Difterija

Difterija ir vispārēja organisma saslimšana, kuru izsauc baktērija – Corynebacteruim diphtheriae toksigēnie celmi neimūniem indivīdiem.
Difterija klīniski norisinās ar ādainas plēves (pseidomembrānas) veidošanos uz gļotādas vai ādas un toksisku sirds, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājumu.
Infekcijas avots:
1.        baktēriju nēsātāji (bezsimptomu slimnieki),
2.        slimnieki.
Inficēšanās ceļš:
1.        gaisa pilienu ceļš;
2.        retāk – gaisa putekļu ceļš;
3.        saskares ceļā.
Sezonalitāte – aukstajos-
1.        rudens,
2.        ziemas,
3.        pavasara - mēnešos.
Imunitāti iegūst vakcinācijas rezultātā.
Klīnika
Inkubācijas periods 2 – 4 dienas.
Pirms slimības sākuma 12 – 24 st. var būt prodromālais periods. Slimības sākums biežāk pakāpenisks, retāk – akūts.
Klīniskās formas atkarībā no lokalizācijas
1.Elpceļu difterija:
a.žāvas difterija –
 i.lokalizētā,
 ii.difūzā un
 iii.toksiskā forma,
balsenes difterija jeb „īstais krups”,
c.deguna difterija,
2.Retākās formas bērniem –
a. acu,
b. ādas difterija.
Žāvas difterijas klīniskie simptomi:
1. mazsāpīgs faringīts vai tonsilofaringīts – uz hiperemētas un tūskainas žāvas gļotādas veidojas aplikums, kurš ir cieši saistīts ar zemākajiem audu slāņiem. To noņemot ir redzama tūska, asiņošana,
2. kakla zemādas audu tūska,
3. drudzis vai subfebrīla temperatūra,
Balsenes difterijas klīniskie simptomi:
1. balss piesmakums,
2. sauss, rejošs klepus,
3. inspirators stridors.
Komplikācijas:
1.Elpceļu obstrukcija.
2. Toksisks sirds asinstites bojājums.
3. Toksisks nervu sistēmas bojājums:
a. mīksto aukslēju un rīkles muskuļu parēzes (nazāla balss, rīšanas traucējumi, regugitācija- rijot šķidrums izdalās caur degunu), 
b. akomodācijas parēzes – skata koncentrēšanas grūtības uz tuviem priekšmetiem,
c. smagas parēzes – ekstremitāšu, krūšu kurvja muskuļu parēzes,
4. Toksisks nieru bojājums,
5.  Pneimonija. 
Diagnostika
1.  Klīniskie simptomi,
2.   Epidemioloģiskā anamnēze,
3. Diagnozi apstiprina bakterioloģiski, veicot uzsējumus barotnēs.
Ārstēšana
Ārstēšanu sāk nekavējoties, ja klīniski rodas aizdomas par difteriju:
1.pacientu hospitalizē, izolē un ievada difterijas antitoksīnu (DAT) ņemot vērā slimības dienu un smaguma pakāpi,
2. antibakteriālā terapija,
3. simptomātiskā terapija.
Profilakse
1.Specifiskā – vakcinācija,
2. Nespecifiskā.