HIV

HIV ir pati izplatītākā infekcija pasaulē ,kas izsauc AIDS saslimšanu, tā ir vien no svarīgājaām un traģiskākajām problēmām, kas sev līdzi paņem vairākus miljonus salimušo un ,no kuriem vismaz puse aizies bojā, ar ko diemžēl ir gruti cīnīties.Jo gēnu inžinierija vēl nav tik tālu attīstījusies, lai cilvēku šūnas dns attīrītu no iebrucējiem.

HIV – cilvēka imūndeficīta vīruss. Iekļuvis cilvēka organismā, tas pakāpeniski iznīcina cilvēka imūnsistēmu. Vīrusa darbības rezultātā organisms pamazām zaudē spēju pretoties dažādām infekcijām un audzējiem. HIV inficētais ilgu laiku periodu var izskatīties un justies vesels.

Tā kā šī sērga mūs pavadījusi jau no divdesmitā gadsimta beigām, tad ļoti pat iespējams, ka tā būs arī turpmāk, tā dzīvos starp mums vēl pāris simtu gadu,bet tas ir tikai subjektīvais viedoklis un iespējams gēnu inženierija, uzsāks uzvaras gājienu pār HIV un AIDS.

Virusam strauji izplatoties Latvijā, pieaug risks inficēties, veicot darba pienākumus. Biežāk riskam pakļauti ir medicīnas darbinieki, policisti, ugunsdzēsēji, cietumu uzraugi.

Veicot darba pienākumus, inficēšanos var izraisīt saduršanās ar adatu, sagriešanās ar asu instrumentu vai priekšmetu, kas iepriekš bijuši saskarē ar inficētām asinīm, kā arī asiņu nokļūšanu uz gļotādām – acīs, degunā, mutē vai uz bojātas ādas

HIV vēsture

HIV vīrusa izcelsme vēl joprojām ir liels noslēpums, nav pat īstas pārliecības kādā veidā tas ir radies un kāpēc.Tā pirmā parādīšanās(senākā) tiek saistīta ar  Āfriku ,bet pirmais datētais saslimšanas datums, tika novērots pirms, apmēram, četrudesmit gadiem. Ir pārliecinoši serologiski dati, ka ASV austrumu un rietumu piekrastēs infekcija parādījusies setiņdesmitajos gados. Bet  paralēli šim faktam Centrālajā Āfrikā tika slimots ar AIDS un tātad var secināt, tā kā HIV izraisa iegūta imundeficīta sindromu, tad tas (hiv) radies daudz agrāk. Kā lai arī būtu ar izcelsmes vietu, tad izcelšanās iemesls nav nemaz skaidrs. Ar mūsdienīgu  šūnu kultivēšanas metodi tika atklāti vairāki cilvēka un pērtiķa retrovīrusi. Kā arī citi rns vīrusi , arī šis ir potenciāli labils, tāpēc tiem ir pilnīgi iespējamas pārmaiņas saimnieku un virulitātes spektrā, kas izskaidro jaunu patogēnu parādīšanos.AIDS vīrusu pirmo reizi atklāja 1983.gadā Barre-Sinnusi, Montanje un viņu kolēģī no Pastēra institūta (Parīzē) viņi to nosauca par vīrusu, asociējot to ar limfodenopātiju. Taču 1984.g Popovs, Gallo un darba biedri paziņoja par to, ka dabūjuši šūnu kultūru ar stabilu un produktīvu infekciju, ko ir izsaucis cits, izolēts AIDA vīruss, kuru tie nosauca par HTLV-III, analoģiski iepriekšējiem diviem retrovīrusiem, kurus tie jau bija aprakstījuši. Mūsdienās šo vīrusu sac par HIV. Par HIV vīrusa šūpuli uzskata Āfrikas kontinenta Subsahāras rajonu, kur infekcija sāka izplatīties jau 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Tieši tur pašlaik dzīvo apmēram 71% visas pasaules inficēto cilvēku. Āfrikas kontinentā 25 miljoni cilvēku ir inficēti ar HIV, no tiem vairāk kā viens miljons ir bērni. Āfrika ir vienīgais reģions pasaulē, kur infekcija izplatās gandrīz tikai heteroseksuālu dzimumkontaktu (vīrietis - sieviete) un vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) ceļā. Āfrikā no visiem inficētajiem 57% ir sievietes. Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā HIV infekcija sāka izplatīties divdesmitā  gadsimta septiņdesmito gadu otrajā pusē, bet Latīņamerikā astoņdesmito gadu sākumā, galvenokārt, starp homoseksuāliem un biseksuāliem vīriešiem, kā arī narkomāniem. Tajā pašā laikā infekcija sāka izplatīties arī narkomānu vidū Āzijā.

Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā HIV infekcija sāka izplatīties astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā galvenokārt homoseksuālu dzimumkontaktu ceļā. Eksplozīvi HIV infekcijas uzliesmojumi narkomānu vidē aizsākās 1995./1996. gadā Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, bet 1997. gadā arī Baltijas valstīs.

 Etioloģija

1.AIDS- iegūtā imundeficīta sindroma ierosinātāji ir cilvēka imundeficīta vīrusi-                              CIV-1 un CIV-2 (HIV-1 un HIV-2);

2.HIV-2 galvenokārt ir sastopams Rietumāfrikā(RĀ), bet pakāpeniski HIV-2                                                      izplatās arī uz citām pasaules daļām

3.HIV pieder pie retrovīrusu dzimtas

4.HIV līdzīgi gripas vīrusiem, ir vidēji lieli, to diametrs ir 100nm

5.     HIV aptver lipīdus saturošs ārējais apvalks, kas ir saimnieka šūnas lipīdu dubultmembrāna, kurā līdzīgi sēnītēm piestiprināti CIV virsmas antigēni -transmembrānas proteīns41-''sēnītes kātiņš'' ar kuru sēnīte ir piestiprināta apvalkā un glikoproteīns 120-''sēnites galviņa'', ar to vīruss absorbējas pie saimniekašūnas CD4 receptora.

6.     Tieši zem ārējā  apvalka ir matrices olbaltuma subvienība(iekšējā membrāna)

7.     Dziļāk ir kapsīds ar kapsīda proteīnu, kas veido serdeņu apvalku un blīvāks centrs-serdenis.Antigēnu p24 noteikšanu izmanto HIV infekcijas agrīnai diagnostikai, jo parādās asinīs jau agrīnā t.s. Mēmajā zonā(6-12 nedēļas pēc inficēšanās, klīnikā izmanto reti

8.     Kapsīdam ir ikosaedra forma- daudzskaldnis ar 30 skaldnēm un 12 virsotnēm ar blīvāku serdeni, kas satur divas pilnīgi identiskas 10 kilobaitu, viendiega, pozitīvas RNS molekulas, kas kompleksētas ar diviem fermentiem: a)atgriezenisko transkriptiāzi, kas nodrošina CIV kopijas sintēzi DNS dubultspirāles formā, izmantojot CIV RNS kā matrici.

        b) intergāze , kas nodrošina provīrusa integrāciju saimnieka genomā

raksturīgs izteikts ģenētiskais polimorfisms, kas sevišķi spilgti izpaužas

env gēnam. HIV virsmas Ag struktūra ir ārkārtīgi mainīga un katra HIV celma

Ag struktūra ir neatkārtojama un unikāla , tapev arī nav vēl radīta efektīva HIV vakcīna

      10.HIV izcelsme nav droši noskaidrota.Visticamākā hipotēze šķiet, ka tas radies 

            Centrālāfrikā un ir parazītiskam dzīves veidam cilvēka organismā piemērojies

            SIV mutants. No Centrālāfrikas tas izplatījies pa visu pasauli.           

