Cukura diabēts

Stāvoklis ar absolūtu vai relatīvu insulīna trūkumu, kas izraisa organisma spēju zudumu izmantot ogļhidrātus kā „degvielu”. Rezultātā asinīs palielinās glikozes līmenis un glikoze nonāk urīnā, tauki un olbaltumvielas tiek izmantotas, lai ķermenim piegādātu enerģiju.
Insulīna atkarīgais cukura diabēts - progresējoša slimība, kas kļūst klīniski simptomātiska, kad apmēram 80% no aizkuņģa dziedzera beta šūnām ir destruētas.
Hiperglikēmijas simptomi:
1. daudz urīna,
2.  slāpes un pastiprināta šķidruma uzņemšana, 
3. masas zudums, 
4. dehidratācija un acidoze līdz bezsamaņai - komai, ja neuzsāk ārstēšanu.
5. Pieaugušjiem vēl min sekojošus simptomus:
a.  izsalkums, 
b. nogurums, nespēks,
c.  redzes traucējumi,
d. krampji ikros, 
e. slikti dzīstošas brūces, 
f. uroģenitālās sistēmas infekcijas. 
Asinīs un urīnā šai laikā ir paaugstināts glikozes līmenis.
Slimībai lēni progresējot papildus izpausmes var būt:
1.  enerģijas zudums,
2.uzbudināmība,
3. sekmju pasliktināšanās skolā,
4.svara zudums un traucēta augšana,
5. paaugstināta uzņēmība pret infekcijas slimībām
Diabēta akūtās komplikācijas
1.Hipoglikēmija,
2. Hiperglikēmija:
a. dekompensēta,
b.  ketoze,
c.  ketoacidoze.
Diabēta akūto komplikāciju profilakse:
1. vecāku un bērnu atkārtota diabēta apmācība,
2. skolotāju apmācība,
3. individuāla ārstēšanas shēma,
4. glikēmijas regulāra paškontrole,
5. insulīna devu paškorekcija atkarībā no glikēmijas līmeņa,
6.  fiziskās slodzes sabalansēšana,
7. prasme rīkoties akūtās situācijās,
8.savlaicīga rīcība infekcijas gadījumā,
9. līdzi vienmēr jābūt glikozes tabletēm,
10. insulīna injekciju vietu maiņa. 
Ignorējot hoperglikēmijas simptomus un laikus nesākot insulīna terapiju, pieaug insulīna deficīts, kura sekas ir ketoze un ketoacidoze. Hiperglikēmijas simptomiem pievienojas ketoacidozes izpausmes:
1. slikta dūša, vemšana,
2.vēdera sāpes,
3. izteikts nespēks,
4. miegainība,
5.acetona smaka no mutes.
6. Glikozes līmenis asinīs virs 15 mmol/l (270 mg/dl) un ketonvielas urīnā.
Laikus nesākot ārstēšanu - insulīna ievadīšanu un šķidruma līmeņa atjaunošanu - cieš smadzeņu garoza, iestājas koma un nāve.
Diabēta hiperglikēmiskās dekompensācijas cēloņi:
1. akūtas slimības, kas norit ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru,
2.nepamatota insulīna injekciju izlaišana,
3. insulīna padeves ierīces bojājums, dēļ kā netiek ievadīts insulīns,
4. diētas kļūdas,
5.dažādu medikamentu lietošana - prednizolona grupas preparāti, urīndzenošie preparāti, 
6. līdz šim neapzināta cukura diabēta diagnoze.
Hipoglikēmija
Cukura līmenis asinīs zem 3 mmol/l (55 mg/dl)
Simptomātiska vai asimptomātiska.
Hipoglikēmijas nejušana:
1.  mazi bērni,
2. īstā nejušana.
Hipoglikēmijas simptomi:
1.  Viegla pakāpe:
a. bada sajūta,
b.drebuļi, tremors,
c.nervozitāte, uztraukums, 
d.svīšana,
e. bālums, 
f. paātrināta sirdsdarbība,
g. samazināta uzmanība.
h. Ārstēšanā palīdz –
   i.      sula,
   ii.      salda limonāde,
 iii.      piens (150ml),
iv.      uzkodas v
 v.      plānotā ēdienreize.
