Ja ĀP izbraukuma brigādes vadītājas apkopojot klīniskos un epidemioloģiskos datus, konstatē vai arī viņam rodas tikai aizdomas par to. ka konkrētajam slimniekam iespējama kāda SBI(Mēris, Pērtiķu bakas, Holēra, Hemorāģiskie vīrusu drudži(HVD), Dzeltenais drudzis) tad:
A.Slimnieku izolē.(aizliegts lietot pilsētas kanalizāciju)
B.Kontaktpersonas izolē.
C.Infekcijas perēklī aizliegt ēst, dzert, smēķēt.
D.Sniedz slimniekam nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
E.Hospitalizē
slimnieku.
F.Ziņo vecākajam
dežūrārstam.
G.Nepieciešamības
gadījumā organizē tūlītējas dezinfekcijas elementus.
H.Ievāc sīku
epidemioloģisko anamnēzi, noskaidro kontaktpersonas un to skaitu.
Jāveic personīgās profilakses pasākumi:
A.Apstrādāt
ādas atsegto virsmu ar 70 % spirtu.
B.Uzlikt vates-marles masku.
C.Uzvilkt
cimdus no mazās epidpaketes.
D.Apstrādāt ādas atsegto daļu ar plaša darbības
dez.līdz.
Ja personāls tiek
izsaukts tādēļ, ka radusies nepieciešamība slimnieku, kuram fiksēta SBI(sevišķi
bīstama infekcija), nogādāt slimnīcā, pirms izbraukšanas no ĀMP apakšvienībās,
konkrētās brigādes personālam jāuzģērbj aizsargtērps.
Strādājot ar sevišķi
bīstamām infekcijām, medicīnas darbiniekus pret inficēšanos aizsargā kostīms.
1.
tipa pretmēra kostīms :
1.Kombinezona un pidžamas, 2.Kapuces(liela lakata), 3.Ptretmēra halāta, 4.Vates-marles
pārsēja(pretmēra respiratora), 5.Brillēm, 6.Gumijas cimdiem, 7.kapzeķēm(zeķēm),
8.Gumijas zābakiem, 9.Dvieļa.
2. tipa pretmēra kostīms: 1.kombinezona vai pidžamas,
2.pretmēra halāta, 3.Kapuces(liela lakata), 4.Vates-marles maskas, 5.Gumijas
cimdiem, 6.kapzeķēm(zeķēm) 7.Gumijas zābakiem, 8.Dvieļa.
Kad pastāv aizdomas par pacienta
saslimšanu ar Hemorāģisko vīrusu drudzi, lieto1. tipa pretmēra kostīmu.
2.
tipa kostīms tiek leitots pie aizdomām par Pērtiķu bakām.
Mazās epidpaketes saturs: Sterilas burkas ar korķiem 200 -
2gab. Sterilas tējkarotes vai ēdamkarotes -2gab., Nosūtījums uz baklabaratoriju -
3gab., Viekāršais zīmulis - 1gab., Leikoplasts - 1 oriģ. Aptiekas gumija -
5gab. Marles salvetes - 3gab. Polietilēna paketes -2gab. Piltuve - 1gab. Kuņģa
zonde -1gab. Instrukcija personālam - 1eksempl. Kura biksa saturs ir
atspoguļots augšminētajā aprakstā?
Saskaņā ar Ārsta palīga
profesijas standartu:
Ārsta palīgs nodrošina NMP pacientiem ar infekcijas
slimībām un sevišķi bīstamajām infekcijām (SBI) (ARVI, gripa, akūtas zarnu
infekcijas, leptospirozes, A un B hepatītiem u.c.), nepieciešamības gadījumā
nodrošinot transportēšanu uz slimnīcu. Pie SBI: Pēc iespējas izolē pacientu un
ar viņu kontaktējošās personas; nodrošina infekcijas neizplatīšanos no
infekcijas perēkļa; veic personiskās profilakses pasākumus, izmanto
aizsargtērpus; rīkojas saskaņā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem
konkrētajai infekcijai; infermē Latvijas infektioloģijas centru par slimnieku
ar SBI pazīmēm vai aizdomām par to. Pēc slimnieka transportēšanas, veic izbraukuma
brigādes mašīnas salona sanitāro apstrādi.
