Vakcinācija balstās uz vienkāršu principu. Ar konkrētu infekcijas slimību cilvēks parasti slimo vienu reizi mūžā un kļūst neuzņēmīgs imunitātes veidošanās rezultātā. Pēc vakcinācijas organisms, tāpat kā slimības laikā, tiek pakļauts slimību izraisošas baktērijas vai vīrusa iedarbībai, bet vakcīnā šie slimību izraisītāji ir novājināti vai pārveidoti. Imunitāte (organisma aizsardzība) rodas tādējādi, ka imūnās sistēmas šūnas pret slimību izraisītājiem 7 - 21 dienu laikā izveido antivielas (pretvielas).
Informācija par organismā nokļuvušajiem slimību izraisītājiem iegulst t.s. atmiņas šūnās. Ar vakcīnu ievadot šos slimības izraisītājus organismā atkārtoti, pateicoties organisma atmiņas šūnām, ātri veidojas antivielas. Vakcīnu sastāvam ir liela nozīme, lai veidotos maksimāls antivielu daudzums. Vakcīnu darbīgā daļa, kas aktivizē organisma aizsargšūnas, var būt dažāda. Dažas vakcīnas satur veselas, nedzīvas baktērijas vai vīrusus, citas - dzīvus, novājinātus, vēl citas - baktēriju vai vīrusu daļas.
jauundzimušam bērnam ir imunitāte pret daudzām infekcijām no mātes iegūto antivielu dēļ. Tās saglabājas bērna organismā pirmajos dzīves mēnešos, tad pamazām izzūd. Tādēļ svarīgi vakcināciju izdarīt jau pirmo dzīves mēnešu laikā, tiklīdz bērna organisms jau pats spēj veidot antivielas. Kā redzams tabulā, dažas vakcīnas bērnam jāsaņem vairākas reizes. Pilnvērtīga imunitāte veidojas, precīzi ievērojot tabulā noteiktos intervālus. Dažreiz starplaiks pagarinās slimības dēļ. Jāatceras - nekad nav par vēlu turpināt iesāktu vakcināciju, pat ja pēc pēdējās devas ievadīšanas pagājis ilgs laiks!
Pēc Eiropas Savienības pediatru konfederācijas, Latvijas pediatru asociācijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, par īstām vakcinācijas kontrindikācijām uzskata šādas:
1. progresējošu neiroloģisku saslimšanu,
2. smagu komplikāciju, kura novērota pēc tādas pašas vakcīnas iepriekšējās devas ievadīšanas (piem., anafilakse),
3. smagu komplikāciju uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām,
4. primāru imūndeficītu,
5. akūtu infekcijas, somātisku slimību.
Par neīstām (kļūdainām) kontrindikācijām uzskata:
1.pārsniegts imunizācijas kalendārā noteiktais bērna vakcinācijas vecums,
2.ģimenes anamnēzi (krampji pēc vakcīnu ievadīšanas, alerģiskas saslimšanas ģimenes anamnēzē, zīdaiņa pēkšņas nāves gadījums u.c.),
3.reakcija uz iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanu – lokālas reakcijas:
a.hiperēmija,
binfiltrāts,
c. sāpīgums injekcijas vietā;
d sistēmiskās reakcijas:
i. ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38,50 – 390 C,
ii. febrīli krampji u.c.),
4. kompensēts neiroloģisks stāvoklis, kā bērnu cerebrālā trieka, Dauna sindroms,
5. alerģiskās iesnas, atopisks dermatīts rekonvalescences periodā, bronhiālā astma remisijas periodā,
6.vidēji smaga hipotrofija,
7. bērna dabīgās barošanas periods,
8. jaundzimušā ikteruss anamnēzē,
9.alerģija uz penicilīnu vai citu antibiotiķi, izņemot vakcīnā ietilpstošo antibiotiķi,
10.hroniskas plaušu, sirds, nieru un aknu saslimšanas remisijas periodā,
11. antibiotiku terapijas kurss,
12. kortikosteroīdu terapijas kurss (nelielas un vidējas devas, vai lielas devas īslaicīgi), kortikosteroīdu lokāla terapija
Informācija par organismā nokļuvušajiem slimību izraisītājiem iegulst t.s. atmiņas šūnās. Ar vakcīnu ievadot šos slimības izraisītājus organismā atkārtoti, pateicoties organisma atmiņas šūnām, ātri veidojas antivielas. Vakcīnu sastāvam ir liela nozīme, lai veidotos maksimāls antivielu daudzums. Vakcīnu darbīgā daļa, kas aktivizē organisma aizsargšūnas, var būt dažāda. Dažas vakcīnas satur veselas, nedzīvas baktērijas vai vīrusus, citas - dzīvus, novājinātus, vēl citas - baktēriju vai vīrusu daļas.
jauundzimušam bērnam ir imunitāte pret daudzām infekcijām no mātes iegūto antivielu dēļ. Tās saglabājas bērna organismā pirmajos dzīves mēnešos, tad pamazām izzūd. Tādēļ svarīgi vakcināciju izdarīt jau pirmo dzīves mēnešu laikā, tiklīdz bērna organisms jau pats spēj veidot antivielas. Kā redzams tabulā, dažas vakcīnas bērnam jāsaņem vairākas reizes. Pilnvērtīga imunitāte veidojas, precīzi ievērojot tabulā noteiktos intervālus. Dažreiz starplaiks pagarinās slimības dēļ. Jāatceras - nekad nav par vēlu turpināt iesāktu vakcināciju, pat ja pēc pēdējās devas ievadīšanas pagājis ilgs laiks!
Pēc Eiropas Savienības pediatru konfederācijas, Latvijas pediatru asociācijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, par īstām vakcinācijas kontrindikācijām uzskata šādas:
1. progresējošu neiroloģisku saslimšanu,
2. smagu komplikāciju, kura novērota pēc tādas pašas vakcīnas iepriekšējās devas ievadīšanas (piem., anafilakse),
3. smagu komplikāciju uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām,
4. primāru imūndeficītu,
5. akūtu infekcijas, somātisku slimību.
Par neīstām (kļūdainām) kontrindikācijām uzskata:
1.pārsniegts imunizācijas kalendārā noteiktais bērna vakcinācijas vecums,
2.ģimenes anamnēzi (krampji pēc vakcīnu ievadīšanas, alerģiskas saslimšanas ģimenes anamnēzē, zīdaiņa pēkšņas nāves gadījums u.c.),
3.reakcija uz iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanu – lokālas reakcijas:
a.hiperēmija,
binfiltrāts,
c. sāpīgums injekcijas vietā;
d sistēmiskās reakcijas:
i. ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38,50 – 390 C,
ii. febrīli krampji u.c.),
4. kompensēts neiroloģisks stāvoklis, kā bērnu cerebrālā trieka, Dauna sindroms,
5. alerģiskās iesnas, atopisks dermatīts rekonvalescences periodā, bronhiālā astma remisijas periodā,
6.vidēji smaga hipotrofija,
7. bērna dabīgās barošanas periods,
8. jaundzimušā ikteruss anamnēzē,
9.alerģija uz penicilīnu vai citu antibiotiķi, izņemot vakcīnā ietilpstošo antibiotiķi,
10.hroniskas plaušu, sirds, nieru un aknu saslimšanas remisijas periodā,
11. antibiotiku terapijas kurss,
12. kortikosteroīdu terapijas kurss (nelielas un vidējas devas, vai lielas devas īslaicīgi), kortikosteroīdu lokāla terapija
Комментариев нет:
Отправить комментарий
Примечание. Отправлять комментарии могут только участники этого блога.