Mastīts

. Mastīts- klīnika, taktika

Mastīts ir krūts dziedzera iekaisums. Visbiežāk sastopams 3.—4. nedēļā pēc dzemdībām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (retāk tām, kas nebaro bērnu ar krūti). Dažreiz MASTĪTS var rasties grūtniecēm, arī pusaudžiem un jaundzimušajiem.

Ierosina stafilokoki, retāk — streptokoki, kas iekļuvuši krūts dziedzerī pa limfvadiem vai piena izvadkanāliem. Inf. iekļūšanu veicina krūtsgala plīsumi un sasprēgājumi, kā arī piena sastrēgums krūts dziedzerī. Pirmdzemdētājas ar MASTĪTS slimo biežāk nekā sievietes pēc atkārtotām dzemdībām.

Klīnika: MASTĪTS sākas ar paaugstinātu t, drebuļiem, stiprām sāpēm un pietūkumu krūtsgala apvidū. Turpmāk iekaisums vai nu uzsūcas un izzūd, vai arī sastruto, un tad izveidojas plašs abscess. Ārstē atkarībā no slimības stadijas. Pirmajās dienās pēc iekaisuma rašanās krūti uzsien uz augšu ar lakatiņu vai platām saitēm, ieteicamas spirta kompreses un vēss termofors; vēlāk lietojams silts termofors. Pēc ārsta norādījumiem jālieto antibiotikas un sulfanilamīdi. Ļoti daudz uzmanības jāveltī regulārai un pilnīgai piena noslaukšanai vai nosūknēšanai. Bērna barošanu turpina no veselās krūts. Ja pēc šās ārstēšanas nav uzlabošanās un izveidojas sastrutojums, nepieciešama operācija.

 Profilakse. Jau no pirmajām grūtniecības dienām uzsākama rūpīga un sistemātiska krūšu kopšana — apmazgāšana ar remdenu ūdeni, 3% borskābes šķīdumu vai 70% spirtu. Laikus jākonsultējas ar ārstu, ja krūts forma nav pilnīgi izveidojusies un krūtsgali ir vāji izteikti vai pat ievilkti uz iekšu. Pēcdzemdību periodā rūpīgi jāievēro personiskā higiēna. Ik reizes pirms bērna barošanas mātei ar siltu ūdeni un ziepēm jānomazgā rokas, lai krūtsgalu apvidū neiekļūtu inf. Zīdīšanas beigās neizbarotais piens jānoslauc un, ja ap krūtsgalu izveidojušās plaisiņas vai krevelītes, tās jāieziež ar borvazelīna vai anestezīna ziedi.

Jaundzimušo MASTĪTS var rasties 3.—4. dienā pēc dzemdībām mātes hormonu ietekmē; parasti tas uzsūcas pats no sevis un ārstēšana nav nepieciešama.

Pusaudžiem (arī zēniem) MASTĪTS var attīstīties pēc krūts dziedzera sasituma, saspieduma vai apkārtējās ādas sastrutojuma. Tas parasti uzsūcas, tomēr iespējama arī sastrutošana, kas jāārstē ķirurģiski