrvēdas” traktātā – „Dzīves zinības” (IX – III gs p.m.ē.). Tai pat laikā norisa ķermeņa izmīcīšana – no augšējām ekstremitātēm līdz pēdām. Indieši pirmie apvienoja tvaika pirtis ar masāžu. Masāžas laikā, pirtī, uz sakarsētām dzelzs plītīm lēja noteiktu ūdens daudzumu, kurš iztvaikojot, iekļuva katra klātesošā ādā. Kad cilvēka ķermenis kļuva pietiekoši mitrs, tad masējamo nolika uz grīdas un katrā pusē viens kalps ar dažādu spēku saspieda atslābušos ekstremitāšu muskuļus, bet pēc tam masēja vēderu un krūtis. Tad cilvēku grieza uz vēdera un veica masāžu uz pakaļējās ķermeņa virsmas.
4000.g. p.m.ē. Senajā Ēģiptē, Līvijā, Bābelē masāžu izmantoja gan ārstējot brūces, ko kareivji guva kaujās, gan fizisko spēku atjaunošanai pēc kara pārgājieniem. Vienā no papirusiem, ko atrada 1841.g. Ēģiptes karavadoņa sarkofāgā, bija attēloti tādi masāžas paņēmieni kā glaudīšana, berzēšana un dauzīšana. Asīrijas ķēniņam Sanheriba (861.-705. g. p.m.ē.) piederušu priekšmetu vidū bija bareljefs no alebastra, kas attēloja divus cilvēkus, viens no kuriem masēja otru.
Masāža kopā ar eļļu un ziežu ierīvēšanu ādā bija seno grieķu pārņemta no Ēģiptes. Homērs apraksta kā Circeja pirtī ar ziedēm ieberzēja Odiseju. Senās Grieķijas ārsti pielietoja masāžu ne tikai medicīnā ārstēšanas nolūkos, bet arī ieviesa to sadzīvē, sportā, skolā un armijā. Iedzīvotāju fiziskās audzināšanas sistēmā parādijās jauns masāžas veids – ķermeņa, kurš ar veselības nostiprināšanas mērķi tika izpildīts kopā ar fiziskiem vingrinājumiem. Jaunatne mācījās ģimnāzijās, kur masāža bija obligātas izvēles mācību priekšmets. Pirmais no grieķu ārstiem, kurš ieteica pielietot masāžu kā atveseļošanās līdzekli, bija Herodikoss (484. – 425.g. p.m.ē.). Viņa māceklis Hipokrāts, slimību ārstēšanai rekomendēja masāžu ar audu mīcīšanu (460. – 377.g. p.m.ē.). Krājumā „Hipokrāta kodekss” (“Corpus Hyppocraticum”) autors aprakstīja fizisko vingrinājumu un masāžas paņēmienu ietekmi uz slimu cilvēkam. Skaidroja to ārstniecisko ietekmi ar fizioloģisko procesu stimulāciju. Tieši Hipokrātam pieder izteiciens: ”Ārstam jābūt pieredzējušam daudzās lietās un, starp citu, arī masāžā”. Viņš aicināja īpašu uzmanību pievērst mīcīšanas paņēmieniem, uzsverot, ka to ietekmē „atslābušais loceklis stiprinās, bet saspringtais kļūst kustīgs”. Hipokrātu atzīst par masāžas kā ārstnieciska līdzekļa pamatlicēju.
Senās Romas ārsti arī pārņēma masāžas teorijas un prakses sasniegumus no ķīniešiem, indiešiem, ēģiptiešiem un grieķiem, un veicinājuši masāžas turpmāku attīstību kā ārstēšanas mākslu un fiziskās audzināšanas veidu. Ļoti plaši masāžu pielietoja romieši Karakallas un Diokletiāna pirtīs. Masāžas paņēmieni, kas bija pārnesti uz Seno Romu, tika izmantoti gladiatoru skolās. Masāžu veica gan pirms cīņas (labākai organisma sagatavošanai), gan pēc tās ar traumu ārstēšanas mērķiem un spēku ātrākai atjaunošanai pirms tālākajām divkaujām. Imperatora armijā masāža kļuva par kareivju fiziskās sagatavošanas neatņemamo daļu.
Senās Krievzemes slāvu ciltis, kā par to liecina Nestora raksti, atrodoties sava klimata bargajos apstākļos, bieži izmantoja mazgāšanos un pēršanos pirtīs, pašmasāžu, sitot sev ar bērza vai ozola pirtsslotu pa ādu. Bēržot locītavas un mīcot muskuļus plaši izmantoja smēres, taukus un speciālas zāles, vārītas no augiem un lapām. Līdzīga masāža bija izplatīta arī somiem un karēļiem.
Beidzamā masāžas pārveidošanās par patstāvīgu ārstēšanas metodi notika tikai mūsu ēras pirmās tūkstošgades otrajā pusē. Kopš tiem laikiem cilvēce vāca un akumulēja šo pieredzi.
 Masāžas veidi
 Ārstnieciskās