Izplatīšanās ceļi

1.     Dzimumceļš-seksuāli transmisīvais

a) homoseksuāļi un biseksuāļi-52%

b)heteroseksuāļi-13% (ASV 1995.g.)

2.     Ar asins inokulāciju un audu transplantācija

a)asins un asins preparātu pārliešana(sevišķi apdraudēti ir hemofilijas pacienti, kas vienā transfūzijā saņem recēšanas faktorus no vairākiem simtiem

donoru)-2%

b)kopēju adatu un šļirucu lietošana narkotisko līdzekļu intravenozai ievadīšanai-33%

c)nejaušs ievainojums ar HIV inficētu adatu, atklātie ādas ievainojumi un gļotādu kontakts(medicīnas darbinieki)-1%

d)audu transplantācija(nieru, ādas, sēklas šķidruma, sirds, aknu u.c.)<0,001%

3.     Vertikālā transmisija:

a) intrauterīni (transplacentāri grūtniecības laikā), HIV pozitīva māte,( ja nelieto ZDV) var infecēt bērnu. Inficēšanās agrīnajos pētijumos 50-60%, pēdējo gadu pētijumos, izmantojot arī PĶR: Eiropā-12,9%, ASV-25%, Kenijā-48%

b) intrapartāli(dzimumceļos dzemdību laikā)

c) perinatāli(bērna krūts barošanas periodā)

Pēdējos gados ir samazināts HIV infekcijas vertikālā transmisija no 22,6% neārstēto grupā līdz 7,6% grupā, kas profilaktiski saņēma ZDV (HIV inficētā grūtniece no otrā trimestra un dzemd ibu laikā lieto ZDV kā arī profilaktiski  to pirmās 6 nedēļās saņem jaundzimušais).Inficēšanās biežums atkarīgs no mātes veselības stāvokļa un HIV stadijas , dzemdību traumatisma.

Veicot profesionālos pienākumus, ar HIV var inficēties

·        Saduroties ar lietotu šļirci vai adatu

·        Sagriežoties ar priekšmetiem, kas bijuši saskarē ar asinīm

·        Asinīm nokļūstot uz gļotādām vai bojātas ādas

Inficēšanās riska pakāpe, saskaroties ar cilvēka ķermeņa

šķidrumiem

Augsts risks	Niecīgs risks	Ļoti zems risks (inficēšanās risks pieaug, ja tie satur asinis)
Asinis, serums Sperma Maksts sekrēts	Augļa ūdens Pleiras šķidrums Sirds somiņas šķidrums Locītavu somiņas šķidrums Smadzeņu šķidrums	Dzemdes kakla gļotas Siekalas Sviedri Asaras Urīns Izkārnījumi Krēpas Deguna sekrēts

Risks inficēties ar HIV

Pārlejot inficētas asinis  99,9%

Caur adatas dūrienu       0,33%

Caur gļotādām                o,o9%

Caur veselu ādu                0%

Inficēšanās risku palielina

●       dziļš bojājums ,

●      uz šļirces vai priekšmeta redzamas asinis,

●      adatas ieduršana tieši asinsvadā

·        inficētais materiāls ar lielu HIV vīrusa koncentrāciju,

·        daudz asiņu,

·         liels saskares laukums.

Profilakse

1.     Neatliekama palīdzība – jāveic tūlīt pēc negadījuma:

·        Pēc saduršanās vai sagriešanās

                                      Ø       Mazgāt brūci ar ūdeni un ziepēm

                                      Ø       3 –5 minūtes skalot brūci zem tekoša ūdens

                                      Ø       dezinficēt brūci ar 70% spirta šķīdumu

                                      Ø       uzlikt sterilu pārsēju

·        Pēc saskares ar ādu vai gļotādu

                                      Ø       skalot ar tīru ūdeni

2.     Jāsastāda akts par negadījumu, pieaicinot divus lieciniekus, kas apliecina negadījumu un apstākļus.

3.     24 stundu laikā jāierodas Latvijas infektoloģijas centra (LIC) HIV/AIDS bloka ambulatorā daļā vai LIC neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties ar HIV un nepieciešamības gadījumā nozīmētu profilaktisku pretvīrusu terapiju. Ja iespējams, līdzi ņemt adatu, ar ko notikusi savainošanās.