Epidemioloģiskās
drošības likums 14.pants. Ārstniecības personu tiesības un pienākumi infekcijas
slimību gadījumos
(1) Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība, vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ārstniecības personas pienākums ir:
1) nekavējoties organizēt pacientam medicīnisko pārbaudi un ārstēšanu;
2) organizēt nepieciešamās laboratoriskās pārbaudes diagnozes precizēšanai;
3) pieprasīt no pacienta ziņas, kas nepieciešamas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem;
4) reģistrēt infekcijas slimības gadījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
5) veikt Ministru kabineta noteiktos pretepidēmijas pasākumus.
(2) Ārstniecības persona nav tiesīga, izņemot citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, atteikties veikt pacienta primāro medicīnisko pārbaudi un ņemt materiālu laboratoriskai pārbaudei, ja tai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka pacients inficējies ar infekcijas slimību un var to izplatīt.
(3) Ārstniecības personas pienākums ir sniegt pacientam neatliekamo medicīnisko palīdzību, līdz infekcionists vai cita atbilstoši apmācīta ārstniecības persona pārņem pacienta ārstēšanu.
(4) Ar bīstamām infekcijas slimībām saslimušās personas drīkst ārstēt infekcionisti vai citas ārstniecības personas atbilstoši savai specializācijai, ja nepieciešams — pieaicinot par konsultantiem citus speciālistus.
(5) Ārstniecības personai nekavējoties jāziņo Latvijas Infektoloģijas centram, ja pacients vai medicīniski novērojamā persona nepilda ārstniecības personas norādījumus, patvaļīgi pārtrauc ārstēšanos, tādējādi radot bīstamas infekcijas slimības izplatīšanās draudus.
(1) Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība, vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ārstniecības personas pienākums ir:
1) nekavējoties organizēt pacientam medicīnisko pārbaudi un ārstēšanu;
2) organizēt nepieciešamās laboratoriskās pārbaudes diagnozes precizēšanai;
3) pieprasīt no pacienta ziņas, kas nepieciešamas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem;
4) reģistrēt infekcijas slimības gadījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
5) veikt Ministru kabineta noteiktos pretepidēmijas pasākumus.
(2) Ārstniecības persona nav tiesīga, izņemot citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, atteikties veikt pacienta primāro medicīnisko pārbaudi un ņemt materiālu laboratoriskai pārbaudei, ja tai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka pacients inficējies ar infekcijas slimību un var to izplatīt.
(3) Ārstniecības personas pienākums ir sniegt pacientam neatliekamo medicīnisko palīdzību, līdz infekcionists vai cita atbilstoši apmācīta ārstniecības persona pārņem pacienta ārstēšanu.
(4) Ar bīstamām infekcijas slimībām saslimušās personas drīkst ārstēt infekcionisti vai citas ārstniecības personas atbilstoši savai specializācijai, ja nepieciešams — pieaicinot par konsultantiem citus speciālistus.
(5) Ārstniecības personai nekavējoties jāziņo Latvijas Infektoloģijas centram, ja pacients vai medicīniski novērojamā persona nepilda ārstniecības personas norādījumus, patvaļīgi pārtrauc ārstēšanos, tādējādi radot bīstamas infekcijas slimības izplatīšanās draudus.
Ministru kabineta noteikumi Nr.7 Infekcijas slimību
reģistrācijas kārtība: Ja
tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas
par pacienta inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības persona:
ü par šo noteikumu 2.pielikuma 1.grupā minētajām
slimībām nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņo
Latvijas Infektoloģijas centram, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma
veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas
faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;
ü par šo noteikumu 2.pielikuma 2.grupā minētajām
slimībām 24 stundu laikā telefoniski un rakstiski ziņo Latvijas Infektoloģijas
centra attiecīgā reģiona epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma
veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas
faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;
ü par šo noteikumu 2.pielikuma 3.grupā minētajām
slimībām (izņemot cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un
tuberkulozi) triju dienu laikā rakstiski ziņo Latvijas Infektoloģijas centra
attiecīgā reģiona epidemiologam, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma
veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski, un par ziņošanas
faktu izdara ierakstu pacienta medicīniskajā dokumentācijā;
ü 7.4. par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV)
infekciju, AIDS un tuberkulozi triju dienu laikā rakstiski vai elektroniski
ziņo Latvijas Infektoloģijas centram, aizpildot medicīnisko dokumentāciju
atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un
uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību.
