. Nieru kolika- diferenciādiagnostika, NMP, taktika

Nieru kolika nav diagnoze, bet gan simtoms. Visbiežākais cēlonis- nierakmeņu kustība pa urīnceļiem un urīnceļu aizsprostojums, kas izraisa asinsvadu spazmas un nieru kapsulas iestiepumu.

Klīniskā aina: pēkšņi ļoti stipras sāpes vienā sānā, sāpes var izstarot uz cirksni un starpeni. Sausuma sajūta mutē, var būt slikta dūša, vemšana un pat dinamiska īleusa klīniskā aina. Dizūriskas parādības. Sl- ks nemierīgs, nevar atrast stāvokli, kurā jūtas labi. Nieru kolikām mēdz būt arī viļņveidīga gaita ar nelielu uzlabošanos. Vispārliecinošākais simptoms- apklauvējot nieru apvidu, koliku gadījumā ir asimetrija ar izteiktu sāpīgumu slimajā pusē. Pievienojoties infekcijai, var būt febrīla temperatūra un drudzis. Ļoti svarīga ir anamnēze. Īpaši vēdera dobuma un ginekoloģiskās operācijas. Pēcoperāciju saaugumi var izraisīt urīnceļu aizsprostojumus. Nieru bojājumus var radīt arī hroniskās saslimšanas- cukura diabūts, poliartrīts, poliartroze, sistēmiskās slimības. Pielonefrīta gadījumā novēro klasisko simptomu triādi: drudzi, vemšanu, sāpes vienā sānā.  Īpatnības: ja nierakmens mobils un slimības laikā kustas, var mainīties arī sāpju lokalizācija. Sāpes var būt labajā sānā, bet pēc kāda laika pāriet uz ileocekālo apvidu un izstaro uz starpeni.

Diferenciāldiagnoze: Ak. apendicīts; Akūta ginekoloģiska saslimšana; Radikulīts; Akūts pankreatīts; Akūts holecistīts; Cirkšņa un femorālā trūce; Colon ascendens, descendens, sygmoideum pataloģijas; Onkoloģiskās slimības ar urīnizvadkanāla aizsprostojumu vai kompresiju; Mugurkaula spondiloze ar saknīšu iestiepuma sindromu.

NMP- stacionēšana.                                                              

Ārstēšana: Nieru kolikas laikā parasti tiek lietoti spazmolītiķi un kad diagnoze skaidra, arī pretsāpju medikamenti.