Psihosomatiski traucējumi

• Psihosomatiski traucējumi
• Veselības traucējumi tiek uzskatīti par psihosomatiskiem traucējumiem, ja psiholoģiskajiem faktoriem ir izљķiroљa loma to attīstības procesā. Psihosomatiskā medicīna daћādos laika periodos ir definēta savādāk. Љobrīd psihosomatiskās medicīnas definīcija skan љādi: psihosomatiskā medicīna ir zinātne par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēљanā, prognozē un profilaksē.
• Psihosomatiska slimība
• Psihosomatiska reakcija.
• Organisma reakcijas veids, kad orgānā, ko nevar ietekmēt ar apzinātu gribas sasprindzināљanu, jūtu uzplūduma rezultātā notiek fizioloģiskas pārmaiņas. Piem. svīљana, caureja, sirdsklauves, nosarkљana, nobālēљana utt.

• Galvenā nozīme tiek pieљķirta notikumu subjektīvai nevis „objektīvai” nozīmei
• Pēta gan dzīves notikumus, gan psihisko stāvokļu un procesu apzināto un neapzināto nozīmi un ietekmi uz organismu
• Pēta kā љie procesi ietekmē līdzsvaru starp psihiskajiem un emocionālajiem procesiem
• Nodroљina ķermeņa homeostāzes saglabāљanu
• Nodroљina psihisko veselību, ko pats cilvēks uztver vienkārљi kā labu paљsajūtu un veselību
• ir neapzināts aizsardzības mehānisms, kad emocionālās problēmas neapzināti tiek izteiktas nevis ar muti, bet ar ķermeņa simptomiem. Mēs neesam kontaktā ar savām jūtām.Ir psihiskas reakcijas, kas parasti seko fiziskām saslimљanām, pēc medicīniskas iejaukљanās, kā arī invaliditātes gadījumos. Piem., depresīva reakcija pēc muguras smadzeņu bojājuma, parēzes vai paralīzes, nepilnvērtības sajūta pēc traumatiskiem bojājumiem..
• Ir ilgstoљi stāvokļi. Kaut arī traucējumi ir funkcionāli, bez orgānu strukturāliem bojājumiem, tomēr pacients, ilgstoљi slimojot un nesaņemot adekvātu psiholoģisko palīdzību, var tapt par invalīdu. ir fizioloģisko funkciju pārmaiņas un bojājumi orgānu sistēmās kas reaģē ar psihosomatiskām reakcijām. Ir iedzimta predispozīcija љiem “mērķa orgāniem”. Slimība rodas emocionāli reaģējot uz kādu notikumu. 
• Iedala 2 grupās: 1. 1.Gatavoљanās cīņai 2. 2.Bēgљana no aktivitātes
• agresivitāte un frustrācija, kad organismā izraisās cīņas un bēgљanas reakcijas, kas ilgi pastāv un negūst izlādēљanās iespējas ( aizturētas un apspiestas dusmas ģimenes un darba dzīvē.).
• bezcerības un bezpalīdzības izjūtas, kas izraisa depresijas un padoљanās reakciju.
• dusmojoties vai baidoties aktivizējas cilvēka simpatiskā nervu sistēma, sasprindzinās љķērssvītrotā muskulatūra.
• Bieћākie psihogēnie slimības izraisoљie (emocionālie) faktori ir cilvēka apzinātie un īpaљi neapzinātie konflikti un dzīves krīzes.
• nav vārdu jūtām

