1.1. Gastroezofagāls reflukss = Halāziia ir barības vada un kuņģa kardiālās daļas funkcionāla insuficience. Bērniem novēro stipru barības atgrūšanu jau no pirmajām dzīves dienām, pēc ēšanas, galvenokārt guļus stāvoklī. Kuņģa saturs atplūst atpakaļ barības vadā un mutē.
Halāzijas (GER) parādības parasti likvidējas 1-2 gadu vecumā, kad pilnīgi attīstās un nostiprinās kuņģa kardijas daļas neiromuskulārais aparāts.
Ja halāzija ir stipri izteikta, skābais kuņģa saturs var izraisīt barības vada iekaisumu (ezofagītu) ar sekojošo sarētošanos un barības vada sašaurināšanos pie ieejas kuņģī (ahalāzija).
Diagnostika: Rtg-loģiski - ir raksturīgs simptoms - gaisa pūšļa pārvietošanās no kuņģa uz barības vadu.
- endoskopija
- barības vada diennakts ph-metrija ļauj precizēt diagnozi 90% - 95% gadījumu.
Konservatīva terapija:
1) Pozīcijas terapija: pussēdus 30°- 40° leņķī ar cietu matraci zem muguras.
2) Barošana bieži, mazām porcijām vai ar perfuzoru pilienos.
3) Introgastrālā spiediena paaugstināšanai tiek ievadīta biezāka barība.
4) H2 receptoru blokatori.
5) Prokinetiski preperāti (Coordinax, Motilium).
6) Zondes ievadīšana 12-pirkstu zarnā barošanai.
Konservtīvā terapija tiek turpināta līdz 3 mēnešiem, pēc tam tiek veikta kontroles ph-metrija, ja ir uzlabošanās, konservatīvo terapiju var turpināt.
Indikācijas operācijai ir:
- neatlaidīga vemšana,
- ezofagīts,
- sarežģījumi no elpošanas orgānu puses (apnoja, smaga aspirācijas pneimonija, astmātiski stāvokļi),
- svara zudums.
1.2. Pilorospazma - ta ir kuņģa piloriskās daļas cirkulārās muskulatūras funkcionāls traucējums, ko izraisa pataloģiski kortikoviscerāli refleksi.
Klīniskā aina - vemšana un barības atgrūšana, kas parādās jau pirmajās dzīves dienās, bet tā nav pastāvīga, atvemtais barības daudzums vienmēr ir mazāks par ieēsto. Fiziskā attīstība bērniem parasti ir netraucēta, bērns labi pieņemas svarā.
Izmeklēšana - Rtg ar kontrastu atrod, ka pēc neilgas bārija aiztures Pylorus ātri atveras un evakuējas (kontrasti) uz 12-pirkstu zarnu. Kuņģis no kontrastvielas pilnīgi atbrīvojas 3-6 st. laikā, (pašlaik Rtg izmeklēšanu neveicam, tikai kuņģa zondēšanu ar atsūkšanu).
Ārstēšana. Barošana mazām porcijām (50 ml), bet biežāk- 8 - 10 reizes diennaktī.
Atgrūšana samazinās, ja pirms katras barošanas bērnam iedod 1 - 2 tējkarotes biezas barības (biezpienu, 5% mannas putru).
Medikamentozā ārstēšana:
- Motilium
- Sedatīvi
- B gr. Vitamīni
1.3. Žults izvadceļu diskinēzija. Izcelsmē par predisponējošiem faktoriem uzskata veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, konstitucionālas īpatnības, barības alerģiju, mazkustīgu dzīvesveidu, disbakteriozi.
Bieži kombinējas ar gastroduodenālu patoloģiju un tādā gadījumā ir sekundāra.
Žultsceļu diskinēzijas patoģenēzes pamatā ir motorikas traucējumi, holestāze, disholija, arī žultsceļu epitēlija deskvamācija.
Diskinēzijas tipi:
l.Sfinkteru spazmas - asas sāpes labajā paribē, kuras pastiprinās duodenālās zondēšanas laikā.
Duodenālā zondēšana - pagarināts "B" porcijas izdalīšanās refraktārais periods, žults izdalās ar pārtraukumiem. Bioķīmiski "B" porcijā atrod bilirubīna, holesterīna, lipoproteīdu kompleksa un žultsskābju koncentrācijas samazināšanos.
Žultspūslis biežāk ir apaļas formas, augstu novietots, tā iztukšošanās ir aizkavēta vai savlaicīga. MFR > 0,75.
