Akūts reimatiskais drudzis (ARD)

Akūts reimatisks drudzis - saistaudu sistēmas slimība, kas raksturojas ar nestrutojošu iekaisumu sirdī, centrālās nervu sistēmas bazālajos ganglijos, locītavās un ādā - zemādā.

Etiolopatoģenēze
Saslimšana visbiežāk sākas 2 – 3 nedēļas pēc pārslimotas A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekcijas.
Nozīme ir arī ģenētiskai predispozīcijai, kas saistīta ar izmainītu reakciju uz streptokoku un specifiskam streptokoku tipam.
Slimību provocē visi imunitāti pazeminošie faktori.
Saslimst galvenokārt vecumā no 6 līdz 15 gadiem.
Autoimūnās slimības gadījumā organismā nokļuvušais streptokoks iesaistās reakcijās, kuru rezultātā veidojas AV pret paša organisma saistaudiem, radot sklerotiskas izmaiņas sirds vārstulēs un locītavu virsmās.
“Reimatisms laiza locītavas, bet grauž sirdi”
Slimībai ir hroniska gaita. Uzliesmojumus visbiežāk novēro agrā pavasarī, vēlu rudenī un ziemā.
Klīnika
Reimatiskā drudža kritēriji
1.Galvenie kritēriji:
a. kardīts
b. poliartrīts
c. horeja        
d. subkutāni mezgliņi
e. erithema marginatum
2. Papildu kritēriji:
a. drudzis,
b. artralģijas,
c.  akūts reimatisms anamnēze,
d.  pagarināts PR intervāls elektrokardiogrammā,
e. paaugstināti EGĀ un CRO.
3. Norādes uz streptokoku infekciju:
a.  Paaugstināti AV titri,
b. Pozitīva kultūra no žāvas uztriepes,
c.  Anamnēzē streptokoku infekcija.
Reimatismu diagnosticē, balstoties uz Džonsa diagnostiskajiem kritērijiem. Diagnoze ir ticama, ja paralēli norādei uz streptokoku infekciju ir 2 galvenie kritēriji vai 1 galvenais un 2 papildu kritēriji.
Kardīts – miokardīts, endokardīts, mioendokardīts.
Slimības simptomi netipiski, attīstās pakāpeniski
1. intoksikācijas simptomi,
2.elpas trūkums fiziskas slodzes laikā,
3. sāpes sirds rajonā,
4. aritmija,
5.hepatomegālija,
6. tūskas.
Poliartrīts 
1.skartas biežāk lielās un vidējās locītavas, ,
2.migrējoša iekaisuma lokalizācija,
3.regresija bez seku parādībām.

Horeja – neiroreimatisms
1. pakāpeniska bērna uzvedības izmaiņa,
2. mīmikas un citu muskuļu hiperkinēzes.
Diagnostiskie pasākumi
1. asins analīze,
2. nespecifuiskie iekaisuma rādītāji-
a. ASOT (antistreptolizīnu O tests)- specifisko AV tests;
b.C reaktīvais olbaltums,
3.disproteinēmija,
4. EKG,
5RTG,
6. EHO
Komplikācijas
1. iegūta sirdskaite,
2. hroniska sirds mazspēja,
3.ritma traucējumi,
4. septisks endokardīts.
Ārstnieciskie pasākumi
Stacionārā
1.Medikamentozā terapija:
a. antibakteriālie medikamenti,
b.pretiekaisuma līdzekļi,
c. glikokortikosteroīdi,
d.komplikāciju terapija.
2.Nemedikamentozie pasākumi:
a.akūtajā periodā gultas režīms (stingrs, tad saudzējošs),
b. pilnvērtīga diēta ar samazinātu vārāmā sāls daudzumu un palielinātu kālija daudzumu.
Profilakse
1.Primārā profilakse. Tās uzdevums ir aizkavēt saslimšanu ar ARD (akūtu reimatisku drudzi) – savlaicīga A grupas ß hemolītiskā streptokoka infekciju diagnostika un pareiza ārstēšana.
2Sekundārā profilakse – to pielieto pacientiem, kuri jau ir pārslimojuši ARD. Tās galvenais uzdevums ir novērst reimatisma recidīvus, pēc kuriem veidojas iegūtas sirdskaites. Sekundārās reimatisma profilakses ilgums un lietoto medikamentu devas ir atkarīgs no tā, kādas ir bijušas slimības izpausmes, vai ir izveidojusies iegūtā sirdskaite. Pirmais izvēles medikamentiem ir G penicilīns, bet alerģijas gadījumā – eritromicīns vai sulfadiazīns.
3.Paralēli sekundārai profilakses bērniem pielieto sezonas profilaksi
a. ar aspirīnu vai citu nesteroīdo pretiekaisuma medikamentu-
b. 3 gadus pēc akūtās fāzes 2 reizes gadā 4 nedēļas pavasara, rudens periodā.
4.Kārtējā profilakse. Tā ietver
a. ARS ārstēšanu reimatisma slimniekiem pēc primārās reimatisma profilakses shēmas,
b. infekciozā endokardīta profilaksi tiem reimatisma slimniekiem, kuriem izveidojusies iegūta sirdskaite un kuriem dažādas manipulācijas un operācijas, radot bakterēmiju, var izraisīt infekciozo endokardītu.