• apraksta notikumu detaļas nevis jūtas

• ierobeћota fantāzija

• domā par notikumiem nevis jūt

• neapzinās somatiskās sajūtas

• jūtas izlādē no gadījuma uz gadījumu (neadekvātas, intensīvas, afektīvas)
• Nespēja sajust emocijas. pamatā ir agresīvo vai naidīgo impulsu bremzēљana vai izstumљana. Traucējumi izpauћas: cilvēkam, kam audzināљanas rezultātā nav atļauts dusmoties, bet dusmas taču rodas, sāk darboties simpātiskā sistēma (bet dusmoties ir aizliegts), izlāde nenotiek un turpina darboties, tad vēlāk veidojas orgānu neirozes (veģetatīvā distonija), primārā hipertensija, metabolisma traucējumi, hronisks muskuļu sasprindzinājums beidzas ar locītavu saslimљanām, migrēnas.
• Bēgљana no aktivitātes.
Hroniski aktivizēta parasimpātiskā sistēma. No emocionālā sasprindzinājuma bēg atkarības stāvoklī (piem. ekstremālā situācijā nevis cīnās, bet parādās caureja). Љis ir nosacīti sliktāks variants, jo tā ir padoљanās bez gatavoљanās cīņai.
• sistēma. Galvenā funkcija ir veģetatīvo funkciju regulēљana ekstremālos apstākļos. Simpātiskā sistēma sagatavo organismu vai nu cīņai vai bēgљanai (palielina asiņu pieplūdi sirdij, plauљām, smadzenēm, muskuļiem, pieaug AT, ogļhidrātus ņem no depo, virsnieru darbība pastiprinās.) Pārējie orgāni paliek mierā. Organisms gatavs cīņai. Simpātioskā nervu sistēma vērsta uz ārpusi: ’’kara laiki”. sistēma nodroљina enerģijas resursu atjaunoљanu, gremoљanas sulu izdalīљanos, uzkrāj cukuru, saљaurina acu zīlītes pie spēcīga gaismas kairinājuma. Parasimpātiskā ir par organisma miera stāvokli (dārzeni) ‘’miera laiki”
• Ja љīs emocijas turpinās ilgstoљi, rodas sāpes galvā, mugurā.

• Seksuālā dzīvē neļauj būt aktīvai kā vīrietim

• Neizpaustas aizturētas dusmas,

• Frustrācija, atkarības vajadzību neapmierināљanas dēļ

• Pastiprināta vēlme pēc droљības

• Apslāpēta agresija

• Iekљēja spriedze

• Depresīvas tendences un atkarības tendences

• Droљības sajūtas zaudējums

• Koncentrēљanās uz sava ķermeņa simptomāti

• Pieaugoљa dzīves aktivitāљu samazināљanās

• Cenљanās izvairīties no stresa situācijām

• Pastiprināta sevis vēroљanas tendence (hipohondrija).

• Bailes

• Emocionāla labilitāte

• Neizpaustas agresīvas tendences

• Neizpaustas dusmas

• Konflikti seksuālās attiecībās

• Grūtības veidot kontaktus

• Apspiestas dusmas un naidīgums

• Vēlme pēc neatkarības un cieљām attiecībām vienlaicīgi

• Bailes būt atstumtam

• Daudzpusīgs psihosociālais stress

• Izteikta tendence izvairīties no konfliktiem

• Cilvēks no ģimenes, kur nav bijusi iespēja risināt konfliktus ( izrunāt )

• Svars parasti normāls. Vēlme palikt љajā svarā

• Izskatās patstāvīgas, godkārīgas(‘’spēcīgās sievietes’

• Iekљēji tukљums, kauns, mazvērtības, vainas sajūta

• Ģimenē bijuљas atraidoљas, emocionāli vēsas attiecības, tēviem alkohols. Vecāku ambīcijas nav īstenotas, tad gaida no bērniem
• 
  

• Grupu terapija.
• 
  
• 
  

• Ģimenes terapija.

