Meningits

definicija

meningits ir smadzeņu apvalku iekaisums, par ko liecina paugstināts leikocitu skaits muguras smadzeņu šķidrumā (likvorā).

ja iekaisumā cieš arī smadzenes, tad to sauc par encefalītu vai cerebrītu.

 Meningīts

Klasifikācija.

1. aseptiskais - par tādu runā tad, ja ar parastajām metodēm neizdodas atrast baktērijas muguras smadzeņu šķidrumā. aseptisku meningītu raksturo limfocitārā pleocitoze, kaut arī pa;s;a slimības sākumā likvorā var būt neitrofilo  leikocītu pārsvars. pleocitoze parasti ir līdz 500 šūnām.

2. strutains M - raksturīgs ar neitrofilo pleocitozi . kopējais lidz 5000 šūnām.

pēc slimības gaitas var iedalīt ;

akūts - raksturīgs ar meningialo simptomu manifestēšanos dažu stundu vai dienu laikā. šāda gaita ir vīrusu izraisīto meningītu vairākums.

Hronisks- meningialie simptomi rodas pakapeniski un progresē nedēļām vai pat mēnešiem ilgu laiku,

etiologija

1. strutains meningīts - ;

a) ierosinātāju biežums pieaugušajiem; no 38%- 11%