Holistiskā, Reiki, limfodrenāžas, muguras, medus un Stoun-terapija ( ar sildīšanu uz karstiem akmeņiem).
-Pretcelulīta masāža,
-Atslābinošā, antistresa.
Masāža nepieciešama visiem - pieaugušajiem, bērniem, pusmūža cilvēkiem (ja nav blakus parādību). Pirmām kārtām tā vajadzīga veseliem cilvēkiem, lai uzturētu labu pašsajūtu, arī dažādu slimību profilaksei.


Indikācijas (gadījumi, kad nepieciešama ārstnieciskā masāža)
1.Sāpes mugurā, jostas vietā, kakla skriemeļos.
2. Galvas sāpes.
3. Osteohondroze.
4. Sasitumi, muskuļu, cīpslu un saišu sastiepumi.
5. Lūzumi visās dzīšanas stadijās.
6. Funkcionāli traucējumi pēc lūzumiem un mežģījumiem (locītavu mazkustība, izmaiņas muskuļos, audu nepareizi saaugumi).
7. Artrīts akūtā un hroniskā stadijā.
8. Neiralģijas un nefrīti.
9. Radikulīts.
10.Paralīze.
11.Sirds muskuļa hroniska nepietiekamība.
12.Stenokardija.
13.Hipertoniskā slimība.
14.Arteriālā hipertonija.
15.Rehabilitācijas periods pēc miokarda infarkta.
16.Hronisks gastrīts.
17.Resnās zarnas funkciju traucējumi.
18.Bronhīts.
19.Pneumonija.
20.Bronhālā astma.
21.Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas (bez saasinājumiem).

Kontrindikācijas (dotas vispārējā veidā)
1. Akūts drudzis un paaugstināta temperatūra.
2. Asiņošana un tieksme uz to.
3. Asins slimības.
4. Strutojoši procesi jebkurā stadijā.
5. Dažādas ādas, nagu un matu slimības.
6. Asinsvadu un limfvadu iekaisumi, tromboze, izteikta varikozā vēnu paplašināšanās.
7. Perifērisko un galvas smadzeņu asinsvadu paplašināšanās.
8. Aortas un sirds aneirisms.
9. Alerģiskās saslimšanas ar ādas izsitumiem.
10.Vēdera orgānu saslimšana ar tieksmi uz iekšējo asiņošanu.
11.Hronisks osteomelīts.
12.Audzēji.
13.Psihiskās slimības ar paaugstinātu uzbudināmību.
14.Trešās pakāpes asinsrites nepietiekamība.
15.Hipertonisko un hipotonisko krīžu periodos.
16.Akūta miokarda išēmija.
17.Izteikta galvas smadzeņu asinsvadu skleroze.
18.Akūta respiratoru saslimšana.
19.Traucējumi zarnu trakta funkcijās (slikta dūša, vemšana, caureja).