• Ārstnieciskā vingroљana, autogēnais treniņљ

• Citas metodes

• Labi var ārstēt

• Jābūt vispusīgai somatiskai izmeklēљanai, jāsadarbojas ģimenes ārstam, psihiatram un citiem nepiecieљamiem speciālistiem.
• Balsta psihoterapija. Jādod iespēja pacientiem izteikt un apspriest savas bailes, trauksmi u.c. Psihoterapeita konsultācija ar mērķi parādīt pacientam viņa problēmas un konfliktus, ieteikt mainīt dzīves stilu un prioritātes.
• Psihoterapeitiska ārstēљana ar mērķi apzināties savus iekљējos (intrapsihiskos) konfliktus, izmainīt attieksmi pret dzīvi un tuviniekiem, iemācīties tikt galā ar emocijām. Jāatceras, ka psihoterapijas mērķis љajos gadījumos nav uzlabot adaptāciju sabiedrībā vai palīdzēt pacientam gūt panākumus profesionālā jomā, bet sniegt mieru.
• Psihosomatisko pacientu atveseļoљanai lietderīgas ir arī daћādas mākslas terapijas tehnikas – zīmēљana, kas netieљā veidā pauћ emocijas, deju terapija, kas palīdz atjaunot kontaktu ar savu ķermeni u.c.i
• Ieteicams apgūt daћas relaksācijas metodes (piemēram, progresējoљu muskuļu relaksāciju, vizualizācijas tehnikas), kas palīdzētu pārvaldīt stresu.

• Medikamentozā terapija: trankvilizatori, antidepresanti.

• Ir vēlama kāda uzticama cilvēka klātbūtne, ar kuru izrunājot savas izjūtas, tās varētu kļūt skaidrākas. Un vēl ir nepiecieљamas prasmes – kā sevi saprast un pieņemt, kuras veselīgās ģimenēs vecāki bērnos attīsta no agras bērnības, bet citiem jāapgūst dzīves laikā.

• Iemācīties runāt par sevi, par iekљējiem pārdzīvojumiem, emocijām, domām un izjūtām. Arī par tām, kuras kopљ bērnības mēs uzkrājam vai noliedzam un nesam sevī.

• Cilvēks nedrīkst nonākt konfliktā ar to, kas viņљ jau ir. Pēc tā ir jātiecas katram cilvēkam – nevis konfliktu noliegљana, bet to apzināљanās un risināљana. Tātad, jo vairāk cilvēks spēj apzināties savas emocijas, domas un pieņemt tās, jo veselāks viņљ būs.
• Cilvēkam, kas izpauћ savas dusmas, psihosomatisku simptomu ir mazāk, toties vairāk ir attiecību problēmu un otrādi, tiem, kas mazāk izrāda jūtas, nav tik daudz attiecību problēmu, bet ir lielāka iespēja saslimt ar kādu psihosomatisku slimību. Tikai saskaņa ar sevi, apmierinātības sajūta ar dzīvi, iekљējā līdzsvara saglabāљanas ļauj saglabāt labu veselību.

• Labs garastāvoklis pacientam palīdz atveseļoties, turpretim negatīvās emocijas pasliktina slimības gaitu. Piemēram, cukura diabēta slimniekam negatīvās emocijas veicina ketonvielu uzkrāљanos organismā un tāpēc jāpalielina insulīna deva. Sirds slimniekiem, kam ir depresija, pēc operācijām bieћāk rodas sareћģījumi, pastāv augstāks mirstības r
• 
  
• 
  

• Ja cilvēks ir dzīvespriecīgs, viņa imūnā sistēma darbojas normāli, pasargājot no daudzām saslimљanām. Bet cilvēkam, kas dzīvei vairs nesaskata nekādu jēgu, gēni imūnās sistēmas darbību atslēdz lai velti netērētu enerģiju.
• isks.

• Izmainīta ķermeņa uztvere , atteikљanās no ēdiena, kritiska novājēљana, sekundāra amenoreja.’)

