Rahīts

Rahīts ir augoša organisma vielmaiņas traucējumu saslimšana, kuras rezultātā veidojas kaulu deformācijas, kā arī attīstās izmaiņas citās organisma sistēmās.

Rahīta biežākais iemesls ir vitamīna D trūkums organismā, bet to var ierosināt arī nepareiza šī vitamīna vielmaiņa organismā, kā rezultātā rodas kalcija (Ca) un fosfora (P) vielmaiņas traucējumi un attīstās klīnika. Mūsdienās ir pierādīta, ka liela nozīme Ca vielmaiņā ir arī iedzimtībai.

D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuram ir vairākas formas, no kurām nozīmīgākās ir D_2, kas atrodas augu valsts produktos un D_3, kas veidojas ādā ultraviolēto staru ietekmē un atrodas dažos produktos - olas dzeltenumā, aknās, zivīs (reņģēs, lasī), nedaudz arī pienā. Mūsdienās šādā veidā organismu nevar nodrošināt ar tam nepieciešamo vitamīna daudzumu, tādēļ bērniem papildus nozīmē sintezēto vitamīna D aktīvo formu perorāli (Vitamīns D₃).

Samazinoties organismā D vitamīna līmenim, samazinās kalcija, tad arī fosfora uzsūkšanās zarnās un tā izgulsnēšanās kaulos, veidojas hipokalcēmija. Tā rezultātā tiek traucēts kaulu mineralizācijas process un tajos attīstās patoloģiskas izmaiņas. Pazeminoties kalcija līmenim asinīs, paaugstinās arī nervu uzbudināmība.

Biežākie slimības iemesli:

1.        saules deficīts,

2.        nepietiekama D vitamīna uzņemšana ar uzturu,  

3.        slimības ar uzsūkšanas traucējumiem,  

4.        aknu, nieru slimības.

Riska faktori:

1.        ja māte grūtniecības laikā un/vai bērna zīdīšanas laikā pietiekami nesaņem D vitamīnu;

2.        neiznesti bērni;  

3.        daudzaugļu grūtniecībā dzimušie bērni;  

4.        bērni ar palielinātu svaru;

5.        zīdaiņi, kuri nesaņem D vitamīnu profilaktiski.

Klīnika.

Rahīta simptomi bērniem var attīstīties jebkurā vecumā, bet biežāk tas notiek visstraujākajos augšanas periodos. Galvenie no tiem ir līdz 2 gadu vecumam, īpaši akcentējot zīdaiņu periodu, un pubertātes vecumā.        

Bērnam agrīna akūta rahīta klīnika visbiežāk attīstās 2 – 4 mēnešu vecumā.

Agrīnie simptomi no nervu sistēmas puses:

1.        zīdainis kļūst nemierīgs,

2.        traucēts miegs,

3.        pastiprināta svīšana,

4.        pazemināta apetīte.

Vienlaikus - izmaiņas kaulu sistēmā, kuras ir vadošās izmaiņas rahīta gadījumā. Izmaiņas kaulu sistēmā veidojas noteiktos vecuma periodos tajās kaulu daļās, kuras tiek visvairāk noslogotas.

Kauli kļūst mīksti, muskuļi tos savelk un tie deformējas.

Pirmās izmaiņas zīdainim notiek

1.        galvas kaulos – tie kļūst mīksti un deformējas.

2.        Tālāk - sākot bērnu sēdināt, deformējas krūšu kurvis,

3.        ceļoties kājās - kāju deformācijas.  

Rahītam progresējot pievienojas arī citas pārmaiņas kaulu sistēmā, vēlāk novēro atlieku parādības.

Slimības rezultātā var būt aizkavēta bērnu fiziskā attīstība.

Vienlaicīgi ar izmaiņām kaulos novēro arī muskuļu un  locītavu saišu vājumu.             

Sekundāri izmaiņas var attīstīties arī citās sistēmās:

1.        sirds asinsvadu sistēmā –

a.        sastrēguma rezultātā piepūles laikā novēro cianozi,

b.        elpas trūkumu,

c.        tahikardiju;

2.        smagu traucējumu rezultātā var attīstīties anēmija.

Vēlīnais rahīts - skolas vecuma bērniem. Klīniskās izpausmes:

1.        veģetatīvajā nervu sistēmā –

a.        raudulība,

b.        bailes,

c.        svīšana,

d.        uzbudināmība,

2.        sāpes kājās pēc pastaigām,

3.        nogurums,

4.        mazs augums,  

5.        rahīta atlieku deformācijas.

Diagnostika.

1.        Klīniskās pazīmes.

2.        Pazemināts kalcija un fosfora līmenis, bet paaugstināts sārmainās fosfotāzes līmenis asinīs.

3.        Plaukstas rentgenogrammā osteoporozes aina, metafīzes deformācijas.

4.        Osteoporozes diagnosticēšanai vecākiem bērniem - osteodensitometrija.

Ārstēšana.

1.        Specifiskā ārstēšana ar D₃ vitamīnu paaugstinātās devās.

2.        Ja kalcija līmenis asins sērumā ir izteikti pazemināts, tad paralēli D vitamīna terapijai nozīmē arī kalcija preparātus.

Profilakse.

1.        Specifiskā profilakse – D₃ vitamīns.

2.        Nespecifiskā profilakse:

a.        grūtniecēm un barojošām mātēm būtu jāsaņem atbilstošs vitamīnu daudzums un racionāla produktu izvēle;

b.        zīdainim racionāls uzturs –

                                                               i.      pēc iespējas ilgāka dabīgā barošana,

                                                              ii.      savlaicīgi uzsākts sabalansēts papildēdiens;  

c.        vecumam atbilstošs dienas režīms –

                                                               i.      kopšana,

                                                              ii.      svaigs gaiss,

                                                            iii.      gadalaikam atbilstošs apģērbs.