2.Hipotoniskā diskinēzija. Tai ir raksturīgas smeldzošas, pastāvīgas sāpes labajā paribē, kas pastiprinās pie fiziskas slodzes (piemēram, skrienot), ir pozitīvi simptomi (Ortnera, Kēra), dažreiz palielinātas aknas, kas samazinās pēc duodenālās zondēšanas. Žultspūšļa reflekss parasti aizkavējas un "B" porcijas izdalīšanās pagarinās, bilirubīna, holesterīna, lipoproteīdu komplekss, žultsskābju koncentrācija "B" porcijā paaugstināti. Žultspūslis parasti ir bumbierveida formas, zemu novietots. MFR < 0,75.
3.Hipertoniskā diskinēzija. Tai raksturīgas īslaicīgas lēkmjveida sāpes labajā paribē un nabas rajonā. Atrod samazinātus žultspūšļa izmērus, paātrinātu žultspūšļa iztukšošanos. MFR > 0,59.
Diagnostika: USS ar krējuma provi.
Ārstēšana: uztura režīms, jāsamazina dzīvnieku tauku saturs, nedrīkst lietot ceptus, žāvētus produktus; ierobežot ekstraktvielu un garšvielu (etiķis, ķiploki, pipari, mārrutki utt.) daudzumu, nav vēlami konservi, desas, tortes.
Medikamentozā terapija ir atkarīga no diskinēzijas tipa, aknu, kuņģa stāvokļa.
Hipertonisku diskinēziju ar sfinktera spazmu ārstē ar sedatīviem preparātiem, spazmolītiķiem (No-spa, Papaverīns). Ieteicamas fizioprocedūras- diatermija, elektroforēze ar Novokaīnu vai Celnovokaīnu, galvanizācija pēc Ščerbaka- apkaklei.
Hipotonikas diskinēzijas gadījumā indicēti tonizējoši līdzekļi.
Holerētiķi: Allohols, Holosass, Holenzīms.
Holekinētiķi: Ksilīts, Sorbīts.
Tubāžas 2 - 3 reizes nedēļā.
Fizioterapija: elektroforēze ar MgSO4, dūņu aplikācijas.
Spazmolītiskās vielas nav indicētas. Ja paralēli ir gastrīts, jānozīmē antacīdi. Ja atrod lamblijas, izmanto pretlambliju preparātus (Fazižīnu 1 reizi, Trihopola vai Metronidozola kursu 5 dienas vai Furozolidonu).
Pēc hipokinētiskas diskinēzijas jālieto minerālūdens:
- Esentuki #4, #17, #20,
- Smirnova,
- Naftusjas,
- Boržomi.
Šie minerālūdeņi stimulē žults izdalīšanos un sašķidrina to.
Halāzijas (GER) parādības parasti likvidējas 1-2 gadu vecumā, kad pilnīgi attīstās un nostiprinās kuņģa kardijas daļas neiromuskulārais aparāts.
Ja halāzija ir stipri izteikta, skābais kuņģa saturs var izraisīt barības vada iekaisumu (ezofagītu) ar sekojošo sarētošanos un barības vada sašaurināšanos pie ieejas kuņģī (ahalāzija).
Diagnostika: Rtg-loģiski - ir raksturīgs simptoms - gaisa pūšļa pārvietošanās no kuņģa uz barības vadu.
- endoskopija
- barības vada diennakts ph-metrija ļauj precizēt diagnozi 90% - 95% gadījumu.
Konservatīva terapija:
1) Pozīcijas terapija: pussēdus 30°- 40° leņķī ar cietu matraci zem muguras.
2) Barošana bieži, mazām porcijām vai ar perfuzoru pilienos.
3) Introgastrālā spiediena paaugstināšanai tiek ievadīta biezāka barība.
4) H2 receptoru blokatori.
5) Prokinetiski preperāti (Coordinax, Motilium).
6) Zondes ievadīšana 12-pirkstu zarnā barošanai.
Konservtīvā terapija tiek turpināta līdz 3 mēnešiem, pēc tam tiek veikta kontroles ph-metrija, ja ir uzlabošanās, konservatīvo terapiju var turpināt.
Indikācijas operācijai ir:
- neatlaidīga vemšana,
- ezofagīts,
- sarežģījumi no elpošanas orgānu puses (apnoja, smaga aspirācijas pneimonija, astmātiski stāvokļi),
- svara zudums.
1.2. Pilorospazma - ta ir kuņģa piloriskās daļas cirkulārās muskulatūras funkcionāls traucējums, ko izraisa pataloģiski kortikoviscerāli refleksi.
Klīniskā aina - vemšana un barības atgrūšana, kas parādās jau pirmajās dzīves dienās, bet tā nav pastāvīga, atvemtais barības daudzums vienmēr ir mazāks par ieēsto. Fiziskā attīstība bērniem parasti ir netraucēta, bērns labi pieņemas svarā.
