Hemorāģiskie drudži

Grupa akūtu cilv. un dzīvn. inf. slimību, kurām raksturīga organisma intoksikācija, drudzis, kā ari asinsizplūdumi ādā un iekšējos orgānos (hemorāģiskās diatēzes sindroms). Pieder pie slimībām ar inf. perēkli dabā. HEMORĀĢISKIE DRUDŽI ierosina arbovīrusi, kas bojā gk. šikos asinsvadus. Inf. avots — peļveidīgie grauzēji un ērces. Inficēšanās notiek, nākot saskarē ar pelēm un to izdalījumiem (inficēti produkti, ūdens). ieelpojot putekļus, kas satur grauzēju izžuvušo dabisko izdalījumu daļiņas. Cilv. inf.cējas arī no ērces kodiena, kā arī saspiežot ērci uz ķermeņa. Inkubācijas periods 11—24 dienas. HEMORĀĢISKIE DRUDŽI var būt saistīts ar nieru saslimumu (hemorāģiskais nefrozonefrīts) vai arī bez nieru kaites (t.s. Krimas, Vidusāzijas, Omskas u.c. tipi).

Klīnika: Saslimšana parasti sākas pēkšņi ar drudzi. Paaugstināta t (līdz 39—40°) ilgst 7—-10 dienas. Sākumā rodas punktveida asinsizplūdumi ādā, vēlāk — deguna asiņošana, asins vemšana, kā arī plaušu, zarnu asiņošana. Hemorāģiskā nefrozonefrīta gadījumā ir stipras sāpes vēderā, urinēšanas traucējumi un urīna patol. pārmaiņas, attīstās nieru mazspēja.

Ārstē slimnīcā. Novērš intoksikāciju un asiņošanu. Šim nolūkam izmanto sāļu un glikozes šķīdumus, polivitamīnus. kalcija hlorīdu, kortikosteroidus, asins pārliešanu. Profilakses pamatā — sistemātiska peļveidīgo grauzēju un ērču iznīcināšana