ĀRSTNIECISKĀ HOLASTISKĀ MASĀŽA

Termins "holistisks" nāk no grieķu vārda "holos" (vesels, veselīgs). šī masāža sevī apvieno vairākas austrumu un rietumu ārstnieciskās atveseļošanas sistēmas. Pie tām pieder su-džok un rei-ki, klasiskā masāža, manuālā terapija, bioenerģētiskā terapija un refleksu terapija. Holistiskās masāžas pamatā ir tāda pat pieeja cilvēkam kā tradicionālajā austrumu medicīnā. Tajā cilvēka organisms tiek uztverts kā vesela sistēma, kur visas daļas atrodas dziļā savstarpējā saistībā un atkarībā. Attiecīgi ārstēšana notiek ne tik daudz konkrētas slimības simptomu novēršanā, kā organisma bioinformācijas saišu bojājumu normalizēšanā, tās atgriežot iepriekšējā līmenī. Holistiskā masāža aptver visu cilvēka ķermeni. Zona, kas prasa lielāku uzmanību (un nereti ir par iemeslu masiera apmeklējumam), tiek apstrādāta ciešā kontaktā ar visu ķermeni - tik lielā mērā, cik organisms spējīgs atjaunoties. Holistiskajam principam ir savas ārstnieciskās atveseļošanas iedarbības īpatnības. Pilns masāžas kurss parasti sastāv no 10-15 seansiem, saīsinātais no 5-7 seansiem. Iespējams arī iepazīšanās variants ar 1-3 tikšanās reizēm. Zinātniskie pētījumi rāda, ka organisms "ieslēdzas" fizioloģiskajā un bioķīmiskajā līmenī tikai pēc trešā seansa. Tādā veidā šie trīs iepazīšanās seansi ne rada nopietnas izmaiņas organismā, ne arī tam kaitē, vienīgi cilvēks gūst priekšstatu par holistiskās masāžas tehniku. Tomēr atveseļošanās un ārstnieciskais efekts parādās daudz ātrāk. Ar šo masāžas veidu iespējams pazemināt vai paaugstināt nervu uzbudināmību, iedarbināt gandrīz zudušos refleksus, ievērojami uzlabot audu stāvokli, iekšējo orgānu darbību un pacienta pašsajūtu. Uzlabojas organisma sistēmu caurlaidība, muskuļu, iekšējo orgānu un galvas asinsvadu stāvoklis. ārstnieciskā holistiskā masāža pozitīvi iespaido arī perifēro nervu sistēmu. Ar tās palīdzību var samazināt vai noņemt galvas sāpes, uzlabot nervu sistēmas caurlaidību, paātrināt atjaunošanās procesu pie bojājumiem, novērst blakus parādību rašanos locītavās un muskuļos nervu bojājumu vietās.

 Masāžas iedarbība uz ādu

Āda nodrošina iekšējo orgānu mehānisko aizsardzību pret bojājumiem, aizkavē mikroorganismu un citu kaitīgu vielu iekļūšanu ķermenī, piedalās šķidruma un siltuma apmaiņā ar ārējo vidi, reaģē uz kairinājumiem.
Ar masāžas palīdzību tiek aizvāktas ādas virskārtas atmirušo šūnu paliekas. Tas sekmē ādas elpošanu, pastiprina tauku un sviedru dziedzeru darbību. Bez tam uzlabojas arī asinsrite un ādas barošanās no dziedzeriem. Tātad - ievērojami paaugstinās visi organisma vielu apmaiņas procesi.

Masāžas ietekme uz muskuļiem

Muskuļos atrodas daudz asinsvadu. Masāžas ietekmē muskuļu audi labāk tiek apgādāti ar skābekli un barības vielām, no tiem ātrāk tiek izvadīti sairšanas produkti, vieglāk rodas "enerģija", ar kuras palīdzību muskuļi saraujas un kļūst darba spējīgāki. Tādēļ, pirms apgūt masēšanas metodiku, tehniku un paņēmienus, nepieciešams rūpīgi iepazīties ar cilvēka muskuļu izvietojumu. Tad ar masāžas palīdzību īsā laikā iespējams atjaunot fiziskā darbā nogurdinātu muskuļu darba spējas.