• Paralēli ir liela fiziska motora aktivitāte

• Grūti nodibināt emocionālu kontaktu ar citiem cilvēkiem

• Bieћi slimība attīstās pēc nelaimīgas mīlestības, bet tas nav cēlonis, tās ir bailes no tuvības arī seksuālas, un љķirљanās

• Konflikts starp vēlmi būt tuvāk mammai un starp vēlmi pēc autonomija

• Neēљana ir protests pret māti, pret attiecību modeli ko māte piedāvā

• Pacientes jūtas bezspēcīgas piepildīt mammas vēlmes, kas ir emocionāli pavēsas ar ļoti augstām prasībām

• Attiecības ģimenē ir pieklājīgas, bet attālinātas

• Sākumā labi ārstējamas psihoterapeitiski kopā ar mammu

• Vispirms jāizslēdz sekundāra hipertensija

• Primārā hipertensija – bez somatiskiem cēloņiem

• Konflikts starp agresīviem impulsiem un velmi pakļauties

• Hiperadaptīvs, izteikta tieksme izvairīties no konfliktiem, tiek apvaldīti emocionālie impulsi( arī + )
• 
  
• Bronhiālā astma:
• Nervozās elpoљanas sindroms
• Reimatoīdais artrīts
• Saslimљana var sākties ja:

• Viņu neapzinātā vīrieљu ienīљana apstiprinās ( vīrs pamet, kļūst neatkarīgāks)
• Notikumi, kas saasina vainas sajūtu un naidīgumu ( ja dzīve noņem iespēju rūpēties par kādu)
• eb korsetes sindroms

• Elpoљana nopūtu veidā, ar straujām ieelpām, hiperventilācijas, elpas trūkums j

• Hiperventilācija- pēkљņa, ātra, bieћa elpoљana, kas mijas ar gaisa trūkuma sajūtu, sasprindzinājuma sajūta krūљu kurvī

• Fobiski pacienti ar trauksmainām depresijām, pamatā bailes, ko cenљas noslēpt no sevis un citiem.

• Sociāli labi adaptēti

• Problēmas ar paљvērtību, nevar sevi aizstāvēt, spēcīgas prasības no citu puses

• No ģimenes- pieklājības normas neveicina individualitāti, iemācās atteikties no savām vēlmēm, no agresijas izpausmēm

• Klasiska psihosomatiska saslimљana

• Īpatnība – sievietēm

• Izteiktas ķermeniskas aktivitātes,’’ puiciskuma demonstrēљana’

• Pieauguљām stingra emociju kontrole, kontrolē arī apkārtējos cilvēkus, stingrība, prasīgums, paralēli izteikti rūpīgas un baћīgas. Dominēљana un mazohisms

• Seksuālā ziņā aktīvā pozīcija. Pārņem vīrieљu manieres, atsakās pakļauties. Vīri maigas dabas.

• Tiek apvaldītas gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas
• Neizpausta agresija