4.     Nepieciešamās pārbaudes

      saskarsmes materiāla uncietušās personas  pārbaude uz HIV, hepatītiem B un C

Specifiskā HIV pēcekspozīcijas profilakse (PEP)

Lai samazinātu risku inficēties ar HIV pēc saskares ar inficētām asinīm, profilakses nolūkos tiek nozīmēta speciāla pretvīrusu terapija.

PEP terapiju nozīmē

·        ja personai bijusi saskare ar HIV inficēta cilvēka asinīm vai bioloģiskajiem sekrētiem, kas satur asinis;

·        ja ir sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā un drošības tehnikas (apstākļu) ievērošanu vai neievērošanu;

·        ja persona ieradusies Latvijas infektoloģijas centrā pēc palīdzības ne vēlāk kā 24 stundas pēc negadījuma (vēlams 2 stundu laikā pēc negadījuma).

PEP terapijas ilgums – 1 mēnesis

Novērošana ilgst 1 gadu, veicot HIV testu

·        tūlīt pēc saskarsmes

·        pēc 6 nedēļām

·        pēc 3 mēnešiem

·        pēc 6 mēnešiem

·        pēc 12 mēnešiem

Drošības pasākumi, kas jāievēro PEP laikā

·        nedrīkst būt donors

·        jebkuru dzimumkontaktu laikā jālieto prezervatīvs

·        sievietēm jāatsakās no bērna barošanas ar krūti

Veicot profesionālos pienākumus, iespējams inficēties ne tikai ar HIV, bet arī ar vīrusa hepatītiem B un C.

Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV  jāievēro universālie drošības noteikumi:

1.     Visas asinis un citi cilvēka ķermeņa šķidrumi jāuzskata par potenciāli infekcioziem, tādēļ, ņemot vērā darba specifiku, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi:

·        cimdi

·        caurspīdīgs sejas aizsargs

·        speciāls apģērbs

·        brilles

·        maska

·        elpināšanas maska

2.     Izmantotās šļirces (neizjauktā stāvoklī) un citus piederumus, kas bijuši saskarē ar asinīm vai citiem cilvēka ķermeņa šķidrumiem, jāievieto necaurduramos konteineros un jāiznīcina

3.     Instrumentus, kas paredzēti vairākkārtējai lietošanai, jādezinficē un jāsterilizē atbilstoši higiēnas prasībām

4.     Virsmas, kas notraipītas ar asinīm vai cilvēka ķermeņa šķidrumiem, jāapstrādā sekojoši:

·        notraipīto vietu pārklāj ar šķidrumu uzsūcošu materiālu

·        dezinficē laukumu apkārt notraipītajai vietai

·        aplej ar dezinficējošu šķidrumu uzklāto materiālu

·        savāc izlietotos materiālus un virsmu nomaz

HIV ierobežošana Latvijā

Pirmo HIV inficēto Latvijā reģistrēja 1987.gadā ,bet tā izplatība strauji pieauga 1998.gadā. Un augstāko punktu sasniedzot 2001. Lai cīņa pret šo slimību būtu sekmīga, bija jāiesaista visa sabiedrība- mediķi, skolotāji, jaunieši, inficētie, viņu tuvinieki, un citi sabiedrības locekļi .Arī nevalstiskās organizācijas,pašvaldības, valsts iestādes, arī starptautiskās organizāijas tai skaitā UNDP, un vairākas ANO aģentūras.Tieši plašā un koordinētā dažādu pušu iesaistīšanās un līdzdarbība, bija iemesls tam, ka mainoties pārneses veidam, epidēmija nav atkal uzliesmojusi.