 Masāžas ietekme uz locītavām, saitēm un cīpslām


Masāža aktivizē locītavas apvalka sekrēciju, sekmē tūsku, izgulējumu un pataloģisko nogulsnējumu uzsūkšanos. Apstrādes rezultātā masējamajā sektorā notiek asiņu un limfas pārdale, kas sekmē skābekļa un barības vielu pieplūdi, aktivizē vietējo asinsriti un pastiprina oksidēšanās-reducēšanās procesus. Viss tas sekmē sāpju noņemšanu un mugurkaula funkciju atjaunošanu. Masāža nostiprina saites un cīpslas, paaugstina pretestību dažādām infekcijām un fiziskām ietekmēm. Masāža īpaši noderīga pusmūža un veciem cilvēkiem.


Masāžas ietekme uz asinsriti un limfosistēmu


Masāžas ietekmē paātrinās venozo asiņu un limfas atplūde, kas uzlabo apgādi ar skābekli un barības vielām dažādās ķermeņa daļās, sekmē ātrāku sairšanas produktu izvadīšanu no organisma, likvidē sastrēgumus locītavās un mugurkaulā. Masāža ne tikai vienkārši ierosina lielāka skaita kapilāru darbību, bet arī sekmē asiņu plūsmas pārdali masējamā apgabalā. šī ietekme izplatās arī uz citām, masējamai vietai tuvākām ķermeņa daļām. Notiek asiņu atplūde no iekšējiem orgāniem uz ādas virspusi un muskuļiem, kas sekmē mērenu perifēro asinsvadu izplešanos, atvieglo kreisā sirds kambara un priekškuņģa darbu, uzlabo sirds darbību, asinsriti un sirds muskuļa saraušanās spējas.

Masāžas ietekme uz nervu sistēmu



Nervu sistēma regulē visa organisma dzīvotspēju: muskuļu darbību, vielmaiņu, sirds un iekšējo sekrēcijas dziedzeru darbību, u.c. Nervu sistēma it kā apvieno visas sistēmas un orgānus, saskaņojot to darbību. Masāža pastiprina centrālās nervu sistēmas regulējošās un koordinējošās funkcijas, stimulē reģenerāciju un perifēro nervu atjaunošanos. Masāžas ietekmes sfēra ir ļoti plaša. Tā efektīvi ietekmē spēku atjaunošanu, darba spēju uzlabošanu, dažādu traumu un slimību seku pārvarēšanu.

 REIKI MASĀŽA


Vārdu Reiki no japāņu valodas var tulkot kā universālu dzīves enerģiju, kā kolosālu dzīves aktivitāti, kas caurstrāvo Visumu. Reiki - tā ir no jauna atklāta un atdzimusi sena ārstniecības māksla, kas saistās ar roku uzlikšanas metodi. Pārvadāmās enerģijas spēks orientēts uz enerģijas saņemšanas nepieciešamību. Reiki nav pretrunā ar tradicionālo medicīnu, taisni pretēji, tas atbalsta un bagātina dažādus terapijas veidus, ārstniecisko masāžu, u.c.
Reiki, izejot cauri cilvēkam, sekmē izdziedināšanos saviem spēkiem, noņem blokus, attīra organismu no kaitīgām vielām, atjauno harmoniju. Reiki nav nekā kopīga ar okultismu, hipnozi un jebkuru psihotehniku. Reiki ir tīra universālās kosmiskās enerģijas pielietošana neitrālā, bet koncentrētā formā. Reiki dod spēka rezervi. Dzīves enerģija un fiziskā veselība ir iekšēji saistītas. Dzīves enerģija - tas ir virzošais spēks. Bet šīs enerģijas iegūšana, savukārt, atkarīga no cilvēka organisma funkcionālo sistēmu darbības. Ārstniecības kursa laikā iekšējie bloki, kas aiztur enerģijas kustību organismā, atslābst un labvēlīgi ietekmē visa organisma darbību.

 Reiki iedarbība



- Sekmē dabīgu izdziedināšanos paša spēkiem;
- Atjauno garīgo harmoniju un uzlabo pašsajūtu;
- Izlīdzina un līdzsvaro enerģiju;
- Sekmē atslābināšanos;
- Attīra organismu no toksīniem;
- Piemērojas pacienta dabīgām vajadzībām.



LIMFODRENĀŽAS MASĀŽA



Limfodrenāžas masāža - organisma detoksikācija, kas efektīvi palīdz atrisināt celulīta un liekā svara problēmas.