• Vilљanās personīgās attiecībās

• Liels emocionāls zaudējums darbā

• Atsakās atzīt stresa situācijas esamību

• Vainas sajūta

• Viņu neapzinātā vīrieљu ienīљana apstiprinās ( vīrs pamet, kļūst neatkarīgāks)
• Notikumi, kas saasina vainas sajūtu un naidīgumu ( ja dzīve noņem iespēju rūpēties par kādu)
• eb korsetes sindroms
• Elpoљana nopūtu veidā, ar straujām ieelpām, hiperventilācijas, elpas trūkums j
• Hiperventilācija- pēkљņa, ātra, bieћa elpoљana, kas mijas ar gaisa trūkuma sajūtu, sasprindzinājuma sajūta krūљu kurvī
• Fobiski pacienti ar trauksmainām depresijām, pamatā bailes, ko cenљas noslēpt no sevis un citiem.
• Sociāli labi adaptēti
• Problēmas ar paљvērtību, nevar sevi aizstāvēt, spēcīgas prasības no citu puses
• no ģimenes- pieklājības normas neveicina individualitāti, iemācās atteikties no savām vēlmēm, no agresijas izpausmēm
• Klasiska psihosomatiska saslimљana
• Īpatnība – sievietēm
• Izteiktas ķermeniskas aktivitātes,’’ puiciskuma demonstrēљana’’
• Pieauguљām stingra emociju kontrole, kontrolē arī apkārtējos cilvēkus, stingrība, prasīgums, paralēli izteikti rūpīgas un baћīgas. Dominēљana un mazohisms
• Seksuālā ziņā aktīvā pozīcija. Pārņem vīrieљu manieres, atsakās pakļauties. Vīri maigas dabas.
• Tiek apvaldītas gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas
• Neizpausta agresija
• Viљanās personīgās attiecībās
• Liels emocionāls zaudējums darbā
• • Atsakās atzīt stresa situācijas esamību
• Vainas sajūta
• Izelpas grūtības( gļotādu pietūkums, gļotu sekrēcija, bronhu spazmas)
• Bērniem zem 10 g. vecuma, vairāk zēniem
• Aizturētu raudu izpausme (plauљu raudāљana)
• Zaudējis pēkљņi droљības sajūtu, vainas sajūta
• Neapzināta vēlme apspiest raudas
• Jutuљies atstumti, kritizēti, norāti par-ar raudāљanu saukt vecākus
• Palielināts trauksmes līmenis, hipohondrija, raksturīga ari jūtu aizliegљana
• Klepus var būt iekљēja sasprindzinājuma, nepatikas vai riebuma dēļ. Izklepo neapmierinātību, agresivitīti
• stadija. Cilvēks nespēj atrisināt problēmu un mēģina to aizmirst, pilnībā izstumt. Kamēr viņљ atrodas tieљā saskarē ar to nav novērojami nekādi somatiski traucējumi, kas būtu saistīti ar doto problēmu.
• stadija. Cilvēks ir ne tikai aizmirsis par problēmu, bet arī novērsis ārējos apstākļus, kas varētu atgādināt notikuљo faktu, jo problēmas aktualizācija novestu pie stresa. Saskaņā ar dabiskajiem izdzīvoљanas un paљsaglabāљanās principiem, problēma tiek izstumta no apziņas un pamazām noved pie emocionālām un bioloģiskām izmaiņām – ārējā psiholoģiskā problēma tiecas izpausties zemapziņas zonā. Љajā stadijā vēl nav nekādu ārējo izpausmju.
• stadija. Kļuvusi par neapzinātu, problēma pēc divām dienām vai trīsdesmit gadiem somatizējas un sasniedz savu kulminācijas punktu. Problēma sasniedz somatikas zonu un tiecas uz ārpusi. Pati tā izzust nevar, jo cilvēks neapzināti to uztur. Var paiet ilgs laiks, kamēr izveidojas situācija, kas dod iemeslu izstumtās problēmas aktualizācijai, lai sāktos psihosomatiska slimība. Par iemeslu var būt jebkura traumatiska krīze, ilgstoљs stress u.c.
• 
  