Ja
iespējamo infekcijas slimību pirmoreiz konstatējusi NMP brigādes ārstniecības
persona, tā sniedz steidzamo
paziņojumu tikai par nehospitalizētajām personām. Ja personu hospitalizē un
iespējamās infekcijas slimības diagnoze netiek atcelta, steidzamo paziņojumu
sniedz slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārstniecības persona. (MK 04.04.2006.
noteikumu Nr.260)
1.
grupa: Bakas*; Dzeltenais drudzis; Epidēmiskais utu
izsitumu tīfs* un Brilla slimība*; Holera un holeras izraisītāju nēsāšana*;
Liesassērga (Sibīrijas lopu mēris)*; Mēris*; Poliomielīts*; Putnu gripa* vai
cita gripa, kuru izraisa vīruss, ko Pasaules Veselības organizācija uzskata par
iespējamās pandēmijas izraisītāju (līdz laikam, kad tiks konstatēta noturīgā
gripas izplatīšanās Latvijā); Smags akūts respiratorais sindroms (SARS)*; Utu
atguļas tīfs*; Trakumsērga; Vīrusu hemorāģiskie drudži*, t.sk. Ebolas
vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas Kongo hemorāģiskais
drudzis; Cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība*.
Piezīme. * Bīstama infekcijas slimība.
2.
grupa: Akūtas šļauganās paralīzes bērniem līdz 15 gadu
vecumam; Akūtas zarnu slimības, izņemot neinfekcijas etioloģijas slimības;
Invazīvā Haemophilus infuenzae slimība;Bruceloze; Difterija un difterijas
izraisītāju nēsāšana; Enterohemorāģiskās Escherichia coli ierosinātā
ešerihioze, hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā
purpura; Epidēmiskais parotīts; Ērču vīrusencefalīts; Garais klepus;
Hantavīrusu infekcija; Ienāši un melioidoze; Jersinioze; Kampilobakterioze;
Kriptosporidioze; Leģionāru slimība; Leptospiroze; Listerioze; Malārija un
malārijas izraisītāju nēsāšana; Masalas; Masaliņas, t.sk. iedzimto masaliņu
sindroms; Meningīti, encefalīti; Meningokoku infekcija; Mutes un nagu sērga;
Ornitoze (psitakoze); Rietumnīlas drudzis; Q-drudzis un citas riketsiozes;
salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana; Stingumkrampji (tetāns); Šigelozes un
to izraisītāju nēsāšana; Trihineloze; Tularēmija; Uztura toksikoinfekcijas,
t.sk. botulisms; Vēdertīfs un paratīfi, t.sk. vēdertīfa un paratīfu izraisītāju
nēsāšana; Vējbakas; Vīrushepatīti un apstiprināta hepatītu vīrusu nēsāšana.
3. grupa: Anisakioze; Anoģenitālā herpes vīrusu
infekcija; Askaridoze; Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija un AIDS;
Cisticerkoze; Dermatofitozes (mikrosporija, trihofitija); Difilobotrioze;
Ehinokokoze; Ērlihioze; Gonokoku infekcija; Hlamīdiju ierosinātas seksuāli
transmisīvas slimības, t.sk. hlamīdiju limfogranuloma (lymphogranuloma
venereum); Kašķis; Kreicfelda-Jakoba slimība; Laima slimība; Lepra;
Sifiliss, t.sk. iedzimta sifilisa sindroms; Teniozes; Toksoplazmoze; Trihiurāze
(trihocefaloze); Tuberkuloze; Žiardiāze; Invazīvā pneimokoku izraisītā slimība.
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.