HIV/AIDS izplatības ziņā Latvijā situācija stabilizējas, kaut arī pastāv bažas par pašreizējo stāvokli.

Sākotnēji ar HIV inficējās homoseksuāli vīrieši, vēlāk 1998. g. galvenā saslimušo grupa bija intra venozie naromāni ,bet ar 2005.g. joprojām  visbiežāk saslimst vīrieši kas lieto i/v narkotikas ar vienu šlirci uz visiem.Tomēr palielinās inficēšanās dzimumkontaktu ceļā(nedrošs sekss, bieža dzimumpartneru maiņa) un tadējādi parādas jaunas riska grupas, piemēram, ieslodzītie, cilvēku tirdzniecībai pakļautie. Arvien vairāk ar HIV inficējas jaunas sievietes. Statistika ir nežēlīga, tā liecina, ka uz katru 15-18 gadīgu jaunekli ir,  turpat trīs ar HIV inficētas meitenes.

UNDP Latvijā ir atbalstījusi dažādas profilakses programmas -gan darbu ar visaugstākā riska grupu, gan darbu ar sabiedrību, īpaši jauniešiem.Sākot ar 2002. gadu AIDS profilakses centrs ,Baltijas jūras valstu padome un UNDP Latvijā, kopā ar pašvaldībām izveidoja 10 viegli pieejamas  HIV profilakses punktus rajonos, kur infekcijas līmenis sasniedzis visaugstāko līmeni- Liepājā, Jūrmalā, Bauskā, Tukumā, Olainē, Kuldīgā, Jēkabpilī, Jelgavā, Talsos, Rīgā. Profilakses punktu galvenie darbības virzieni ir šļirču un injekcijas adatu apmaina intravenozo narkotiku lietotājiem, prezervatīvu izsniegšana, konsultacijas par HIV/AIDS jautājumiem ,brīvprātīga un konfidenciāla  HIV/AIDS testēšana.

Specifiska profilakses aktivitāšu mērķa grupa ir bruņotie spēki, it īpaši kareivji.Nacionālos bruņotos spēkus veido jauni vīrieši , kuri ir viena no infekcijas izplatības riska grupām Latvijā.Sakarā ar uzturēšanos tālu projām no mājām , kur saslimstība ir augstāka.Ar infekciju saslimušo skaits nemainīgi augsts jauniešu vidū līdz divdesmit pieciem gadiem.Infekcijas problēma jauniešu vidū atkarīga no to zināšanām par seksuālo veselību un spējas pieņemt sev saudzējošus lēmumus.Tāpēc UNDP darbība HIV/AIDS izplatības ierobežošana saistīta ar  jauniešu izglītību , gan skolā, gan neformālā vidē.

 Latvijas Infektoloģijas centrs

Linezera iela 3, Rīga T. 7014500

AIDS ambulatorā nodaļa T. 7014532

Darba laiks: P.O.T.C.P. 8.00-19.00; S. 8.00-14.00

Uzņemšanas nodaļa T. 7014552

Svētdienās, svētku dienās un ārpus ambulatorās nodaļas darba laika

Izmantotā literatūra

1.Profesors-Ābrahams P. ''Medicīnas enciklopēdija visai ģimenei'' 256 lpp.                          

    Apgāds ''Jumava'' 2006.gads.  ISBN 9984-38-219-2

2.UNDP Latvijā ieguldījums tautas attīstībā( 1992-2005)

3.Azbuka spida (Izdateļstvo Mir 1991.g)

4.Mazjānis I. Tirāns E. ''Infekcijas slimības rokasgrāmata''( Autorkolektīvs, 2006.g)

5.Viljamsa DŽ. ''50 fakti, kam jāmaina pasauli''(Izdevniecība Avots, 2007. gads) 6.http://www.aids.gov.lv/text/?sadala=202