Sifiliss

Sifiliss ir seksuāli transmisīva visa organisma infekcijas slimība, kurai raksturīga ilgstoša hroniska gaita. Slimības attīstība norisinās vairākos periodos: primārais, sekundārais, latentais un terciārais sifiliss. Slimība var bez būtiskām pazīmēm noritēt daudzus gadus nemanāmi, bet nenovēršami bojājot sirdi, smadzenes un citus orgānus.

Sifilisa infekcijas avots ir slims cilvēks. Visbiežāk inficēšanās notiek dzimumsakaru ceļā un skūpstoties, ja vienam no partneriem uz gļotādas vai ādas ir infekciozas sifilisa parādības. Ļoti reti ir gadījumi, kad slimības pārnese notikusi ar sadzīves priekšmetiem zobu suku, karoti, dakšiņu, dvieli, lūpu krāsu. Iespējama inficēšanās, pārlejot asinis, ja donors bijis slims cilvēks. Bērns var inficēties no slimas mātes jau grūtniecības laikā. Ar sifilisu slimo vienīgi cilvēks. Dzīvnieku saslimšanu var izraisīt tikai mākslīgā ceļā, iepotējot tiem sifilisa izraisītāju mikroorganismu.

Pirmās slimības izpausmes parādās vidēji pēc 3-4 nedēļām no inficēšanās brīža. Līdz tam laikam cilvēks jūtas pilnīgi vesels un slimību neizdodas konstatēt, lai gan tā jau ir izplatījusies pa visu organismu.

Pirmā slimības pazīme ir neliels pušums (cietais šankrs), kas veidojas infekcijas iekļūšanas vietā, visbiežāk uz dzimumorgāniem. Atkarībā no inficēšanās veida (piemēram, ar skūpstu) var mainīties arī tā atrašanās vieta (lūpa, mēle, krūtis). Sākumā cietais šankrs ir neliela nesāpīga čūliņa, nobrāzums, noskrāpējums. Raksturīga pazīme ir čūliņas pamatnes skrimšļveida sacietējums, var būt īpatnēja tūska. Apmēram pēc nedēļas palielinās cietajam šankram tuvāk esošie limfmezgli. Šie mezgli parasti ir nesāpīgi un slimnieks tos bieži nepamana.

Pēc 1,5-2 mēnešiem kopš inficēšanās brīža kļūst pozitīvi asins laboratoriskās izmeklēšanas Vasermaņa reakcijas (RW) rezultāti. Šo slimības posmu no slimības pirmo simptomu parādīšanās sauc par sifilisa primāro periodu.

Apmēram 2 - 3 mēnešus pēc inficēšanās sākas sifilisa sekundārais periods. Pirmās šā perioda izpausmes parādās, kad vēl pilnīgi nav izzudis cietais šankrs. Sekundārā sifilisa izpausme ir izsitumi uz ādas un gļotādām. Tie neniez, nesāp, tiem nav raksturīga spilgta krāsa, izsitumi atrodas dažādās ķermeņa vietās.

Bieži sifilisa slimniekiem sākas matu izkrišana (galvas, uzacu, skropstu), kas var būt sīkperēkļaina vai pat pilnīga. Uz ādas parādās mazi sārti mezgliņi, raksturīgi uz plaukstu un pēdu virsmas, un perēkļveida izbālēšana uz kakla, palielināti limfmezgli, kārpveidīgi ādas izaugumi (platās kondilomas) uz dzimumorgāniem un anālajā atverē. Pēc apmēram 1,5-2 mēnešiem šīs slimības parādības izzūd un slimniekam šķiet, ka viņš ir izārstējies. Taču īstenībā slimība pēc kāda laika atkal parādās no jauna citās ķermeņa vietās. Ja slimnieks neārstējas, sifilisa sekundārais periods ilgst 3-10 gadus.

Pēc 3-20 gadiem no inficēšanās brīža sākas sifilisa terciārais periods. Šai periodā attīstās smagi, bieži vien neatgriezeniski daudzu orgānu sistēmu bojājumi. Smagākie no tiem ir galvas un muguras smadzeņu bojājumi, kas var radīt visa ķermeņa paralīzi vai aklumu.

Atkarībā no slimības stadijas ārstēšanās var ilgt no 1 līdz 7 nedēļām. Pareizo ārstēšanas shēmu nosaka ārstējošais ārsts, izvērtējot slimnieka izmeklēšanas un laboratorisko rādītāju datus. Lai sekmīgi izārstētu hronisku infekcijas slimību, nepieciešama arī organisma vispārējā stāvokļa uzlabošana, papildus antibiotiku terapijai lietojot vitamīnus, enzīmpreparātus, pilnvērtīgu uzturu.

Labus rezultātus dod arī jaunā enzīmu preparāta Wobenzyme pievienošana, it īpaši sekundārā sifilisa slimniekiem. Wobenzyme paaugstina antibiotiku koncentrāciju audos un stimulē imūnsistēmu. Ar šādu mūsdienu terapiju izārstēšanās no sifilisa ir pilnīga un neatstāj sekas.

Slimniekam jāzina - lai noteiktu pareizu sifilisa diagnozi, ja ir konstatēta čūla, jāveic čūlas atdalījumu mikroskopiskā izmeklēšana. Visos gadījumos, kad ir aizdomas par saslimšanu ar sifilisu, jāveic asins seroloģiskā izmeklēšana ar Vasermaņa reakciju (RW) un bālās treponēmas hemoaglutinācijas reakciju (TPHA). Tādēļ būtu ieteicams ārstēties lielākos klīniskos centros (piemēram, Rīgā, A. Briāna (bij. Barbisa) ielā 2 vai Pērnavas ielā 70), kur iespējams pēc izvēles izmantot valsts nodrošinātos bezmaksas vai arī maksas ārstu pakalpojumus, saglabājot pacienta anonimitāti.