Darbojas uz:


  1. Asinsrites un limfas mikrocirkulācijas atjaunošanu;
  2. Tauku sadedzināšanu;
  3. Sadalīto lielmolekulu toksīnu izvadīšanu no organisma;
  4. Audu elastības atjaunošanu.
Masāža tiek veikta ar naturālām smaržīgām eļļām (ar mērķi sadalīt lielmolekulu toksīnus). Ar roku darbības metodikas palīdzību notiek audu elastības atjaunošana.




MUGURAS MASĀŽA



Muguras ārstnieciskā masāža - viens no efektīvākajiem fizioloģiskajiem paņēmieniem iedarbībai uz organismu, kas nav saistīts ar medikamentu lietošanu.


Masāža noder pie ļoti daudzām slimībām:




  • Muskuļu spazmām;
  • Dažādiem muskuļu, saišu un nervu bojājumiem un traumām;
  • Mugurkaula osteohondrozes;
  • Neiralģijas;
  • Skoliozes;
  • Migrēnas;
  • Hipertoniskās slimības.




Masāžas mērķis - paātrināt bojātu audu dzīšanas procesus, novērst mugurkaula problēmas un nostiprināt tā muskulatūru. Paātrinot asins cirkulāciju un noņemot tūskas, atdzīvināt bronhu, zarnu trakta, žultsceļu darbību un pazemināt vai paaugstināt nervu sistēmas tonusu.Relaksējošā (atslābinošā) masāža palīdz atslābināties pēc grūtas dienas, bet tas ir īpaši svarīgi pēdējā laikā, kad jūsu dzīve ir nepārtraukts stress, bet cilvēki aizmirsuši, kā atslābināties. Tas palīdzēs novērst daudzu slimību attīstību.Procedūras tiek veiktas katru otro dienu, un, atkarībā no vecuma un vajadzības, ne mazāk kā 8 reizes.









MEDUS MASĀŽA



Šī metode, kas atnākusi pie mums no senās Tibetas, pamatojas uz ādas un medū esošo bioloģiski aktīvo vielu savstarpējo iedarbību, ietverot arī citu masāžas veidu standarta procedūras. Masāža balstās uz refleksu terapijas dažādošanu, kas lieliski savieno bišu medus un masāžas ārstniecisko iedarbību. Strauja asinsrites uzlabošanās dziļākos ādas slāņos un muskuļos sekmē audu un iekšējo orgānu barošanu. Medus, atdodot savas bioloģiski aktīvās vielas, adsorbē toksīnus un palīdz tos izvadīt no organisma. Tāda masāža noder arī limfas plūsmas paātrināšanai un ādas tīrīšanai. āda pēc medus masāžas pielietošanas kļūst zīdaina un elastīga, nogludinās zemādas izciļņi un līdz ar to uzlabojas organisma vispārējais stāvoklis.




PRETCELULĪTA MASĀŽA




Iedarbības pamatā ir sildīšanas efekts, tauku uzkrājumu un toksīnu "izvilkšana" un nogludināšana ar veltnīšu un ķīniešu banku palīdzību, kā arī asins un limfas cirkulācijas uzlabošana un dabīgās vielu maiņas atjaunošana.