2.Vidēji smaga pakāpe:
a. galvassāpes,
b. sāpes vēderā,
c.uzvedības izmaiņas,
d. agresivitāte,
e.redzes pasliktināšanās vai dubultošanās,
f.  apmulsums,
g miegainība,
h. vājums,
i. grūtības runāt,
j. tahikardija,
k. acu zīlīšu paplašināšanās,
l. bālums,
m. svīšana.
3.Smaga pakāpe:
a. pilnīga dezorientācija,
b. samaņas zudums,
c. krampji, kas traucē arī rīšanu.
Hipoglikēmijas biežākie cēloņi:
1. novēlota vai izlaista ēdienreize vai uzkoda,
2.fiziskā slodze bez piemērota uztura uzņemšanas,
3. pagarināta insulīna darbība vai neadekvāti palielināta insulīna deva,
4.alkohola lietošana,
5. dažādu medikamentu lietošana, kas var ietekmēt cukura līmeni.
Metabolā kontrole
Bērnu un jauniešu cukura diabēta kontroles mērķis:
1. sasniegt normoglikēmijai tuvu stāvokli,
2. izvairīties no diabēta akūtajām komplikācijām, 
3. nodrošināt normālu augšanu un attīstību,
4. radīt normālam dzīves stilam tuvu stāvokli,
5. aizkavēt vai līdz minimumam samazināt cukura diabēta hroniskās komplikācijas.
Bērniem un jauniešiem ar cukura diabētu ir salīdzinoši daudz grūtāk sasniegt labu metabolo kontroli kā pieaugušajiem, jo
1. biežāk ir pilnīgs insulīna deficīts un līdz ar to nepieciešama insulīna aizvietojošā terapija,
2. variabla ēdiena uzņemšana,
3. variabla fiziskā slodze un aktivitāte skolā,
4.augšanu un pubertāti noteicošo hormonu izmaiņas,
5.  tendence bērniem uz infekciju slimībām, 
6. uzvedības problēmas, apvienotas ar psihosociālām grūtībām, 
7. atkarība no parenterālā menedžmenta.
Insulīna devu piemērošana
Insulīna devu vajadzētu piemērot katram bērnam individuāli, ņemot vērā ēdienreižu skaitu, ogļhidrātu daudzumu katrā ēdienreizē, fizisko slodzi, diabēta ilgumu, bērna vecumu, pubertātes pakāpi, infekciju klātbūtni organismā, ikdienas glikozes līmeņa paškontroles rezultātus asinīs.
Prepubertātes periodā bērniem parasti ikdienā nepieciešamā insulīna deva ir no 0,7 līdz 1,0 DV/kg/dienā, taču tā var būtiski palielināties pubertātes periodā. Daļējas remisijas fāzē ikdienas pamatvajadzības pēc insulīna ir zemākas. Stresa situācijās, akūtu slimību, traumu gadījumos nepieciešamas augstākas īslaicīgās darbības insulīna devas.
Uztura nozīme bērnu cukura diabēta ārstēšanā
Uzturu vajadzētu pielāgot katram bērnam individuāli, ņemot vērā arī ģimenes tradīcijas. Diētai vajadzētu ietvert adekvātu enerģijas, olbaltumvielu, vienkāršo tauku, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu daudzumu, lai nodrošinātu optimālu veselību, augšanu un attīstību.
Optimālais ēdienreižu skaits 6 – 8, no kurām 3 ir galvenās ēdienreizes - brokastis, pusdienas, vakariņas, un 3 – 5 ir uzkodas – 2. brokastis, 1. vai 2. launags, 2. vakariņas un pirms gulēšanas.
Jo jaunāks bērns, jo biežāk jāpārplāno bērna ēdienkarte.
Vēlīnās komplikācijas - mikrovaskulārās diabēta komplikācijas.
Bērniem un jauniešiem novēro salīdzinoši reti.
1. Retinopātija - diabēta acu slimība.
2. Nefropātija - diabēta nieru slimība.
3. Neiropātija - diabēta nervu slimība.
4. Citas komplikācijas:
a.ierobežots locītavu kustīgums,
b.lokālas izmaiņas ādā insulīna injekciju vietās.
Ilgstoša un laba cukura diabēta metabolā kontrole samazina diabēta vēlīno komplikāciju attīstību, kā arī to progresēšanas risku.