• uzdevums ir organizēt mūsu attiecības ar ārējo pasauli. Veģetatīvā regulē iekљējos procesus 1.Simpātiskā 2.Parasimpatiskā
• Somatopsihiskas reakcijas.
• Psihosomatiskās medicīnas pamatnostādnes
• Somatizācija
• Psihosomatiski traucējumi.
• Normālās organisma reakcijas uz emocijām. CNS
• Parasimpātiska
• Simpātiskā
• Abas sistēmas ir antagonisti, bet nevar iztikt viena bez otras. Jābūt līdzsvarā. Ja pazūd līdzsvars, tad rodas traucējumi.
• Veģetatīvo funkciju traucējumi emocionālo problēmu rezultātā.
• 1.Gatavoљanās cīņai
• Etioloģija
• Konflikti
• Stresa teorija.
• Љī teorija kā somatizācijas iemeslus izvirza psihosociālos faktorus un somatizācija ir kā atbilde uz ilgstoљu distresu. Ņemot vērā sabiedrībā valdoљo konkurences un sevis pierādīљanas gaisotni un to, ka pēc jaunākajiem datiem Latvija ir to valstu vidū, kur visvairāk cilvēku strādā vairāk nekā vienu darba slodzi, arī љī teorija var izskaidrot daudzus saslimљanas gadījumus.
• Resomatizācija
• M. Љurs (internists un psihoanalītiķis) atzīmēja to, ka tikko dzimuљam bērnam psihiskās un somatiskās reakcijas nav dalītas. Ja zīdainis baidās, jūtas vientuļљ, viņam ir neērti, auksti, viņљ ir izsalcis, izslāpis, vēlas saņemt glāstus, viņљ reaģē ne tikai ar emocijām, bet arī ar savu ķermeni (diatēze, kolikas, elpoљanas traucējumi u.tml.). Bērnam augot notiek desomatizācija, kas nozīmē, ka attīstības gaitā bērns iemācās ne tikai daudzveidīgākas emocionālās reakcijas, bet arī nereaģēt ar ķermeni. Љī process norit atљķirīgi, un ne visiem pieauguљajiem ir spēja neatbildēt ar somu, bet ar emocijām un prātu. Tomēr nav љaubu, ka pieauguљi cilvēki to spēj labāk nekā mazi bērni. Psihosomatisko slimību gadījumos notiek resomatizācija, tas ir, emocijas atkal nav ierobeћotas psihē, bet ir vienotas ar ķermeni, izraisot somatiskus traucējumus. Kā veicinoљie faktori var būt psihiskas traumas (zaudējumi, pazemojumi, nicinājums, nespēja sevi paљapliecināt, varmācība, seksuāla izmantoљana). Psiholoģiskie aizsardzības mehānismi vairs netiek galā, un cilvēks regresē, bet medicīniskā izpratnē saslimst fiziski. Nelabvēlīgai psiholoģiskajai situācijai ieilgstot un saistoties ar bezcerību un bezpalīdzību pārejoљā regresija transformējas pastāvīgā resomatizācijā un veidojas psihosomatiska slimība.
• Aleksitīmija
• Indivīds nespēj, neprot un nevar runāt par jūtām, par psihisko komfortu. Neemocionāli.
• Aleksitīmiju raksturo:

• Predispozīcija.

Psihosomatiskais modelis.

Lai rastos psihosomatiska slimība, bez psihiskās slodzes iepriekљ jābūt kāda orgāna īpaљam jutīgumam, nepilnībai vai nosliecei disponētajā orgānā. Piemēram, pacientiem, kuriem novēro atopiskos dermatītus un kurus stipri iespaido ārējās dzīves situācijas, ir arī traucēta vielmaiņa ādā, cilvēkiem, kuriem ir hipertonija, novēro pārlieku jutīgus asinsvadus.

• Pie parasimpātiskās sistēmas aktivācija ir kuņģa- zarnu trakta funkcionāli traucējumi, izsīkums, aizcietējumi, čūlas slimība, čūlainais kolīts, bronhiālā astma). Tā ir regresija, atgrieљanās bērna funkcionēљanas stāvoklī. Pīpēљana un ēљana uztraukumā.
• Norise
• Elpoљanas sistēmas
• Primārā hipertensija
• Miokarda infarkts, sirds koronārā slimība
• Angioveģetodistonija
• • Alerģiskas reakcijas un atopiskais dermatīts.
• Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, kairināta kuņģa sindroms, kairināta resnā zarna
• Anoreksija nervosa

• Bulīmija
• Psihosomatisko slimību ārstēљanai ir jābūt daudzpusīgai:
• Profilakse
• Psihosomatiskā procesa attīstības stadijas:
• Nervozās elpoљanas sindroms
• Reimatoīdais artrīts
• Saslimљana var s