 ANTISTRESA (ATSLĀBINOŠĀ) MASĀŽA




Veicina atslābināšanos, spriedzes noņemšanu un spēku atjaunošanu. Jau kļuvis par aksiomu, ka stress ir pamatā 70 procentiem saslimšanu. Smagi pārdzīvojamas situācijas, problēmas biznesā jeb mājās noved pie tādu somātisko slimību rašanās, kā miokarda infarkts, galvas smadzeņu insults, u.c., kuru sekas var būt letālas. Masāža samazina stresa iedarbību un tādā veidā novērš slimību rašanos vai attīstību. Savlaicīgi izvesta, tā apstādina organismā postošos procesus, noņem trauksmes sajūtu un dod spēku situāciju uzlabot. Noņem negatīvās stresa sekas, regulē vielmaiņu, nobalansē kustību aparātu. Mēs esam spējīgi panest apkārtējo pasauli tikai tad, ja tā valda mūsu dvēselē. Masāža rada mūsos harmoniju, un tad mēs sākam izstarot veselību un visiem apkārtējiem dāsni dalīt dzīves prieku. Ilglaicīgs stress traucē izpausties arī spējām. Masāža iedarbojas uz dzīvībai svarīgiem orgāniem caur veģetatīvo nervu sistēmu un atgriež organismam spēju atjaunoties. Mūsu reakcijas vada divas veģetatīvās nervu sistēmas sastāvdaļas - pirmā, simpātiskā nervi sistēma, aktivizē enerģijas izdalīšanās procesus, kad organisms mobilizējies cīņai ar stresu. Tas izdala asinīs adrenalīnu, paātrina sirds darbību un nomāc gremošanas sistēmas funkcijas. Savukārt trauksmes stāvokli bloķē parasimpātiskā nervu sistēma, izpildot pretējas darbības. Masāžas laikā atslābinoties, var iestāties dabisks līdzsvars. Visi ķermeņa pretstresa masāžas seansi balstās uz austrumu medicīnas kanoniem, izmantojot naturālās eļļas un smaržvielas.


STOUN-TERAPIJA


Stoun-terapijā (angliski stone - akmens) ārstniecisko iedarbību panāk ar karstiem un aukstiem akmeņiem.
Ārstnieciskie efekti - tonizējošs, sedatīvs (nomierinošs), vazoaktīvs (asinsvadus normalizējošs), spazmatisks.
Indikācijas - dažādas pakāpes aptaukošanās, atbalsta un kustību aparāta, perifērās nervu sistēmas saslimšanas un traumu sekas, veģetatīvo asinsvadu disfunkcija, klimakss, seksuālā neiroze, asinsvadu saslimšana.






Masāža ar karsto akmeņu palīdzību noņem stresu, spriedzi un nogurumu. Tās ietekmē izplešas kapilāri, paaugstinās vielu maiņa, uzlabojas asinsrite, kas sekmē toksīnu izvadīšanu no organisma. Neitralizējas negatīvā enerģija, izlīdzinās enerģijas plūsmas, iestājas ķermeņa un gara harmonija



  1. Labvēlīgi ietekmē perifēro un centrālo nervu sistēmu;
  2. Sekmē dziļas relaksācijas sasniegšanu, harmonizējot iekšējo stāvokli;
  3. Noņem stresu un spriedzi;
  4. Pateicoties siltumam paaugstina un uzlabo asins cirkulāciju un vielmaiņu;
  5. ķermeņa šūnas apgādā ar lielāku skābekļa un vajadzīgo barības vielu daudzumu;
  6. Pateicoties akmeņu svaram pastiprina limfas cirkulāciju.
  7. Straujāk izvada vielmaiņas un sairšanas produktus, organismā notiek detoksikācija;
  8. Sekmē imūnās sistēmas un muskuļu nostiprināšanos;
  9. Samazina iekaisumus, paātrina rehabilitācijas procesus;
  10. Pateicoties siltumam samazina sāpes muskuļos;
  11. Sekmē endorfīnu izstrādāšanu;
  12. Samazina galvas sāpes, paaugstina imunitāti, samazina stresa risku;
  13. Noņem muskuļu sāpes;
  14. Harmonizē cilvēka iekšējās izjūtas;
  15. Pastiprina vielmaiņas procesus organismā (ātri sadeg tauku uzkrājumi, palēninās novecošanās process);
  16. Palielina ādas tonusu un elastību, pastiprina tauku un sviedru dziedzeru sekrēciju, attīra poras un izvada šlakvielas.
  17. Likvidē sastrēgumus vēnās un uzlabo limfas cirkulāciju.



Literatūras avoti:


„Masaža”Izdevniecība- Zvaigzne
„Klīniska fiziska medicīna”Ints Zeidlers
„Pašmasaža”Ints Zeidlers
„Punkta masāža”V.Ibrahimova 1989.gads
 Geilbriels Modžejs”Arodterapija”Izdevniecība ,Zvaigzne 2004.gads
 Mājas Medicīna,1994.gads

Комментариев нет:

Отправить комментарий

Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.