Izmeklēšana - Rtg ar kontrastu atrod, ka pēc neilgas bārija aiztures Pylorus ātri atveras un evakuējas (kontrasti) uz 12-pirkstu zarnu. Kuņģis no kontrastvielas pilnīgi atbrīvojas 3-6 st. laikā, (pašlaik Rtg izmeklēšanu neveicam, tikai kuņģa zondēšanu ar atsūkšanu).
Ārstēšana. Barošana mazām porcijām (50 ml), bet biežāk- 8 - 10 reizes diennaktī.
Atgrūšana samazinās, ja pirms katras barošanas bērnam iedod 1 - 2 tējkarotes biezas barības (biezpienu, 5% mannas putru).
Medikamentozā ārstēšana:
- Motilium
- Sedatīvi
- B gr. Vitamīni
1.3. Žults izvadceļu diskinēzija. Izcelsmē par predisponējošiem faktoriem uzskata veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, konstitucionālas īpatnības, barības alerģiju, mazkustīgu dzīvesveidu, disbakteriozi.
Bieži kombinējas ar gastroduodenālu patoloģiju un tādā gadījumā ir sekundāra.
Žultsceļu diskinēzijas patoģenēzes pamatā ir motorikas traucējumi, holestāze, disholija, arī žultsceļu epitēlija deskvamācija.
Diskinēzijas tipi:
l.Sfinkteru spazmas - asas sāpes labajā paribē, kuras pastiprinās duodenālās zondēšanas laikā.
Duodenālā zondēšana - pagarināts "B" porcijas izdalīšanās refraktārais periods, žults izdalās ar pārtraukumiem. Bioķīmiski "B" porcijā atrod bilirubīna, holesterīna, lipoproteīdu kompleksa un žultsskābju koncentrācijas samazināšanos.
Žultspūslis biežāk ir apaļas formas, augstu novietots, tā iztukšošanās ir aizkavēta vai savlaicīga. MFR > 0,75.
2.Hipotoniskā diskinēzija. Tai ir raksturīgas smeldzošas, pastāvīgas sāpes labajā paribē, kas pastiprinās pie fiziskas slodzes (piemēram, skrienot), ir pozitīvi simptomi (Ortnera, Kēra), dažreiz palielinātas aknas, kas samazinās pēc duodenālās zondēšanas. Žultspūšļa reflekss parasti aizkavējas un "B" porcijas izdalīšanās pagarinās, bilirubīna, holesterīna, lipoproteīdu komplekss, žultsskābju koncentrācija "B" porcijā paaugstināti. Žultspūslis parasti ir bumbierveida formas, zemu novietots. MFR < 0,75.
3.Hipertoniskā diskinēzija. Tai raksturīgas īslaicīgas lēkmjveida sāpes labajā paribē un nabas rajonā. Atrod samazinātus žultspūšļa izmērus, paātrinātu žultspūšļa iztukšošanos. MFR > 0,59.
Diagnostika: USS ar krējuma provi.
Ārstēšana: uztura režīms, jāsamazina dzīvnieku tauku saturs, nedrīkst lietot ceptus, žāvētus produktus; ierobežot ekstraktvielu un garšvielu (etiķis, ķiploki, pipari, mārrutki utt.) daudzumu, nav vēlami konservi, desas, tortes.
Medikamentozā terapija ir atkarīga no diskinēzijas tipa, aknu, kuņģa stāvokļa.
Hipertonisku diskinēziju ar sfinktera spazmu ārstē ar sedatīviem preparātiem, spazmolītiķiem (No-spa, Papaverīns). Ieteicamas fizioprocedūras- diatermija, elektroforēze ar Novokaīnu vai Celnovokaīnu, galvanizācija pēc Ščerbaka- apkaklei.
Hipotonikas diskinēzijas gadījumā indicēti tonizējoši līdzekļi.
Holerētiķi: Allohols, Holosass, Holenzīms.
Holekinētiķi: Ksilīts, Sorbīts.
Tubāžas 2 - 3 reizes nedēļā.
Fizioterapija: elektroforēze ar MgSO4, dūņu aplikācijas.
Spazmolītiskās vielas nav indicētas. Ja paralēli ir gastrīts, jānozīmē antacīdi. Ja atrod lamblijas, izmanto pretlambliju preparātus (Fazižīnu 1 reizi, Trihopola vai Metronidozola kursu 5 dienas vai Furozolidonu).
Pēc hipokinētiskas diskinēzijas jālieto minerālūdens:
- Esentuki #4, #17, #20,
- Smirnova,
- Naftusjas,
- Boržomi.
Šie minerālūdeņi stimulē žults izdalīšanos un sašķidrina to.
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.