ARVI- akūtas respiratoriskās vīrusinfekcijas

ARVI- akūtas respiratoriskās vīrusinfekcijas ir visbiežākās cilvēku slimības.

Bērni slimo vidēji 6-8 reizes gadā, bet pieaugušie- 1-2 reizes gadā. Tieši šīs saslimšanas izraisa skolu un darba kavējumu lielāko daļu, kā arī diemžēl raksturojas ar antibiotiku patēriņa vislielāko nelietderību.

Dažādus augšējo un apakšējo elpceļu sindromus var radīt dažādi izraisītāji- gripas un paragripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, adenovīrusi, rinovīrusi, koronavīrusi, enterovīrusi (eho un Koksaki) un citi.

Vīrusu izraisītās infekcijas raksturīgas ar maksimālām klīniskām izpausmēm tieši pašā saslimšanas sākumā- pirmajās 2-3 dienās; pēc tam tās ievērojami mazinās.

Augšējo elpceļu vīrusiem un to izraisītajiem sindromiem, par spīti visnotaļ lielajai vīrusu dažādībai (rinovīrusu vien ir vismaz 100 tipu!) ir vairākas kopīgas iezīmes:

1) jebkuru sindromu var izraisīt vairāk kā viens ierosinātājs (katrs vīruss var izraisīt vairāk kā vienu sindromu);

2) katram vīrusam tomēr ir kaut kāds tropisms- spēja biežāk izraisīt kādu konkrētu sindromu:

-rinovīrusi visbiežāk izraisa rinītu

-gripas vīrusi- traheobronhītu

-paragripas vīrusi- laringotraheobronhītu

-respiratori-sincitiālie vīrusi- pneimoniju vai bronhiolītu;

3) vīrusinfekcijas gandrīz vienmēr skar vairākas elpceļu daļas, piemēram, deguna un rīkles gļotādu vai rīkles, trahejas un bronhu gļotādu.

Precīzi atšķirt šo sindromu etioloģiju klīniski nav iespējams- nepieciešama virusoloģiska un seroloģiska izmeklēšana.

Specifiska ārstēšana parasti nav iespējama un nav arī nepieciešama.

Klīniski no šīs ARVI grupas jāizdala tikai gripa, jo tai ir raksturīga klīniskā aina un arī iespējama etiotropa ārstēšana.